— Es piedalos!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
«Kas es esmu, ja nepiedalos?
Lai dzīvotu, man jākļūst dalībniekam.»
(Antuāns de Sent-Ekziperī)
Jurģu sestdiena, 23. aprīlis — Starptautiskās jaunatnes solidaritātes dienas priekšvakars. Cīruļputenis zemi ar debesīm griež kopā, slapjš sniegs aizķepē acis un ziemeļvējš aizsit elpu. Tomēr Jelgavas rajona kultūras namā pamazītēm vien sanāk jaunieši, kuri grib piedalīties šīsdienas pasākumā, ko organizē rajona kultūras nodaļas inspektore, Konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes diplomande Valda Bubete.
Ir pats dienas vidus, pulkstenis tikko nositis divpadsmit un jauniešus uz sarunu aicina Latvijas radio jaunatnes raidījuma «Dzirkstele» veidotāji — Gunārs Jakobsons, Indira Ozola, Raitis Kalniņš, Iveta Daine, leva Luika. Gunārs Jakobsons lepojas, ka atbraucis savā dzimtajā pusē, atceras, kā Jaunsvirlaukas astoņgadīgajā skolā 6. klasē izkritis bioloģijas eksāmenā un skolotājs Pavārs licis (vai ļāvis) viņam nopelnīt trijnieku, ar divriteni aizbraucot tos četrus kilometrus līdz Staļģenes skolai un atpakaļ.
«Man nav bieza maka,
Bet man ir sētā aka», —
savus dzejoļus lasa «Dzirkstelei» un jelgavniekiem simpātiskais dzejnieks Guntars Račs.
Un tad — lielajos ūdensvīru zābakos uz skatuves kāpj pieci brāļi Feldmaņi — šepat no Vircavas, lai spēlētu un dziedātu stāstu par Aiviekstes plostniekiem. Ingu Feldmani no «Ornamenta» jau pazīst visi, brāļi spēlē dziesmas ar viņa mūziku un Gunta vārdiem. Izrādās, šodien šeit ir ļoti žurnālistiska gaisotne, jo «Veselības» un arī «PJ» lasītāji noteikti būs ievērojuši žurnālista Gunta Feldmaņa vārdu.
Sarīkojuma turpinājumā Saules zālē uz klātesošo jautājumiem atbild starptautisko notikumu komentētājs Jānis Gavars. Viņš sniedz atbildes uz jautājumiem par padomju karaspēka izvešanu no Afganistānas, dalās iespaidos par Čatokvas konferenci. Galu galā saruna nonāk līdz izdzīvošanas jautājumiem, atbruņošanās norisei. Ja raķetes nebūs Jelgavā, uz šejieni nāvējošos stobrus nevērsīs peršingi.
Tikmēr lejā, lielajā zālē Lauksaimniecības akadēmijas docents Broņislavs Ronjānis un Latvijas Valsts universitātes jaunatnes ekoloģiskā centra vadītājs Raimonds Ernšteins ar jauniešiem runā par to pašu — par izdzīvošanu. Ikvienam skaidrs, ka nāve paliek nāve, visviens no kā — no kodolieročiem, akūtā imunitātes deficīta sindroma, vēža, saindēta gaisa vai piesārņota ūdens.
Rīgā notiek Starptautiskā Jaunatnes ekoloģiskā konference «Apkārtējā vide - 88», kurā apspriež mūsu republikas jaunatnes ekoloģisko mērķprogrammu. Tā būs darbības stratēģija, kurā izstrādāti tās galvenie virzieni. Vienam no tiem atbilst arī šīsdienas saruna — jaunatnes ekoloģiskā audzināšana. Mērķprogrammai zināmā mērā būs direktīvs raksturs, jo to apstiprinās LĻKJS CK. Jācer, ka tad ekoloģisko jautājumu risināšanā aktīvāk iesaistīsies komjaunatnes komitejas visā republikā (arī Jelgavā). Jo problēmas gadu gadiem krātas kaudzē.
Kāpēc postīt Rīgu ar metro?
Lielupes piesārņotība simtiem reižu pārsniedz pieļaujamās normas. Jūrmalā jau tagad zinātnieki neiesaka ne peldēties, ne atpūsties, jo piesārņots ir gan gaiss, gan ūdens.
Iespējas darboties ir visdažādākās. Jaunieši, kuri grib piedalīties sava rajona, savas republikas dabas nosargāšanā, bet nezina, ko konkrēti darīt, var zvanīt uz LVU Jaunatnes ekoloģisko centru. Tālrunis — 229860 vai — 225304.
Raiba ir šī diena Jelgavā. Tās turpinājumā muzicē Igaunijas Valsts filharmonijas grupa «Mahavok» un dzied Kare Kauksa. Vakarā lielajā zālē spēlē brāļi Feldmaņi. Vārpas zālē — videodiskotēka «Diskobols», bet Saules zālē — Konservatorijas vokālās nodaļas studenti. Dzīve ir skaista. Un daudziem šīsdienas sarunu dalībniekiem asāka kļuvusi vēlēšanās elpot tīru gaisu, dzert tīru ūdeni, peldēties Lielupē un Jūrā. Nosargāt savas tiesības dzīvot.
D. ZVIRBULE
A. Šiliņa foto
