«Kopš 19. augusta mēs uzticamies tikai Augstākajai Padomei un saviem komandieriem»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mūsu avīzes 23. augusta numurā jau rakstījām par pretrunīgo situāciju sakarā ar 1. policijas bataljonu. Tieši tajā pašā dienā avīzē «Rīgas Balss» bataljona pārstāvis Valdis Bračulis apvaino nodevībā komandiera vietnieku Gunāru Diļevku. Šajā sakarā bataljona seržanti Arvis Millers, Andis Mihelsons, Jevgeņijs Platais un Laimonis Veinšteins lūdza paziņot, ka avīze ir publicējusi klajus apmelojumus, jo, pateicoties tieši Gunāra Diļevkas aukstasinībai un izlēmībai, ir izglābtas puišu dzīvības.
Arvis:
— Gribu atgādināt, ka līdz pēdējam brīdim (uzbrukumam) bataljona vadība nebija saņēmusi Iekšlietu ministrijas norādījumus par tālāko rīcību. Tajā laikā Tallinas ielā atradās tanki, no Grostonas līdz Valdemāra ielai bija bruņumašīnas, pāri bāzei lidoja divi helikopteri, apmēram 600 desantnieku gaidīja mūsu mazāko pretreakciju, lai uzbrukumā iznīcinātu bāzi un cilvēkus. Gončarenko — OMON vienības komandieris Baltijā — vairākkārt bija brīdinājis Gunāru Diļevku: ja no bataljona puses atskanēs kaut viens šāviens, tad viss tiks iznīcināts. Uzskatām, ka komandiera vietnieks pieņēma tajā brīdī vienīgo iespējamo lēmumu — nolikt ieročus un atstāt bāzi, kurā palika tikai dežūrbrigāde. Viņš izglāba mūsu dzīvības.
Andis:
— Šīs dienas mums ļāva vēlreiz izvērtēt bataljona personālsastāvu un saprast, kas ir kurš. Bet tie mūsu cilvēki, kas snieguši dezinformāciju un kuros tā vai citādi mums nācās vilties — tā jau ir mūsu iekšējā problēma, ar kuru mēs paši arī tiksim galā.
Skumji tikai, ka apvainojumi nodevībā izskanēja dienās, kad mēs cits citam bijām izteikuši apņēmību veikt jebkuru uzdevumu. Daudzi no mums neticēja, ka izdosies izdzīvot, un ar to arī rēķinājās augstākās idejas vārdā.
Starp citu, mūsu rīcībā ir informācija, ka 21. augustā divpadsmitos dienā Baltijas kara apgabala štābā esot pieņemts lēmums par bataljona personālsastāva fizisku iznīcināšanu…
Leitnants Zigurds Aumeistars:
— Ja līdz šim mēs saņēmām uzdevumus no Iekšlietu ministrijas, tad kopš 19. augusta uzticamies vairs tikai Augstākajai Padomei un vēlamies pakļauties tikai tai un mūsu komandieriem — Jurim Vectirānam un Gunāram Diļevkam.
Ir jāpasaka cilvēkiem, ka šobrīd vēl neviens nedrīkst dzīvot ilūzijas. Mavriks Vulfsons reiz sacīja, ka partija piedod tikai sev, bet ne citiem. Kā rāda vēsture, tā savus pretiniekus neaizmirst un iznīcina vai nu fiziski, vai morāli. Nacionalizētais īpašums ir tikai pirmais solis. Kamēr netiks neitralizēti un saukti pie atbildības šo īpašumu bijušie saimnieki, mēs nedrīkstam zaudēt modrību un nevaram justies droši.
***
24. augustā, kad notika šī saruna, bataljons — arī Jelgavas rota — jau strādāja Augstākās Padomes vadībā, apsargājot stratēģiski svarīgākos objektus, arī Valsts drošības komiteju. Šajā nedēļā parlamentā skatīs priekšlikumu par 1. policijas bataljona pakļaušanu Augstākajai Padomei, veidojot to par tās apsardzes un drošības dienestu.
Atvainojamies lasītājiem un bataljonam, ka publikācija 24. augustā par centrālkomitejas ieņemšanu, ko galvenokārt veica Jura Vectirāna vadītais policijas bataljons, ir pieteikta ar virsrakstu «Važņa vīri Rubika mājā». Kā zināms — aizvadītajā nedēļā arī Iekšlietu ministriju vadīja nevis Aloizs Vaznis, bet gan Pēteris Jekimovs.
Ināra Egle
