Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pats nozīmīgākais notikums bija Igaunijas PSR Augstākās Padomes 13. sesija, kas notika 5. un 6. oktobrī Politiskās izglītības namā.
5. oktobra rītā pie šīs ēkas deputātus sagaidīja pikets. Dažādi bija lozungi, arī tādi: «Mēs esam par vēlēšanu likumu!», «Nekādu atkāpšanos!», «Cienījamais Igaunijas deputāt, atceries, ka tauta no tevis gaida godīgus lēmumus, nevis bezgalīgus kompromisus!».
Sesijas darba kārtībā bija 12 punkti, to vidū nozīmīgākie: par PSRS AP dekrētu, kurā norādīts uz vairāku Igaunijas parlamenta pieņemto lēmumu neatbilstību PSRS Konstitūcijai. Runāja Igaunijas prezidents A. Rītels. Viņš ierosināja vietējo padomju vēlēšanās neņemt vērā vietdzīvojamības ilguma cenzu. Par šo priekšlikumu balsoja 172, pret — 63 deputāti. Pieņemot šo lēmumu, nebija it nekādu diskusiju. Tas radīja sašutumu un neizpratni daudzos deputātos, bet galvenokārt ļoti neapmierināti ir Igaunijas iedzīvotāji.
5. oktobra vakarā preses informācijas centrs sarīkoja iedzīvotāju aptauju pa tālruni. Izvaicāja 664 cilvēkus. Galvenais jautājums bija par sesijas pirmās dienas norisi, konkrēti — par attieksmi pret nepieņemto vietdzīvojamības ilguma cenzu. Augstākās Padomes lēmumu atbalstīja 43 procenti aptaujāto igauņu, pret to bija 48 procenti igauņu un 26 procenti cittautiešu.
Sesijā tika apspriests arī jautājums par grozījumiem nolikumā par Augstākās Padomes pastāvīgajām komisijām. Tika formulēts deputātu grupas statuss. To var izveidot, ja tajā nav mazāk par 10 biedriem. Tika noteikta arī kārtība, kā jāizziņo šādas grupas izveidošana.
Pirmajā sesijas dienā pirmajā lasījumā tika apspriests likumprojekts par Augstākās Padomes vēlēšanām, vēl arī divi citi likumprojekti — par arodbiedrībām un Igaunijas pilsoņu nacionālajām tiesībām. Tika analizēts likumprojekts par vietējās pašpārvaldes pamatiem un likumprojekta par zemnieku saimniecībām apspriešanas gaita. Tā beidzās sesijas pirmā diena.
Sesijas otrajā dienā svarīgākais — deputāti noklausījās informāciju par darbu, ko paveikusi komisija, kura izstrādā vēsturiski juridisko vērtējumu 1940. gada notikumiem Igaunijā.
Sākās diskusijas, kuru pietrūka sesijas pirmajā dienā, izsakot republikai tik svarīgus jautājumus. Minētās komisijas vadītājam Arno Kērnam deputāti uzdeva daudz jautājumu. Sesija nolēma apstiprināt paveikto un pieņēma komisijas lēmumu, kurā teikts, ka Igaunijas iekļaušana Padomju Savienības sastāvā bijusi nelikumīga. Šo lēmumu «Noorte Hääl» publicēja 6. oktobrī, un mūsu avīze pagaidām ir vienīgā, kas to izdarījusi.
Sesijas otrajā dienā tika izskatīti trīs deputātu pieprasījumi — par enerģētikas programmas izstrādāšanu un degakmens iegūšanu, par republikas vispārizglītojošo skolu nolikumu, par nacionālo īpašumu uz savu zemi, dabas un zemes dzīļu bagātībām.
Droši vien pēdējā laikā nav bijis tādas sesijas kā šī, kuras lēmumus Igaunijas tauta uzņēmusi bez atsaucības, bez pozitīvām emocijām. Oficiālas personas paziņojušas, ka kompromisi sesijā pieļauti, lai saglabātu mieru, labvēlīgu republikas cittautiešu noskaņojumu, lai novērstu streiku izcelšanās iespēju Igaunijā.
Kā dzīvosim tālāk — redzēsim. Domāju, ka mūsu pretinieki nav nomierinājušies.
Vairāk nekā ievērojama republikas dzīvē nebija, jo tautsaimnieki cītīgi izstrādā likumprojektus, laukos un pilsētās cilvēki dara savu darbu.
INGRIDA EILANTE,
politikas nodaļas vadītāja
