Dūži apspriež valsts aizsardzības koncepciju (4), (5)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
(Sākumu skatīt vakar un aizvakar)
4. Varbūt kādreiz arī katram latviešu vīrietim mājās būs ierocis
Šveicē, piemēram, esot tā: katram vīrietim mājās ir ierocis, un, ja kas, tad viņš zina, kas jādara un kurp jāiet. «Latvijas zemessardzei ir jābūt kā Šveices armijai, jo īstu Latvijas armiju mēs šobrīd nespējam izveidot.» Neatminu, kas semināra to sacīja, un bet, ja runājam par zemessardzi, tad vienīgais strīds bija par to, kas aizsardzības koncepcijā ir pats svarīgākais un jāraksta vispirms: zemessardze vai armija (tātad — robežapsardze). Strīdējās galvenokārt Tālavs Jundzis un Ģirts Kristovskis. Pēdējais kā Zemessardzes štāba priekšnieka v.i., protams, uzsvēra sava formējuma prioritāti. Tā arī palika, un to varbūt nosacīja zemessardzes pakļautība Augstākajai Padomei.
Jūrmalas LTF semināra aizsardzības darba grupas dalībniekus Ģirts Kristovskis informēja par to, kas ir paveikts. Galvenokārt tā ir visai sekmīga cilvēku organizēšana. Tiek veidots Zemessardzes štābs, un, lai vadītu apmēram 15 tūkstošus cilvēku lielo formējumu, būtu vajadzīgi no 50 līdz 60 štata darbiniekiem.
Jau ir apstiprināti Ogres, Jelgavas un Jēkabpils zemessardzes bataljonu komandieri. Kā sacīja Ģirts Kristovskis: komandieru meklējumos kopīgi vajadzētu piedalīties visiem politiskajiem spēkiem, bet dažviet rodas pretrunas, jo nebūt ne visur vietējās Tautas frontes vadība un pašvaldības līderi uzskatos vienoti.
Jau esot noslēgts līgums par formastērpu šūšanu, jo, kā minēja vairāki klātesošie: «Valdība naudu nežēlo.» Zemessargiem ziemas formastērpi un apavi ir pasūtīti Zviedrijā. Tika vaicāts: «Kāpēc atkal ārzemēs?» Ģirta atbilde: «Ziema jau ir tuvu, un pašu mājās tik ātri nepagūsim uzšūt.»
Zemessardzes veidošanas laikā ir vērojama aktīva krievu tautības cilvēku iesaistīšanas šajos formējumos, piemēram, Daugavpils rajonā, ko neviens no Rīgas taču nebrauks sargāt. Te nu rodas jautājums par valsts valodas prašanu. Vairākuma viedoklis: nekādas atlaides tomēr nedrīkstētu pieļaut.
Ir padomāts arī par savu propagandas dienestu. Iespējams, jau 11.novembrī, bet, iespējams, tikai jaunajā gadā sāks iznākt zemessargu žurnāls. Un dažiem — tiem, kas vēl atceras,— šis izdevums varbūt atgādinās «Aizsargu».
Čehoslovākijā bija zemessardzes pilnvaroti cilvēki, lai vienotos par ieroču ražošanu. Ir arī citi piedāvājumi. Nav izslēgta iespēja ražot ieročus tepat Latvijā. Ieroči būs vajadzīgi arī citiem bruņotajiem veidojumiem, kaut gan tika sacīts arī šādi: «Mazāk automātu, vairāk suņu!» (Tas gan attiecas uz robežapsardzi.) Ģirts parādīja arī zemessargu apliecības paraugus, tām vajadzētu būt divu veidu: atsevišķi tiem, kam ir izsniegta atļauja lietot ieroci. Šīs atļaujas būtu piešķiramas saskaņā ar vietējā policista vai zemessardzes priekšnieka ieteikumu.
5. «Jaunajā čekā nevienu veco čekistu!» —
kaut arī kategoriskā formā izteikts, tomēr respektējams viedoklis jeb vēlamais variants, kam gan atkal oponēja Aloizs Vaznis: «Kā profesionāļus būsim spiesti pieaicināt lojālos VDK darbiniekus, jo pašiem savu profesionālu tikpat kā nav.» No iekšlietu ministra sacīta sapratu, ka alternatīvais valsts drošības dienests pagrīdē jau esot veidojies, tagad tas varēs eksistēt legāli. Drošības dienesta nepieciešamību izteica vairāki amatvīri, tāpēc LTF darba grupas izstrādātajā dokumentā tika ierakstīts: «Valsts aizsardzības koncepcijā ir jāparedz tāda LR drošības dienesta izveidošana, kurš realizētu izlūkošanas, pretizlūkošanas un informācijas analīzes funkcijas. Latvijas Republikas drošības dienestam ir jābūt nemilitarizētam un tas nedrīkst pildīt politiskās policijas un represīvās funkcijas.»
Važņa kungs lūdza vienoties arī par to, kas nodarbosies ar tādu noziegumu izmeklēšanu, kuri ir vērsti pret valsti, — spiegošanu, terorismu utt. Vai tā būs Iekšlietu ministrija vai jaunais VDD (Valsts drošības dienests). Pēc Jundža kunga domām, izmeklēšanas funkcijas jaunajai drošības struktūrai nevajadzētu uzticēt, bet vispār — šie jautājumi vēl ir jāapspriež. Skaidrs ir tas, ka jaunajam veidojumam iespējami mazāk (vai nemaz) vajadzētu līdzināties vecajai čekai, par ko pāragri esam pārstājuši interesēties, jo pēc vairāku klātesošo piedāvātajiem faktiem nācās secināt, ka VDK atsevišķas struktūras — piemēram, sakaru sistēmas — joprojām funkcionē nebūt ne ar mazu jaudu. Klātesošie ne tikai izteica republikas vadībai adresētu jautājumu: «Kas par to ir atbildīgs?» — bet arī papildināja savu dokumentu ar tēzi: «Jāpanāk nekavējoša visu PSRS Valsts drošības komitejas struktūru darbības pārtraukšana Latvijas teritorijā. Īpaša vērība jāveltī tehnisko dienestu pārņemšanai un to pretdarbības pārtraukšanai.»
***
Lai pagaidām tas ir viss. Kopš LTF semināra Jūrmalā jau ir pagājusi nedēļa, un, iespējams, akcenti, kā saka, ir mainījušies. Tika runāts arī par nemilitārās pretestības koncepciju un Muitas departamenta pašreizējām problēmām, kuru aktualitāte mainās ik stundu un kas tāpēc šeit netika minētas. LTF ārkārtas Domes sēdē tika pieņemts aicinājums LR valdībai organizēt valsts robežas atjaunošanas un nostiprināšanas darbus, lai novērstu nevajadzīgus konfliktus ar kaimiņvalstīm.
LTF valsts aizsardzības darba grupas izstrādātās pamattēzes un pamatprincipus gribētos uzskatīt par kārtējo LTF iniciatīvu, kas lieti noderēs AP Aizsardzības un iekšlietu komisijai un valdībai, izstrādājot valsts aizsardzības koncepciju.
Ināra Egle
