«Nezinu, kā sadzīvosim…»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Intervija ar Lietuvas Darbaļaužu sociālistiskās federācijas padomes locekli NATĀLIJU VOLOSKOVU, ko izdevās satikt 11. janvāra vakarā pirms preses konferences ar PSKP CK delegācijas pārstāvjiem. Viņa bija ieradusies, lai pavēstītu Maskavas biedriem par krievu iedzīvotāju grūto stāvokli Lietuvā.
— Lietuvā dzīvoju 39 gadus, esmu te dzimusi. Mani ļoti satrauc mazākumtautību stāvoklis. Pagaidām nevaru iedomāties, kā sadzīvosim ar saviem lietuviešu brāļiem pēc nacionālās, es teiktu, nacionālistiskās sajūsmas.
Tagad līdztiesības nav, un nezinu, kā būs turpmāk…
— Kā izpaužas šī nevienlīdzība?
— Nelietuviešu pilsoņtiesības tiek ierobežotas. Ja nelietuvietis ir vadošā amatā, viņam tiek likti dažādi šķēršļi, izsaka priekšlikumu iet prom no darba. Jo ir vajadzīgas ļoti labas lietuviešu valodas zināšanas, bet ne visi vadošie darbinieki nelietuvieši to prot. Tā, piemēram, pat krievu bērnudārza vadītāji ir spiesti iet prom no darba, jo visas rakstveida ziņas jāsniedz lietuviešu valodā. Cilvēks nemaz nevar izpildīt šīs prasības, tāpēc viņam ir jāaiziet…
Lietuvieši, kas nonākuši organizācijas «Sajūdis» ietekmē, sāk justies kā hegemoni un gribētu neatkarīgajā Lietuvā dzīvot vieni paši.
— Kā, jūsuprāt, procentuāli varētu izteikt šādi domājošo lietuviešu daudzumu?
— Gribētos cerēt, ka viņi ir mazākumā, kādi 30 procenti. Mēs vēlētos atrast izeju, taču to nepiedāvā ne PSRS, ne Lietuva.
— Bet ko tad darāt jūs paši?
— Esam vērsušies pie dažādām instancēm, kas varētu mums palīdzēt, un darīsim to joprojām.
— Pie kādām?
— Tā, piemēram, pie PSRS Konstitucionālās uzraudzības komitejas, varbūt lūgsim arī ANO kādu palīdzību.
— Tātad, ja būtu jūs apmierinošas tiesiskās garantijas, jums nebūtu iebildumu pret Lietuvas neatkarību ārpus PSRS?
— Uz to jāskatās arī no idejiskā viedokļa. Mums visiem jābūt vienotiem, jāatrodas vienā valstī. Es nevaru iedomāties, kā gan Lietuva varētu pastāvēt kā neatkarīga valsts. Nevaru iedomāties, kas Lietuvā būtu tāds, ar ko varētu ļoti ieinteresēt Rietumvalstis — ASV un citus pasaules reģionus.
— Vai pieļaujat varbūtību, ka Lietuvā notiekošajos procesos varētu iejaukties militāri spēki?
— Nedomāju vis. Situācija ir tāda, ka nebūtu prāta darbs kādiem ārējiem spēkiem te iejaukties. To neviens nekad nesapratīs.
Es gribēju jums minēt vēl kādu piemēru. Nesen no Kazahijas atgriezās jaukta ģimene, kurā vīrs ir krievs, sieva — lietuviete. Vīrs — pēc profesijas celtnieks — nekur nevar iekārtoties darbā. Mēs lūdzām, lai palīdz tās organizācijas, kuras atbalsta mūsu kustību. Viņam visur atsaka tāpēc, ka viņš ir krievs…
— Vai, jūsuprāt, Lietuvā ir antikrievisks noskaņojums?
— Jā, jā, tieši antikrievisks. Vēl ir arī antipolitisks noskaņojums.
— Kā jūs domājat — kas pie tā vainojams?
— Šeit domā, ka viss ļaunums nāk no PSRS, bet PSRS pirmām kārtam tiek identificēta ar Krieviju.
— Bet vai Lietuvā dzīvojošo krievu vidū ir sastopams antilietuvisks noskaņojums?
— Iespējams, ka ir kādas izpausmes, bet es par tām neesmu dzirdējusi.
—Ko jūs jaunajā gadā novēlētu saviem domubiedriem Latvijā — interfrontiešiem?
— Es cienu Latvijas IF. Mums ir sakari, un gribētos, lai mēs atrastu sadarbības ceļus.
— Kurš no IF līderiem jums šķiet intelektuāli vissimpātiskākais?
— Daudz esmu dzirdējusi par Belaičuku. Zinu, ka Lopatins ir stingrs cilvēks un māk vadīt citus…
Iespēju noklausīties
iemīļotās «darbaļaužu melodijas»
garām nepalaida
MĀRA KIOPE
