Ģirts Kristovskis. Runa LTF 1. kongresā
|
| ||||||||||||||||||||||||
|
Labdien, tautieši, labdien, draugi!
Es esmu Ventspils Vides aizsardzības kluba prezidents, taču runāšu ne tikai neformālu, bet arī pārējo ventspilnieku vārdā, kaut gan ir arī daži, kas domā citādi. Tātad, par vienu no Latvijas lielākajām ģeogrāfiskajām bagātībā — Ventspili.
Tā ir tieši ģeogrāfiska bagātība, ko apstiprina jau kopš Pētera I laikiem pazīstamais jēdziens «logs uz Eiropu». Un šis logs ir izcirsts varmācīgi, kā sākotnēji, tā pseidosociālisma gados, degradējot pilsētu, kura brīvas un neatkarīgas valsts apstākļos būtu varējusi kļūt par Baltijas pērli.
Tagad, kad pilsētas pamatiedzīvotājus tur gūstā bumba ar laika degli, un ne tikai pamatiedzīvotājus, bet arī tā sauktos klejoņus, rodas jautājums — kādēļ tas notiek? Vai tādēļ, lai mūsu latviešu tauta maksātu par lielas, ekonomiski atpalikušas, gandrīz septiņdesmit gadu eksistējušas pseidosociālisma valsts mantojumu? Vai tas neturpinās joprojām?
Mēs it kā mācāmies no kļūdām, kuras tika pieļautas, izvirzot Latvijas delegātus 19. partijas konferencei, esam izteikuši tautas neuzticību Augustam Vosam un tiem, kas nekādi nereprezentē Latviju. Vai kaut kas ir mainījies, vai kāds uzklausa šo tautas balsi? Vai nupat notikusī republikas augstāko tautas vadoņu iecelšana nav kārtējais izaicinājums tautai? (Aplausi.)
Es aicinu izteikt visasāko protestu šādai rīcībai, kas nav savienojama ar valstī notiekošajiem demokrātiskajiem procesiem un grauj uzticību tiem — bet nevis partijai; tai par šādu uzticību ir jācīnās vaiga sviedros, nevis jāpauž par to no tribīnēm vai partijai pakļautu avīžu slejām.
Ventspilī, šodien visnolaistākā republikas pilsētā, valda haoss. Pilsētas mēra nav. Labākajā gadījumā pēc pusotra vai diviem mēnešiem kāds ieņemšot šo amatu, jo izsludināta atklāta priekšsēdētāja kandidāta izvirzīšana. Nav skaidrības Komunālās saimniecības dienestu apvienošanā, ko izsludinājusi valdība jeb Ministru Padome. Bijušais pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs tagad strādā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā par nodaļas vadītāja vietnieku. Savā divarpus gadu ilgajā izsūtījumā, es pasvītroju — izsūtījumā, viņš nolaida kadru politiku Ventspilī «līdz kliņķim» (aplausi).
Tā šodien ir Ventspils tradīcija, tā ir jūsu traģēdija, jo, kas zina, kura pilsēta būs nākamais upuris, ja uz turieni tiks izsūtīts šāds cilvēks; viņa vārds ir Anatolijs Devisilovs. Esiet uzmanīgi! (Aplausi.)
Ierosinu izslēgt iespēju, kura ļauj mehāniski aizvietot, pārcelt u. tml. bezatbildīgus partijas, arodbiedrības, komjaunatnes un saimniecisko sfēru vadošos darbiniekus Par padarīto jāpieprasa atskaite. Jo, piemēram, šis pats Devisilovs nav atskaitījies par savu darbu divarpus gadu ilgajā izsūtījumā.
Kadru jautājumā attiecībā uz atbildīgiem svarīgiem valsts pārvaldes amatiem jābūt attiecīgam materiālam nodrošinājumam. Piemērs: daudzmaz stabila ministrijas uzņēmuma direktors saņem divreiz vairāk nekā pilsētas mērs. Tas liecina, ka darbīgs un atbildīgs cilvēks nav ieinteresēts ieņemt pilsētas mēra amatu ar visām dabiski izrietošām sekām.
Rodas jautājums, — kādēļ tas tā notiek? Vai tādēļ, lai gandrīz septiņdesmit gadu pastāvošais centralizētais sociālisms turpinātu savu eksistenci? Un tieši tāpēc šodien, šajā brīdī, mūsu tautai vēl joprojām tiek cirstas brūces bezatbildīgas kadru politikas dēļ. Tā nav spējīga apturēt migrāciju, atrisināt dabas un tautas ekoloģijas problēmas.
Tieši tādēļ un tikai tādēļ tiek veidota Tautas fronte, un šīs, uzsveru, Tautas frontes uzdevums ir — risināt tautas dzīvībai svarīgas problēmas. Un nebūs liela bēda, ja tā pāraugs otrā partijā, tādā veidā pierādot tiesiskas valsts eksistenci, kas vēl aizvien pastāv tikai vēlējuma izteiksmē. Lai tad ilggadīgā stagnātu partija godīgā politiskā cīņā pierāda savas tiesības runāt tautas vārdā. (Aplausi.)
Vēl joprojām spēcīgi ir partijas varmācības institūti, kuriem patīk staļinistu vienīgā un, var teikt, pārbaudītā ideja — ir tauta, ir problēmas, nav tautas — nav problēmu. Savu senču, mūsu tautas vārdā lūdzu tikai vienu iespēju — brīvu, neatkarīgu Latviju! (Aplausi.)
