Kopīgas rūpes — kopīga atbildība
|
10. oktobrī žurnālisti bija aicināti uz Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības namu, kur notika preses konference sakarā ar to, ka beidzies Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Preses konferencē uz republikas, Savienības un ārzemju preses pārstāvju jautājumiem atbildēja Latvijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Jānis Vagris, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilnis Edvīns Bresis, Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs Ivars Ķezbers, republikas ārlietu ministra vietnieks Nikolajs Neilands, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Juridiskās nodaļas vadītājs Aivars Krūmiņš, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Latvijas Tautas frontes Domes locekļi Sandra Kalniete, Jānis Peters un Jānis Škapars.
Savā ievadrunā J. Vagris teica, ka ir beidzies Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress un republikas sabiedriski politiskajā dzīvē radusies kvalitatīvi jauna situācija — ir izveidota masu organizācija pārbūves ideālu īstenošanai. Tas neapšaubāmi ir svarīgs notikums republikas sabiedriski politiskajā dzīvē. Pēdējās divas trīs dienas visa republika pavadīja pie televizoru ekrāniem un radiouztvērējiem. Uz ielas, veikalos, sabiedriskajā transportā — visur tika dedzīgi spriests, diskutēts. Kongresā teiktie vārdi atskanēja patiešām katrā pilsētā, ciemā, mājā.
Ar gandarījumu jākonstatē, ka pareizi bija tie principiālie vērtējumi un attieksme, ko attiecībā uz Latvijas Tautas frontes veidošanās procesu izteica Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja. Tieši pēc tiem arī vadījās republikas partijas organizācija, komunisti, piedaloties Tautas frontes darbībā, aktīvi sekmējot frontes dalībnieku mērķa sasniegšanu, proti: atbalstīt pēc partijas iniciatīvas iesākto un mūsu valstī izvērsto sabiedrības pārkārtošanu uz demokrātisma, sociālisma un humānisma principu pamata un aktīvi piedalīties partijas XIX Vissavienības konferences lēmumu īstenošanā.
Būtiskās vadlīnijas mūsu attieksmē pret Latvijas Tautas fronti ir nemainīgas, pozitīvas. To pamatā ir kopīgā mērķa, kopīgo uzdevumu un kopīgās atbildības izpratne.
Manuprāt, pati kongresa gaita mums visiem kļuva par labu demokratizācijas procesu iedzīvināšanas skolu. Visa republika redzēja gan to, ko teica un darīja delegāti, gan to, cik grūts un atbildīgs izrādās katrs solis, kad viss ir atļauts un visu drīkst, kad jārīkojas nevis pēc atsvešinātas pavēles vai instrukcijas, bet saskaņā ar savu sirdsapziņu, pasaules uzskatu un pārliecību, jāsamēro savi vārdi un rīcība ar citu cilvēku vārdiem un rīcību. Patiešām, brīvība ir apzināta nepieciešamība, un tas mums visiem vēl jāiemācās kā reizrēķins.
Lai nopietni izvērtētu kongresa dokumentus, vajadzīgs laiks un iedziļināšanās. Delegāti aktīvi, pat emocionāli sakāpināti apsprieda katru vārdu un dokumentu, tāpēc nedarīsim arī mēs savu darbu sasteigti, mazāk nopietni.
Ko gribētos uzsvērt jau šodien? Milzīgi plašs, pat savstarpēji izslēdzošs bija runās no kongresa tribīnes izskanējušo viedokļu diapazons. Domāju, ka nedrīkstam pārvērtēt atsevišķu runātāju teikto — tas ir vai nu subjektīvs paša autora, vai tās ļaužu grupas viedoklis, kuras vārdā viņš uzstājās. Latvijas Tautas frontes kolektīvais viedoklis izteikts tās Programmā, Statūtos un daudzajās rezolūcijās. Atsevišķu šo dokumentu punktu dziļa analīze jāizdara attiecīgo nozaru speciālistiem. Kopumā šie dokumenti ir konstruktīvs visdažādāko viedokļu konsolidācijas mēģinājums Latvijas sociālistiskās sabiedrības pārbūves interesēs, partijas XIX Vissavienības konferences kursa realizācijas interesēs.
Ar gandarījumu var atzīmēt, ka LTF aicinājumos un prasībās ir virkne problēmu, kas veido Latvijas Komunistiskās partijas darbības pamatvirzienus un kas jau tagad tiek risinātas. Piemēram, republikas sociāli ekonomiskās, kultūras un izglītības suverenitātes meklējumi, tiesiskas valsts veidošanas jautājumi, lauksaimniecības prioritātes realizēšana, demogrāfisko, ekoloģisko un citu samezglojumu vitāli svarīga atrisināšana.
Domāsim un rīkosimies visi, lai mūsu kopīgo rūpi un sāpi ne vien izteiktu dziedējoši emocionālos vārdos un risinājumos, bet arī ārstētu konkrētā ikdienas darbā.
Tajā pašā laikā es nevaru neatzīmēt arī to, ka kongresā skanēja ne mazums nepārdomātu vārdu, kas ne vien maldināja republikas iedzīvotājus, bet daudzos arī sēja šaubas un neticību Latvijas Tautas frontes mērķu sabiedriskajai nozīmībai. Par to liecina daudzi telefona zvani, vēstules un telegrammas, ko mēs saņemam šajās dienās, sevišķi no krievu valodā runājošajiem republikas iedzīvotājiem.
Mēs nevaram to neredzēt, izlikties, ka nekā tāda nav bijis, bet nedrīkstam arī aiz šīm «putām» pazaudēt procesa veselīgo, radošo kodolu. Protams, šādas galējības, sava veida sēnalas atsijās spirgtais pārbūves vējš, tomēr mūsu visu pienākums, arī jaunievēlētās Tautas frontes Domes pienākums ir visiem spēkiem cīnīties par sabiedrības veselīgo spēku konsolidāciju, par pārpratumu, nezināšanas, aizspriedumu novēršanu, bez emocionāliem uzkarsējumiem skaidrot savus mērķus. Taču galvenais arguments, ar kura palīdzību gan partijas organizācijas, gan Latvijas Tautas fronte, gan jebkura cita sabiedriska organizācija vai kustība iegūs un nostiprinās savu autoritāti tautas acīs, ir tas reālais, konkrētais ikdienas darbs, bez kura nebūs ne pārtikas pilnības, ne dzīvokļu pietiekamības, ne preču un pakalpojumu kvalitātes, ne mūsu upju, ezeru, jūras un gaisa tīrības, ne mūsu bērnu un mazbērnu gaišo un veselīgo smieklu.
Lielu un raženu darbu šo mērķu vārdā gribētos novēlēt Latvijas Tautas frontei, tās Domei.
Vārdu lūdza Jānis Škapars. Latvijas Tautas fronte, viņš teica, savā dibināšanas kongresā, kurā valdīja pilnīgas demokrātijas un atklātuma atmosfēra un objektīva attieksme pret visiem, dažbrīd pat pretrunīgiem viedokļiem, atzīmēja, ka tā nenostājas opozīcijā pret partiju. Runājot par attieksmi pret partijas vadošajiem orgāniem, jāteic, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, jo daļa partijas aparāta vēl atrodas staļinisko administrēšanas un komandēšanas metožu ietekmē. Tādēļ partijai jāatbrīvojas no birokrātiskā stila. Tas ir grūts, taču nepieciešams pārkārtošanās ceļš.
Otrais jautājums — par demokratizāciju. Arī šeit, spriežot pēc visa, dialogs būs sevišķi ass, jo pašlaik notiekošo demokratizācijas procesu var uzskatīt par ļoti pretrunīgu. Tas bija redzams republikas vadītāju ievēlēšanā, kas notika pagājušajā nedēļā. Manuprāt, šo procesu nevar nosaukt par īsti demokrātisku. Taču es domāju, ka mums arī turpmāk jāiet pa politiska dialoga ceļu, un mēs nedrīkstam pieļaut nekādu konfrontāciju. Tikai tā būs iespējams pozitīvi atrisināt visus aktuālos jautājumus.
LTF locekļiem jāpiedalās sapulcēs un uzmanīgi jāieklausās cilvēku domās, kas reizēm var atšķirties no kongresā izteiktajiem viedokļiem. Aktīvi jāpiedalās diskusijās un jārunā auditorijās, aktīvi jāizskaidro LTF kongresa lēmumi. Tauta parāda mums lielu uzticību, tauta ļoti cer uz Latvijas Tautas fronti. Ja mēs neattaisnosim tautas cerības, mēs atkal atpaliksim uz ilgiem, ilgiem gadiem.
Pēc tam preses konferences dalībnieki atbildēja uz daudziem žurnālistu jautājumiem.
Jautājums: Kādas ir partijas un Tautas frontes attiecības, vai partija Latvijas Tautas fronti uzskata par sāncensi vai sabiedroto?
J. Vagris: Ne tikai sabiedroto, bet arī palīgu.
D. Īvāns: Protams, mēs esam sabiedrotie, mērķi taču mums ir vieni un tie paši.
Jautājums: Ar ko Latvijas Tautas fronte šodien sāk darbu?
D. Īvāns: Izveidots mūsu republikas vēsturē vēl nebijis Tautas frontes mehānisms. Var teikt, radīta jauna mašīna, kurā nav skrūvīšu un zobratiņu, bet ir patstāvīgi cilvēki. Un mans visupirmais uzdevums ir šo mašīnu, kas pagaidām vēl nav funkcionējusi, pārbaudīt darbībā, pacensties šo mašīnu iedarbināt ar visu pārējo Domes locekļu un visu mūsu frontes biedru palīdzību, jo mūsu darbs nebūs sekmīgs, ja nestrādās atsevišķas, pat vissīkākās šī lielā Tautas frontes mehānisma daļiņas.
Mūsu mērķis ir izteikts Tautas frontes Programmā. Tas neatšķiras no mūsu valsts mērķa — šis mērķis ir tiesiska valsts, demokrātisks valsts aparāts, pilsoņu apziņas brīvība. Un varbūt viens no pirmajiem uzdevumiem, kas mums jāveic, ir palīdzēt mūsu Augstākajai Padomei pieņemt un izstrādāt republikas pilsonības statusu.
Ārzemju preses pārstāvjus īpaši interesēja Latvijas Tautas frontes politiskie mērķi, konkrēti, viņi jautāja, vai LTF neizvirza uzdevumu panākt Latvijas izstāšanos no PSRS. Uz šiem jautājumiem izsmeļoši atbildēja Dainis Īvāns.
Viņš teica: — Latvijas Tautas frontes kongresa lēmumos nekur nav teikts, ka Latvija pieprasa politisku neatkarību. Mēs runājam par republikas suverenitāti. LTF ir par atgriešanos pie ļeņiniskajiem PSRS sastāvā ietilpstošo savienoto republiku suverenitātes principiem. Ir pilnīgi saprotams, ka bruņotajiem spēkiem un diplomātiskajam aparātam jābūt Vissavienības pārziņā, bet, runājot par ekonomiskajiem jautājumiem, jāteic, ka te republikas tiesības bija ierobežotas. Un mēs Latvijā veidojam savu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības koncepciju.
Uz jautājumu par to, vai tiks izdots stenogrāfiskais pārskats par kongresa darbu, žurnālistus informēja, ka ar izdevniecību «Avots» ir panākta vienošanās par šāda pārskata izdošanu. Tiek risināts arī jautājums par Tautas frontes izdevumu.
Tika uzdoti jautājumi, kas skāra dažas runas kongresā, kuras neatbilda pārbūves garam un sociālistiskajiem principiem. Uz to Dainis Īvāns atbildēja, nolasīdams vienu no LTF Statūtu punktiem: piedalīšanās Latvijas Tautas frontē nav savienojama ar staļinisko un autoritāro uzskatu paušanu, ar administratīvi komandējošo birokrātisko pārvaldes metožu atbalstīšanu, ar rasistiskā, nacionālā, reliģiskā vai cita veida naida un neiecietības sludināšanu, varmācības atbalstīšanu. LTF darbojas ar demokrātiskām konstitucionāli atzītām metodēm.
Preses konferences laiks pagāja, taču nebūt ne visi žurnālisti paspēja uzdot savus jautājumus. Tāpēc tikšanās organizētāji apsolīja sarīkot vēl vienu preses konferenci tūlīt pēc tam, kad būs gatavas LTF Programmas un Statūtu galīgās redakcijas.
LATINFORM