Bez padevīgām bailēm armijas priekšā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Augstākajā Padomē 14. novembrī pieņemtā lēmuma "Par sevišķas nozīmes milicijas vienību un PSRS Bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā" rezonanse atspoguļojās arī trešdien, 21. novembrī, Latvijas televīzijā, kad vārdu lūdza PSRS tautas deputāts Baltijas kara apgabala priekšnieks Fjodors Kuzmins un nepilnas trīs stundas pēc viņa uzstāšanās – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts Tālavs Jundzis.
Fjodors Kuzmins likumdevēju lēmumu — pārtraukt armijas apgādi līdz brīdim, kad sarunās ar PSRS izdosies vienoties par PSRS karaspēka statusu mūsu republikā, — uzskata par politisku provokāciju nolūkā diskreditēt padomju armiju tautas acīs. Viņš uzskata, ka LR parlaments, pasludinādams ekonomisko blokādi, vēloties izprovocēt armiju uz spēka lietošanu, lai apstiprinātos izdomātā tēze par okupācijas karaspēku.
Bet Tālavs Jundzis informēja, ka 12. novembrī valdība saņēmusi vēstuli ar Baltijas kara apgabala gaisa karaspēka ģenerāļa Timčenko apstiprinātu brīdinājumu: "Esmu devis rīkojumu karavīriem lietot ieročus un šaut jebkurā gadījumā, ja tiek aizskarta viņu cieņa un gods."
9. novembra notikumi Jūrmalā, vardarbīgas akcijas Jelgavā un Liepājā — tie nebūt nav visi armijas pāridarījumi. Tālavs Jundzis sacīja:
– Šādā situācijā Augstākā Padome bija spiesta izteikt brīdinājumu: ja armija turpinās iejaukties Latvijas Republikas iekšējās lietās, nāksies pārtraukt tās apgādi. Tā kā armija tiešām turpināja mūs ignorēt un PSRS Aizsardzības ministrija izlikās to neredzam, tad nekas cits neatlika kā šo lēmumu pieņemt.
Šodien no PSRS Augstākās Padomes mēs saņēmām telegrammu, kurā kategoriski tiek pieprasīts atcelt, viņuprāt, nelikumīgo un antihumāno lēmumu, bet ne vārda nav bilsts par iespējamām sarunām, lai konfliktsituāciju varētu nokārtot.
Tāpēc nākamajā nedēļā LR AP Prezidijs un valdība lems par zemi, kas daudzos gadījumos armijai nodota bez kāda pamatojuma. Izteiksim kategorisku viedokli par iespējām pārtraukt dzīvokļu piešķiršanu armijas pārstāvjiem, jo 180 tūkstoši armijas vīru un viņu ģimenes locekļu Latvijā ir nodrošināti ar labiem dzīvokļiem.
Nepamatots ir izdomājums par armijas blokādi. Šo apgādi ir iespējams nodrošināt arī no vissavienības fondiem, un bez likumīga pamata ir bijusi līdzšinējā Latvijas valdības labvēlīgā attieksme un armijas apgāde. Šodien pieņemtajā LR AP notā PSRS valdībai mēs izsakām prasību: «Ja PSRS izvairīsies no sarunām vai apzināti provocēs situācijas saasināšanos, Latvijas Republikas Augstākā Padome patur sev tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, to vidū vērsties starptautiskajās organizācijās pēc palīdzības, Latvijas tauta patur tiesības uz pilsonisko nepakļaušanos PSRS varas iestāžu prettiesiskajiem lēmumiem.»
Savas uzstāšanās beigās Tālavs Jundzis sacīja: "Mums jāatsakās no padevīgām bailēm."
Vakarrīt radio žurnāliste Anta Buša radioklausītājiem piedāvāja sarunu ar LR AP priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, kas skāra arī jautājumu par armiju. Viņš teica:
— PSRS AP aicina mūs atcelt pieņemto lēmumu par armijas apgādes pārtraukšanu. Šis aicinājums ir izteikts diezgan korektā veidā, un domāju, ka būtu pareizi, ja PSRS Augstākā Padome uzklausītu arī mūsu viedokli, jo saspringtajām attiecībām, kas Latvijā veidojas starp armiju un civiliedzīvotājiem, ir pamats. Šīs attiecības varētu neitralizēt līguma veidā vai kā citādi vienojoties par PSRS armijas statusu Latvijā.
Pierakstījusi Ināra Egle
