Nē — Ziemassvētku dāvanai
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vakar Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā, klātesot 15 PSRS tautas deputātiem, tika aizdedzināta svētku eglīte, skanēja Rīgas mākslinieku atvestās Ziemassvētku dziesmas. Taču Kremļa Kongresu pilī liela daļa deputātu svinēja ko citu — Josifa Staļina dzimšanas dienu. Cik gan daudz prieka Tautu tēvam sagādātu E. Ševardnadzes demisija un it īpaši R. Nišanova runa, kas rezumēja debates par savienības līguma projektu.
Bet dienu iepriekš — ceturtdien — notika Viktora Alkšņa vispatiesākā uzstāšanās. Viņš beidzot atzinās, ka ir neģēlis un reakcionārs. Aizvakardienas sēdes izskaņā savu īsto seju parādīja aizsaulē aizgājušo partijas vadoņu biogrāfs Rojs Medvedevs, pārmezdams E. Ševardnadzem mazdūšību un biedriskuma trūkumu. Pēc vēsturnieka uzskata, Ševardnadzes atkāpšanās no amata ir diplomātisks solis, ko izraisījušas pretrunas centra un neatkarību alkstošās Gruzijas attiecībās. Man gan šķiet, ka tā vispirmām kārtām ir apzināta pašupurēšanās citu labā.
Vakardienas debatēs par savienības līgumu ievērības cienīga ir Ļeņingradas padomes priekšsēdētāja A. Sobčaka runa. Ja drīzākajā laikā nebūs noslēgti starprepubliku līgumi un netiks sadalīts valsts budžets starp centru un republikām, rūpnīcas pārtrauks strādāt un mēs paši būsim spiesti lūgt pēc diktatora stingrās rokas. Sobčaks teica, ka pašlaik noris ne tikai atsevišķu demokrātijas līderu, bet paša demokratizācijas procesa diskreditēšanas kampaņa. Daudzi autonomo republiku vadītāji, kopumā pieņemot līgumu koncepciju, pieprasīja par topošās federācijas subjektiem un pilntiesīgām līgumslēdzējpusēm uzskatīt arī nacionālās autonomijas. Par Krievijas konsekvento nostāju atgādināja deputāts Hasbulatovs, sacīdams, ka centrs pašreizējā sastāvā nav spējīgs ne ko citu kā vienīgi situācijas apokaliptisku vērtējumu, un tāpēc runa var būt tikai par pilnīgi atjaunotu centru, kas radīsies republiku savstarpējā sadarbībā. Daži lēsa līguma noslēgšanas iespējamo laiku — tika minēts nākamā gada janvāris un pirmais ceturksnis.
Dažiem Latvijas deputātiem pienākušas telegrammas no vēlētājiem, kuri pieprasa sekot A. Krastiņa norādījumiem un steidzami atgriezties mājās. No kongresa mēģina steidzami «demobilizēt» E. Grinovski, kas gan pašlaik atrodas slimnīcā. Citā telegrammā pausts apgalvojums, ka zāli ir atstājuši Krievijas un Ukrainas deputāti. Lai nu kā, bet Maskavā neviens par to nezina.
Kremlī akreditēto ārzemju žurnālistu vidū īpašu popularitāti guvuši Latvijas pārstāvji. Viņi lieliski izmanto iespēju sniegt intervijas, lai vēlreiz Rietumu pasaulei paustu mūsu republikas nelokāmo nostāju. Domāju, ka šeit to darīt ir lielāka iespēja nekā LTF rīkotajās preses konferencēs.
J. Bojārs iesniedzis PSRS aizsardzības ministram D. Jazovam deputāta pieprasījumu ar šādu tekstu: «Godājamais Dmitrij Timofejevič! Mūsu republikas iedzīvotājus uztrauc pēdējā laikā biežā pieminekļu spridzināšana un sprādzieni pie dažiem Rīgas objektiem. Tā kā Jūs savā intervijā atzināt, ka pieminekļu spridzināšanu veikuši PSRS Bruņotie spēki, lūdzam Jūs paziņot, vai Padomju Armijai ir kāds sakars ar sprādzienu sēriju, kas notika Rīgā pie Ministru Padomes, Valsts drošības komitejas un LKP CK sabiedriski politiskā centra.
Ar cieņu — J. Bojārs»
Starp citu, kongresā Padomju sieviešu komitejas vārdā tika pateikts, ka savienības līgums ir labākā Ziemassvētku dāvana.
