(3:3)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Alfrēds Čepānis (LDDP 1): — Kategoriski esmu pret referendumu. Četrdesmitajā gadā, kad ienāca krievu tanki, neviens Latvijas tautai nevaicāja, vai ir vajadzīga nobalsošana. Divi noziedznieki — Staļins un Hitlers — izlēma neatkarīgās valsts likteni, un divos mēnešos viss tika atrisināts. Bet tagad, pēc piecdesmit gadiem, mums saka, ka vajadzīgs referendums, ka jāsavāc 75 procenti "balsu", lai izkļūtu ārā no Padomju savienības. Ne velti asprāši likumu par referendumu dēvē likumu "Par neizstāšanos no PSRS". Latvija ir otrā pasaules kara politikas auglis, un kā ar Vācijas apvienošanos tika likvidētas kara sekas šajā zemē, tāpat ir jāatrisina Baltijas jautājums.
Artūrs Kodoliņš (LTF): — Bez referenduma vai cita aptaujas veida mums neizdosies iegūt neatkarību. Lai arī esam uzvarējuši vēlēšanās, kurās nepārprotami izgājām ar neatkarības lozungu, ar to ir par maz. Visdrīzākajā laikā jārīko referendums vai aptauja, kuras noteikumus nosakām paši. Katra nedēļa, ko nokavēsim, nāks mums par sliktu, jo paredzu, ka tiksim grauti gan ekonomiski, gan politiski; pieļauju arī terora iespējamību.
Ivars Silārs (LNNK): – Attieksme pret PSRS referendumu ir pilnīgi skaidra — tā nav mūsu darīšana, kādā formā šai valstij jāeksistē turpmāk. Savā lēmumā par vajadzību pašiem rīkot referendumu vēl svārstos. Visās valstīs, kur likumdošanā ir noteikta referenduma organizēšana, valda nosacījums — tautas nobalsošanu nedrīkst rīkot tādā laikā, kad cilvēkiem ir liegta iespēja brīvi izteikt savu gribu. Manuprāt, mēs esam tādā situācijā. Pēc visa tā, kas noticis Lietuvā un Latvijā, daudzi cilvēki taču dzīvo ar draudu izjūtu.
Jevgeņijs Zaščerinskis (LDDP1): — Pilnībā esmu pret 17. marta referendumu, jo, pirmkārt, jautājuma formulējums ir tāds, ka dos iespēju jebkuru atbildi iegrozīt rīkotājiem vajadzīgajā virzienā un, otrkārt, tajā iesaistoties, mēs atkāptos no Neatkarības deklarācijas īstenošanas. Bet sava aptauja Latvijā ir vajadzīga, lai mēs uzklausītu visu iedzīvotāju domas.
Lietuvā aptauja notiks 9. februārī, mēs to varētu organizēt nedēļu vēlāk, bet kavēties nedrīkst. Parlamentam visdrīzākajā laikā jautājumu par attieksmi pret referendumu vajadzētu izskatīt plenārsēdē.
Dzintars Ābiķis ("zaļo" partija): — Vairāk sliecos uz to, ka jānotiek vietējam referendumam vai arī aptaujai. Raugoties no starptautiskā un tiesiskā aspekta, šo pasākumu it kā nevajadzētu rīkot, jo ar to mēs varam vēl vairāk iepīties padomju sistēmā. Bet mums jārēķinās ar to, ka PSRS savu referendumu Latvijas teritorijā vienalga noorganizēs, nerespektējot Augstākās Padomes un vietējo padomju lēmumus. Zinot, ka mūsu pretinieku darba metodes nav tīras, varam paredzēt, ka rezultāti tiks falsificēti. Tāpēc, lai atņemtu viņiem trumpi, mums iepriekš ir jārīko savs.
Baidos no tā, ka Latvijas neatkarības piekritēju vidū var pietrūkt vienprātības. Tās nav arī deputātu vidū, bet, šķiet, vairākums tomēr ir par Latvijas referenduma rīkošanu. Viss ir rūpīgi jāapsver, jo kas gan notiks, ja vieni aģitēs "par", bet otri "pret". Manuprāt, būtu derīgi pirms lēmuma pieņemšanas veikt plašu socioloģisku pētījumu, lai izzinātu tautas domas šajā jautājumā.
Jānis Lagzdiņš (LTF): — Es un mani vēlētāji Liepājā uzskatām, ka pašreizējā politiskajā situācijā referendumu rīkot nav lietderīgi. Nesenajā tikšanās reizē ar vēlētājiem secinājām, ka naidīgie spēki, lai panāktu sev vēlamu rezultātu, ir gatavi uz visnežēlīgākajām akcijām, un brīvai domai šādā gaisotnē nebūs vietas. Mēs savu izvēli esam izdarījuši 4. maijā, un mums ir jāturpina iet starptautiski tiesisko ceļu.
Andra Jauce
1 A. Čepānis un J. Zaščerinskis, minēdami savu piederību pie Demokrātiskās Darba partijas, uzsvēra, ka vēl jau viņi esot šīs partijas biedri, taču tās bailīgā attieksme, vērtējot nesenos asiņainos notikumus Latvijā, viņiem varot likt pieņemt lēmumu par izstāšanos. "Arvien tuvākas man kļūst LNNK idejas," sacīja A. Čepānis, "jo šie cilvēki nelavierē, viņi skaidri pasaka, par ko un pret ko viņi ir."
