Par lielo politiku un ikdienu
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kopš 13. janvāra, kad dienās un naktīs maksimāli izpaužas tautas lielākās daļas vienotība ar tās ievēlēto parlamentu un Augstākās Padomes iecelto valdību, Jēkaba ielas nama visai oficiālās telpas ir kļuvušas šķietami vienkāršākas un mājīgākas. Šo izjūtu netraucē apsardze, kas ir pastiprināta. Garderobē var redzēt deputātu somas, kurās glabājas no mājām līdzpaņemtie dvieļi, skuvekļi un tīri krekli. Citviet sanesti matrači, uz kuriem var pārlaist nakts melnumu. Tagad te atļaujas uzsmēķēt vietās, kur kādreiz to pat nevarēja iedomāties. Taču, šķiet, par gaisotni pietiks, jo galvenais jau ir darbs.
Pirmdien, 14. janvārī, plenārsēdē, kas sākās deviņos vakarā, parlaments ratificēja Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas līgumu par starpvalstu attiecību pamatiem, ko iepriekšējā naktī A. Gorbunovs un B. Jeļcins bija parakstījuši tikšanās laikā Tallinā. Līgums jāratificē arī Krievijas parlamentam.
Līguma 1. pantā Latvijas Republikas un Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika atzīst viena otru par suverēnu valsti un starptautisko tiesību subjektu. Katrai ir tiesības īstenot savu valstisko suverenitāti jebkurā to izraudzītajā formā.
Dokumentu pieņēma visai lielā vienprātībā — 105:5:2 (par, pret, atturas), kura, vērtējot šā līguma nozīmību pašreizējā situācijā, izpaudās jau vairākumfrakcijas sēdē pirmdienas pēcpusdienā. Atzīstot, ka līguma teksts atšķiras no varianta, kas tapis pirms pusgada, deputāti debatēs uzsvēra — nedrīkst nenovērtēt to, ka Krievija Baltijai grūtajā brīdī ir sniegusi vislielāko atbalstu. Radikālās pozīcijās palika tikai daži, piemēram, E. Cilinskis, kurš uzsvēra: līgumā nepārprotami pieprasīts pilsonības nulles variants. Savukārt R. Krūmiņš teica, ka ir noteiktas tikai vispārīgas nostādnes pilsonības jautājumā. Skat, cik dažādi var izprast vienu un to pašu dokumentu!
Kā zināms, A. Gorbunovs pieļauj iespēju veidot koalīcijas valdību, taču debatēs frakcijas sēdē pirmdien neviens šo ideju neatbalstīja.
J. Kinna uzdeva jautājumu, vai «Līdztiesības" deputāti ar paziņojumu vai kā citādi ir nosodījuši militāristu uzbrukumu miermīlīgajiem Lietuvas iedzīvotājiem. S. Dīmans teica, ka viņš ir sniedzis vairākas intervijas, kurās — (ja pareizi sapratu viņa nepārliecinošo atbildi) — skaidrojis, ka Lietuvas notikumus nevar uztvert viennozīmīgi. Tādējādi neapskaužu Tautas frontes deputātus par sajūtām, kas viņiem būs jāpārdzīvo, sēžot līdzās cilvēkiem, kas atbalsta zvērības. Beidzamās dienas frakcija «Līdztiesība" plenārsēdēs nav piedalījusies, taču, jādomā, ka kādreiz viņi savā darbavietā Jēkaba ielas namā atgriezīsies.
Otrdien, 15. janvārī, Augstākās Padomes deputāti pieņēma lēmumu par 14. novembra lēmuma «Par sevišķās nozīmes milicijas vienības un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā" darbības apturēšanu.
Vairākumfrakcijas vadītājs J. Dinevičs "LJ" sacīja:
— Jāatzīst, ka lēmums bija pretrunīgs. Savukārt tā otrais punkts — par pasākumiem pret armiju — ir zaudējis nozīmi, jo sankcijas tika noteiktas līdz brīdim, kad sāksies sarunas ar bruņoto spēku augstāko vadību par armijas statusu. Lai arī pagaidām konsultāciju līmenī, taču sarunas notiek. Pieņemot jauno lēmumu, mēs šo faktu akcentējam.
Vakara sēdē deputāti apsprieda lēmumprojektu «Par valsts cenu politiku un kompensāciju mehānismu". Tātad parlaments beidzot pievērsies, kā mēdz teikt, ļoti ikdienišķām lietām. Izanalizējuši valdības pieļautās kļūdas, deputāti atbalstīja pasākumus, ko Ministru Padome paredzējusi veikt, lai, saglabājot cenu augsto līmeni, samazinātu to ekonomisko ietekmi uz iedzīvotājiem. Augstākās Padomes lēmumprojektā vislielākās debates izraisīja punkts, kurā bija paredzēts, ka saimnieciskā aprēķina uzņēmumos kompensācijas var izmaksāt līdz noteiktai maksimālai algai. Deputāti minēja gan 400, gan 500 rubļu. Balsojot tika nolemts, ka šis punkts nav jāiekļauj lēmumā.
Andra Jauce
