Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Grūti aprakstīt to prieka pilno gaisotni, kas pagājušo svētdien Viņģu parkā apvienoja tūkstošiem no republikas malu malām atbraukušos iedzīvotājus. Viņi ar ziediem un aplausiem sagaidīja tikko no Maskavas atbraukušo Lietuvas deputātu delegāciju. Mūsu parlamentārieši dalījās iespaidos par kongresa darbu, stāstīja par savu ne jau vieglo cīņu, lai nodrošinātu republikas tiesību atzīšanu un panāktu demokrātisku lēmumu pieņemšanu.
Pēc «Sajūdis» Seima priekšsēdētāja profesora V. Landsberģa vārdiem, mūsu deputātu darbs bija kā vizītkarte tam, ka Lietuvā demokrātija jau ir nobriedusi. Un tas valsts parlamenta vēsturē noticis pirmoreiz.
PSRS Konstitucionālās uzraudzības komitejas vēlēšanu laikā lielākais vairākums (50 no 54 Lietuvas delegātiem) atstāja zāli. Oficiāli tas tika nodēvēts kā deputātu nepiedalīšanās balsošanā. Taču M. Gorbačovs ierosināja kongresa prezidijam tikties ar Lietuvas deputātu korpusu, noskaidrot viņu pozīciju un par to ziņot nākamās sēdes laikā. Piektdien, 9. jūnijā, 28 minūtes ilga šā viedokļa noskaidrošana.
Lietuvas KP CK pirmais sekretārs A. Brazausks izskaidroja delegācijas nostāju, un tika rasts kompromiss: Konstitucionālās uzraudzības komiteju kongresā nolēma neizveidot, bet gan izveidot deputātu komisiju, kura sagatavotu šīs komitejas statusa projektu. Starp citu, komiteja jāizveido pēc paritātes principiem, tas ir, no katras republikas jāizvēlas viens pārstāvis.
Vakara sēdē par šādu lēmumu balsoja deputātu vairākums. Kāpēc Lietuvas delegācija izgāja uz šādu soli? Ja šī komiteja būtu izveidota, tās galvenā funkcija būtu sekot, lai pieņemtie likumi vienmēr atbilstu tikai PSRS Konstitūcijai. Šī uzraudzības funkcija neapšaubāmi būtu vērsta pret republiku patstāvību, arī pret Igaunijas un Lietuvas jau izdarītajiem Konstitūcijas labojumiem.
No otras puses, komiteja veidojas, bet tās statuss vēl īsti nav skaidrs. Tātad tie, kas šajā komitejā tiks ievēlēti, paši noteiks savas rīcības brīvību. Vai tas nav liels risks, ka viņi varbūt atļausies šo brīvību izmantot vairāk, nekā būtu pieļaujams.
Tas, ka komitejas izveidošana pagaidām apstādināta, tiek uzskatīts par mūsu delegācijas lielu uzvaru. Tiesa, ne jau viss izdevās, daudzi jautājumi kongresā tika risināti ne tā, kā gribējās, bet republikas parlamentārieši uzskata, ka ledus ir sakustējies.
Tā, piemēram, izveidota komisija Molotova — Ribentropa pakta izskatīšanai. Šim paktam ir ļoti bēdīga slava Lietuvas Republikas likteņa izlemšanā. Pašlaik dzīvi ir trīs šā notikuma aculiecinieki. Viens no viņiem — bijušais Lietuvas ārlietu ministrs J. Urbšis. Komisija iztaujās lieciniekus un lūgs ekspertus izskatīt visus ar šo jautājumu saistītos dokumentus.
Pagājušo svētdien atjaunota Lietuvas Sieviešu savienība. Tās galvenais mērķis — celt gadu desmitos primitīvās emancipācijas deformēto sievietes mātes prestižu. Visu runātāju pamatdoma bija — bērnam ir tiesības dzīvot. Nav svarīgi, vai šis bērns ir vēl zīdainis, skolēns vai jau karavīrs. Sieviešu savienība centīsies kļūt par spēku, kas piespiedīs vīriešus valdībā (tieši no viņiem ir atkarīga problēmu atrisināšana) atrast radikālus līdzekļus, lai izkļūtu no strupceļa. Par savienības priekšsēdētāju kongress ievēlēja rakstnieci V. Jasukaitīti.
7. jūnijā notika ārkārtējais Lietuvas rakstnieku kongress. Debatēs literāti runāja par savienības pienākumu paust humānisma un demokrātijas idejas, aizstāvēt daiļrades brīvību, daudzveidību un nacionālo savdabību.
14. jūnijā visā Lietuvā būs Staļina upuru piemiņas un sēru diena.
«Lai šī diena kļūst par sirdsapziņas, pašattīrīšanās un grēku nožēlošanas dienu. Neļausim dvēselē ielauzties brāļu naidam. Mums jādzīvo tādā tiesiskā valsti, kur galvenā vērtība būs cilvēks,» — teikts Komunistiskās partijas un valdības atklātajā vēstulē Lietuvas iedzīvotājiem.
Trīs jahtas, kas no Klaipēdas devās uz Ņujorku, jau tuvojas mērķim. Cerams, ka Amerikas krastā tās piestās Jāņu dienā. Organizācijas komiteja jau gatavo sagaidīšanu. Mūsu jahtām paredzēta pati skaistākā vasaras piestātne Ņujorkā. Radiosakarus ar ceļotājiem pastāvīgi uztur Kauņas Politehniskā institūta un Amerikas radioamatieri. Jahtas «Audra» kapteinis no amerikāņiem dzirdējis, ka A. Sabonis noslēdzis kontraktu ar kādu no spāņu klubiem. Ekipāžas vīrus šī ziņa apbēdinājusi. Lietuvieši jau visur ir un paliek lietuvieši — pat okeāna vidū runā par basketbolu…
IRENA ŠALKAUSKIENE,
zinātnes un kultūras nodaļas korespondente
