...Un tad Kindzulis teiks: «Rīgai vajag metro!»
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Mūsu fizkultūras pasniedzējs sen samierinājies, ka studentes kavē nodarbības aizbildinoties: tramvaju bijis ilgi Jāgaida un pēc tam trolejbuss neesot nācis. Bet 6. tramvaja līnija nepavisam nav no sliktākajām. Kritiska situācija lr 7. un 9. tramvaja maršrutā. Dzīvojamais masīvs lr izaudzis, tāpēc iecerēts nākamajā piecgadē pagarināt līniju līdz veikalam «Starts». Bet plānotās sliedes no Krlšjāņa Barona ielas uz Pļavnieklem. šķiet, vēl ilgi paliks tikai plānos — būtu grēks tādēļ vien Jaukt nost kādas divdesmit labas personiskās mājas.
Rīgas pilsētas izpildkomitejas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes priekšnieks Gunārs Pūce.
— Pilsētā vlspir nav lieku vagonu, Ja vajag kādā maršruta pahehnat to skaitu, tā ir vesela problēma.
— Kādas lr iespējas uzlabot stāvokli?
— Atklāti runājot, lespēju nav.
— Un tuvākajā nākotnē ari nebūs?
— Redz et. pašreiz sādā stāvokli atrodas ne tikai pilsētas transporta, bet arī ūdensapgāde, kanalizācija. Nav kur tramvajus izvietot, nav ari kur remontēt. Visas tagadējas remonta zonas ir celtas XX qs. sēkumē. Šodien Rīgā ir trasēs paaudzes vagoni un mēs Joprojēm tos apkopjam vecajās depo telpās. Simt gadu laikā nekas Jauns nav uzcelts, tikai rekonstruēts. Lai varētu nodroiinlt tramvaju normālu remontu, nav ne naudas, ne celtniecības Jaudu. Jau divas piecgades mēs cīnāmies ar Jaunā tramvaju depo projektu. Šogad tas būs gatavs.
'— Bet kad to varēs uzcelt?
— Ar mūsu tempiem? Esam ieplānojusi, ka 1992. gadā sāks celt. Celtniecības laukums iedots «kolosālā» vistā — purvā. Daugavas grīvā, patlaban beram virsū grants kārtu, lai varētu sākt būvēt. Ja mēs 1992. gadā arī sāksim, tad nemaz nezinu, kad beigsim. Tramvaju tehniskā stāvokļa uzlaboiana bez Sā Jaunā depo vispār nav iedomājama.
— Kā ar trolejbusiem?
— Nedaudz labāk. 1968. gadā tika nodota pirmā kārta otrajam trolejbusu dspo Pārdaugavā, Jelgavas ielā (pirmais celts 1914. gadā). Bet grunts īpatnību dē| tas sēžas, veidojas spraugas konstrukcijās. Ja nākamajā piecgadē dabūsim gatavu tramvaju, tad aiznākamajā noteikti Jādomā par trolejbusu depo. Ja mās gribam ekoloģisko vidi Rīgā saglabāt un uzlabot, tad var būt runa tikai par pilsētas elektrotransporta tālāku attīstību. Pilsētā Ir 320 tramvaju un 430 trolejbusu. Lai normāli varētu strādāt un nedaudz arī palielināt ritošo sastāvu, katru gadu vajadzīgi jauni 50 trolejbusu un 20 tramvaju vagoni. Ar to gadu mums visi vecie vagoni tiks norakstīti. Tie trokšņo, klab un grab, un nu visi tie vecie grabulīii, kas bl|a izbūvēti mūsu remontdarbnīcās, vairs Rīgas lelās nebrauks. To vietā būs Jauni Cehoslovakljas vagoni, kas tagad Ir 9. līnijā. Mēs lūdzam valdību, lai saimnieciskā aprēķina apstākļos tiktu atstāta valūta to vagonu legādei. Cik zinām, mums 1990. gadā iedalīti tikai 12 trolejbusi, tramvaja vagoni ar lielām mokām — viii divdesmit.
(Tflda taktika sķlet labs balsts grandiozajai metro lde Jai. Varbūt drīz atsāksim pār skatīt 5o mala atlikto Jautājumu, Jo izrādās: esam pārāk nabadzīgi, lai sarūpētu nepieciešamo virszemes transportu?)
— Vai Latvijā vagonus neražo?
— Nē. Kādreiz Latvijā vagonus ražoja Rīgas vagonu rūpnīca, 250 — 300 gadā. Nelaime tikai tā, ka galvenais pasūtītājs bija Krievijas Federācijas Komunālās saimniecības ministrija. Vagona platums bija 2600 milimetru. Rīgas ielās tādus vagonus ekspluatēt nav lespējams. Kādreiz Rigas tramvajnfekl Izmantoja tīs virsbūves, darbnīcā grieza simetriski pa vidu UZ pusēm un kreiso daļu izgrieza par 200 milimetriem laukā. Vecis vagoni, Ja skatās no aizmugures, Ir asimetriski — labā puse platāka. TaCu ir viens Jauns vagons, kas tika būvēts, ņemot vērā pasaules pieredzi, un mēs lūdzām, lai tas būtu 2500 mm plats, kā paredz starptautiskie standarti. Nu tas darbs ir izdarīts, bet diemžēl tas arī ir viss. Jo ir pieņemts Vissavienības ministrijas lēmums, ka telt tramvajus vairs nebūvēs. To vienīgo, kuru tobrīd Izmēģina, mēs mēģināsim nopirkt un ekspluatēt. Ne ar ko es Jūs novaru iepriecināt...
Jautāja ANITA BULA
