Trubiņa kungs netic
|
23. janvārī pulksten 11.30 LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Trubiņš rīkoja preses konferenci žurnālistiem, kuri bija ieradušies glābt OMON vienības aizturētos un VDK izmeklēšanas izolatorā ievietotos piecus kārtības sargus. Sarunas sākumā Trubiņa kungs norādīja, ka VDK nav nekādos sakaros ar OMON, kopš šī vienība neatrodas LR Iekšlietu ministrijas pakļautībā.
— Bet jūs no šīs vienības esat pieņēmuši divos naktī aizturētus cilvēkus bez dokumentiem.
— Ir izveidojusies paradoksāla situācija. Republikā ir divas prokuratūras. Valsts drošības komiteja it kā ir un it kā tās nebūtu. Valsts drošības komitejas statuss līdz šim brīdim nav atrisināts. Jums jāsaprot, ka mēs ar šiem pieciem aizturētajiem nenodarbojamies. Esam viņus pieņēmuši pēc Latvijas PSR Prokuratūras lūguma, lai nodrošinātu šo cilvēku drošību. Ar prokurora Daukša sankciju. Tas bija vienīgais pareizais lēmums, ko mēs varējām pieņemt.
— Vai jūsu iestādei nav intereses noskaidrot šo piecu lietas'?
— Jebkurā krimināllietā galvenā persona ir izmeklētājs. Ja viņš redzēs, ka šo piecu darbībā ir nozieguma sastāvs, kas attiecas uz VDK kompetenci, viņš var nodot mums lietu izmeklēšanai. Tad arī skatīsimies, vai tā ir mūsu kompetence. Pietiekami ilgi esam jaukušies citu organizāciju un orgānu darbībā.
— Tie, kas šāvuši, atrodas nevis izolācijā, bet kaujas gatavībā. Tie, uz kuriem ir aizdomas, atrodas pie jums. Un viņu advokāts apgalvo, ka atzīšanās no viņiem ir "izsista".
— Jebkuru, ko ievieto izmeklēšanas izolatorā, apskata mūsu medicīnas darbinieks. Viņš konstatēja, ka ir neliela trauma ceļgalā vienam no aizturētajiem. Viss.
— Kāds ir šā medicīnas darbinieka uzvārds?
— Tam nav nozīmes. Jums tas jājautā izmeklētājam.
— Vai jums ir ziņas, ka tiek izskatītas arī slepkavu no OMON vienības lietas?
— Ja es rīkotos pēc emocijām, nekas labs nesanāktu. Vai jūs gribat vēl vienu Iekšlietu ministriju? Vēl vienu divdesmito datumu? Nevajag. Pietiek.
— Acīmredzot būs vēl viens divdesmitais datums, jo VDK nodod informāciju Latvijas Republikai.
— Jūs neesat labi informēts. Kad tika izdarīti sprādzieni, mēs bijām pie Bišera. Mums ir pietiekami labi kontakti un tika izteiktas pietiekami labas prognozes, kā procesi var izvērsties. Jālemj ir politiķiem, mūsu uzdevums ir dod informāciju.
— Kā šos procesus var apturēt?
— Pirmkārt, jābeidz ar staļiniskām metodēm meklēt ienaidniekus. Otrkārt, jāmeklē domubiedri. Jāatrod cilvēki, kas spējīgi grūtās, sarežģītās situācijās būt mierīgi, reāli domāt un pieņemt lēmumus. Jāatmet visas ambīcijas. Kolīzijas jārisina pārrunu ceļā. Un jums. preses pārstāvjiem, par katru vārdu ir jānes morāla atbildība.
— Kāda ir VDK misija pašreizējos notikumos?
— Viens otrs uzskata, ka VDK ir veseli bataljoni, kas var bruņoti pretoties militārajām vienībām. Taču tās nav mūsu funkcijas. Mums ir jāsaņem informācija par dažādiem briestošiem notikumiem un laikus par to jābrīdina. Mums jānodarbojas ar noziegumu atklāšanu, noziedznieku meklēšanu un tā tālāk.
Arī jautājumā par OMON vienību ir jāmeklē daudz likumsakarību. Atcerieties 15. maiju… Es tur biju klāt.
Uzskatu, ka jebkurš noziegums objektīvi jāizmeklē un jebkuram vainīgajam jāsaņem pelnītais sods.
— Kādēļ slepkavu rokās joprojām ir ieroči?
— Atvainojiet, iesakiet pašlaik kādu variantu, kā situāciju atrisināt ar citām metodēm, nevis ar tādām, kā tas risinās pašreiz.
— Kāda ir PSRS VDK priekšsēdētāja attieksme pret šīm lietām? Kādas pavēles jūs no viņa saņemat?
— Pajautājiet Krjučkovam to pats.
— Kāda ir jūsu attieksme pret frakcijas "Līdztiesība" prasību atcelt no amata iekšlietu ministru Vazni?
— VDK darbība arvien ir bijusi ļoti cieši saistīta ar Iekšlietu ministriju. Es nedrīkstu dot novērtējumu iekšlietu ministra darbībai.
— Bet kāds ir jūsu subjektīvs vērtējums?
— Brālīt, jūs mani grūžat uz nepatīkamām lietām…
Uzskatu, ka vajadzētu visām tiesības sargājošām organizācijām strādāt tā, lai apkarotu visa veida noziedzību. To, ka tās strādā vāji, arī VDK, jā, to es varu konstatēt. Bet jāskatās, kas ir radījis šādu situāciju, kad tiesības sargājošās organizācijas nevar strādāt ar pilnu atdevi.
— Kāda ir VDK attieksme pret Vislatvijas glābšanas komiteju?
— Ja kāda organizācija aicina bruņotā ceļā gāzt pastāvošo parlamentu vai valdību, tad attieksme ir negatīva. Ja bruņotā kārtā nesauc, tad tā ir politiķu darīšana. VDK pēc vecā standarta cenšas ievilkt visādās politiskās kolīzijās. Tas nav pareizi. Pie mums strādā bezpartijiskie.
— Jūs esat virsnieks. Jūs esat devis zvērestu Padomju Savienībai. Vai Latvijas Republikai jūs esat devis zvērestu?
— Mana esamība ir atkarīga no maniem vecākiem. VDK statuss nav noteikts. Kam es došu zvērestu? Cik man vēl zvērestu prasīs? Latvijas PSR Drošības komitejas statuss jāatrisina Augstākajai Padomei, valdībai kontaktā ar attiecīgajām organizācijām PSRS. Mēs te nevaram atrisināt. Bet esam griezušies ar pietiekami daudzām iniciatīvām, lai šo jautājumu paātrinātu.
— Vai jums pašam ir pilnīgi vienalga, kam pakļauties?
— Atvainojiet, kā man tas ir, tā ir mana darīšana!
— Lūdzu, komentējiet savu paziņojumu naktī uz 21. janvāri, kurā jūs apliecinājāt, ka pakļaujaties Latvijas valdībai.
— Šeit dažādi uztver šo paziņojumu. Ja notiek kaut kas traģisks, ir jāveic visi pasākumi, lai šo traģēdiju vēl nepalielinātu. Mūsu vadība — priekšsēdētājs, mēs, vadītāji, tūlīt stājāmies kontaktos ar republikas valdību. Lai pieņemtu tos lēmumus, kuri attiecīgajā brīdī varēja pozitīvi ietekmēt situāciju. Acīmredzot bija saruna ar AP priekšsēdētāju Gorbunovu, izskatīti dažādi varianti, lai lokalizētu un pārtrauktu šo konfliktu. Tas viss nav tik vienkārši, kā šķiet pirmajā brīdī. Kādam var patikt valdība, kādam — nē, bet saprotiet vienu: tādos momentos jāorientējas uz tiem cilvēkiem, uz tām iestādēm, kas pieņem konkrētus lēmumus, lai novērstu tālāku asinsizliešanu. Ne Tautas fronte, ne interfronte šā konflikta novēršanā nepiedalījās. Acīmredzot arī tas bija vadības norādījums, ka Gončarenko devās Iekšlietu ministrijā iekšā, lai šo konfliktu lokalizētu. Ja būtu norādījums, ka jāiet VDK pārstāvim, viņš tur ietu.
— Vai VDK nav pienākums veidot izmeklēšanas grupu, kas izmeklēs šaudīšanos Rīgas centrā?
— Pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora lūguma izmeklēšanas grupā tika iesaistīti divi VDK izmeklēšanas daļas darbinieki.
— Kādus konkrētus ieteikumus jūs Latvijas Republikas valdībai esat devis stāvokļa normalizēšanai?
— Republikas valdība no manis šos priekšlikumus nav prasījusi. Ja prasīs, noteikti izteikšu savu subjektīvo viedokli, ko vajadzētu darīt, lai ievirzītu darbu normālās sliedēs.
— Bet informācija jums jādod pastāvīgi, tas ir jūsu pienākums.
— Mēs ar to arī nodarbojamies. Diemžēl šā nenoteiktā statusa dēļ arī mēs strādājam nepietiekami.
— Ir baumas, ka Iekšlietu ministrijas ieņemšanas sākumā ir šauts no kādas baltas volgas uz omoniešiem. Vai pati VDK nav provocējusi šādu situāciju?
— Jā, naktī mēs saņēmām no operatīvās informācijas avotiem ziņas, ka VDK darbinieki kāpjot mašīnās, lai piedalītos uzbrukumā Iekšlietu ministrijai. Piezvanīju televīzijai, lai atsauktu šīs baumas. Iedomājieties, kas notiktu, ja tas izskanētu ēterā! Mēs pietiekami kontrolējām situāciju. Mani uztrauc tas, ka republikā ir izplatījušies automātiskie un citi ieroči.
— Jūs vairs nekontrolējat situāciju, tauta bruņojas, lai aizstāvētu sevi pati. Jūs nespējat tautu aizstāvēt.
— Stāvokli normalizēt spēj ne jau VDK. Stāvoklis jānormalizē politiķiem pie sarunu galda.
— Jūsu attieksme pret prezidenta pārvaldi?
— Ja jūs mani nozīmētu par prezidentu, tad es zinātu, kas ir prezidenta pārvalde, šobrīd es nezinu, kas ir prezidenta pārvalde un kā tā izpaužas.
— Kā jūs izskaidrojat omoniešu apstāšanos pie LKP centrālkomitejas?
— Es to nezinu.
— Jūs sakāt, ka civiliedzīvotāji bruņojas. Vai jums ir kādi pierādījumi?
— Mums ir informācija par konkrētiem cilvēkiem. Tiklīdz mēs šo informāciju pārbaudīsim, tā to realizēsim.
— Jautājums par Ščekočihina versiju. Johansona kungs apgalvoja, ka nav iespējama Maskavas VDK grupas ierašanās Latvijā, lai sagatavotu militāru apvērsumu, bez pieteikšanās Latvijas PSR VDK. Vai pēc notikumiem jūs neesat mainījis savas domas?
— Jūs gribat mani dezinformēt un gribat dezinformēt sabiedrību. Johansons pateica, ka tādas informācijas, ka ieradušies Maskavas VDK darbinieki, viņa rīcībā nav.
— Kā jūs prognozējat situācijas attīstību?
— Man kādreiz bija hobijs, kad sākās sabiedrības šķelšanās, prognozēt notikumus pāris mēnešus uz priekšu. Manas prognozes piepildījās par 85-94 procentiem. Pašlaik esmu atmetis šo prognozēšanu. Bet, kamēr neatradīsies stabils un stingrs centrs, šie konflikti nebeigsies. Jāatrodas cilvēkiem, kas spēj reāli novērtēt situāciju.
— Vai jūs pats ticat, ka tiks sasniegts Latvijas Republikas neatkarības statuss?
— Viens ir pieņemt deklarāciju, otrs — šo neatkarību radīt ekonomikā un politikā. Ja notikumi neies tādu ceļu, es neticu.
— Vai paredzama iekšlietu un drošības orgānu apvienošana?
— Man tādas informācijas nav. Bet uzskatu, ka valdībai jāpieņem visi lēmumi, lai pēc iespējas drīzāk sāktos šo orgānu darbības koordinācija. Lai mēs nenonāktu kārtējā riņķī, kas mūs novestu ļoti nepatīkamās situācijās. Mums ikvienam savā vietā ir jādarbojas, lai normalizētu situāciju, nevis lai to saasinātu. Tad tā var uzlaboties.
Preses konferencē piedalījies
Andris Stavro