Par Eiropas sašķeltības pārvarēšanu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Bonna (TASS). Pirmo reizi pēc otrā pasaules kara radusies pamatota cerība miera ceļā pārvarēt Eiropas sašķelšanos, kas vienlaikus ir arī Vācijas sašķelšanās. Mēs apzināmies, ka nākamai Vācijas struktūrai jābūt saskaņotai ar visas Eiropas nākamo struktūru. Pašlaik skaidrāk nekā jebkad kontinentā iezīmējas stabilas un taisnīgas mierīgas kārtības aprises, uzsvēra VFR kanclers Helmūts Kols savā runā pusdienās par godu Meksikas prezidentam Karlosam Salinasam de Gortari. Meksikas prezidents, kas devies braucienā pa vairākām Eiropas valstīm, bija ieradies Bonnā vienas dienas vizītē.
Eiropā notiekošās pārmaiņas, turpināja kanclers, ir vēsturiski nozīmīgs process, kurā vienas puses ieguvums nenodarīs ļaunumu otrai pusei: visi būs ieguvēji. H. Kols norādīja, ka šo pārveidojumu rezultātā paveras jaunas perspektīvas arī ekonomikas jomā. Pirmo reizi 40 gadu laikā Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm ir iespēja piedalīties pasaules ekonomikā, kas organizēta uz tirgus pamatiem.
***
Militāri politiskās biedrības «Wehrkunde» starptautiskajā konferencē uzmanības centrā bija problēmas, kas saistītas ar drošības nostiprināšanu un NATO struktūru un militārās stratēģijas pilnveidošanu saskaņā ar Eiropā notiekošajām pārmaiņām, kā arī vienotas vācu valsts iespējamais militārpolitiskais statuss Eiropas drošības sistēmā. Konferencē piedalījās apmēram 200 NATO valstu militāro un politisko aprindu pārstāvju. VFR aizsardzības ministrs Gerhards Stoltenbergs uzsvēra, ka vēsturiskās pārmaiņas prasa, lai sabiedrotās valstis Rietumos grozītu NATO bloka struktūru un no jauna nospraustu šīs svarīgās militāri politiskās savienības galvenos uzdevumus. Norādīdams, ka Rietumu militārā stratēģija jāpilnveido, ministrs tajā pašā laikā atzīmēja, ka pārredzamā nākotnē «iebiedēšanas stratēģijai» alternatīva nav iespējama.
***
Ja tagad Vācijas Federatīvajā Republikā notiktu bundestāga vēlēšanas, valdošā koalīcija — KDS/KSS-BDP iegūtu vairākumu. Par to liecina sabiedriskās domas aptauja, ko izdarījis autoritatīvais Vikerta institūts. 51,5 procenti aptaujāto apliecinājuši atbalstu kristīgi liberālajai koalīcijai.
Par opozīciju nodoti 44,4 procenti balsu; 37,9 procenti vēlētāju iestājušies par VSDP un 6,5 procenti — par «zaļo» partiju. Labējā radikālā republikāņu partija vēlēšanu gadījuma iegūtu tikai trīs proeentus balsu un nevarētu iekļūt parlamentā.
