Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas darba grupas sēde
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajā Komitejā Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretāra A. Gorbunova vadībā noturēja sēdi darba grupa, kas izskata Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā izteiktos priekšlikumus par republikas sociāli ekonomiskās, kultūras un sabiedriski politiskās dzīves tālāku attīstību.
Sēdē izskatīja jautājumus, kas saistīti ar dažādu republikas iedzīvotāju nacionālo grupu kultūrvēsturisko, nacionālo un valodas tradīciju attīstību un ar šo grupu vajadzību apmierināšanu izglītības, saskarsmes un tautas jaunrades sfērā.
Ziņojumu sniedza Latvijas Komunistiskās partijas CK propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja vietnieks — nacionālo attiecību sektora vadītājs J. Goldmanis. Viņš uzsvēra, ka sabiedriskās dzīves demokratizācijas procesi un atklātuma nostiprināšanās veicina republikas iedzīvotāju nacionālās pašapziņas pieaugumu. Pasākumiem, ko republikas valdība, Valsts kultūras komiteja, Tautas izglītības ministrija un citas ministrijas un resori veic, lai apmierinātu dažādu iedzīvotāju grupu nacionālās un kultūras vajadzības, jāveicina mūsu sabiedrības idejiski tikumiskā konsolidācija.
Sēdē izteica priekšlikumus darba uzlabošanai.
Valsts kultūras komitejai uzdots plaši ņemt vērā republikā dzīvojošo dažādu nacionalitāšu pilsoņu reālās vajadzības un aktīvāk sekmēt mākslinieciskās pašdarbības attīstību dzimtajā valodā, sniedzot šajā darbā nepieciešamo materiālo un metodisko atbalstu un palīdzību ar kadriem. Kultūras orgāniem jāatbalsta pilsoņu un jaundibināto kultūras biedrību iniciatīva republikā dzīvojošo nacionālo grupu nacionālās kultūras centru un saskarsmes formu veidošanā kultūrvēsturisko, nacionālo un valodas tradīciju pētīšanā un attīstīšanā.
Tika pieņemta zināšanai informācija par to, kā tiek gatavots normatīvā akta projekts, kas noteiks sabiedrisko organizāciju, sabiedriskās pašdarbības orgānu un citu sabiedrisko formējumu izveidošanas un darbības kārtību. Paredzēts, ka Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs šo projektu izskatīs šā gada oktobrī.
Tautas izglītības ministrijai ieteikts 1988. —1989. gadā veikt vajadzīgos pasākumus, lai plašāk tiktu organizēti kursi un pulciņi, kuros tie, kas to vēlas, varētu patstāvīgi apgūt PSRS tautu valodas un svešvalodas Tāpat tai ieteikts izanalizēt iedzīvotāju nacionālo grupu reālās vajadzības pēc bērnu mācībām dzimtajā valodā vispārizglītojošo skolu sistēmā.
Valsts kultūras komitejai kopā ar radošajām savienībām regulāri organizēt literārus sarīkojumus, tēlotājas un lietišķās mākslas darbu izstādes, profesionālo un pašdarbības kolektīvu viesizrādes un citus pasākumus, kas propagandētu nacionālo kultūru labākos sasniegumus.
Sēdē tika pievērsta uzmanība nepieciešamībai masu informācijas līdzekļos pilnīgāk atspoguļot republikas nacionālo grupu vēsturisko pagātni, kultūru un tradīcijas, to līdzdalību kopā ar latviešu tautu cīņā par padomju varu un sociālisma uzcelšanu.
Sēdē tika atzīts par lietderīgu PSKP XIX Vissavienības konferences rezolūcijas «Par starpnacionālajām attiecībām» realizācijas ietvaros izstrādāt kompleksu programmu, kurā būtu paredzēts radīt tādus apstākļus, lai varētu apmierināt visu republikas iedzīvotāju nacionālo grupu nacionālās un kultūras vajadzības, vispirms izglītības, saskarsmes un tautas daiļrades sfērā. Šajā nolūkā Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta sabiedriskās domas pētīšanas un prognozēšanas centram uzdots 1988. gadā veikt socioloģisku pētījumu. Attiecīgi uzdevumi doti arī Latvijas PSR Valsts kultūras komitejai, republikas Tautas Izglītības ministrijai un Latvijas Komunistiskās partijas CK nodaļām.
Grupas darbā piedalījās Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāre V. Klibiķe, Latvijas Komunistiskās partijas CK nodalu vadītāji A. Gruduls un A. Goris, ministriju un resoru vadītāji un atbildīgi partijas un padomju darbinieki.
LATINFORM
