Ar naudas lietām nevajag steigties
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ziemassvētku brīvdienas Latvijā pavadīja mūsu tautietis ASV Pacific Lutheran universitātes Biznesa fakultātes dekāns Gundars Ķeniņš-Kings, RPI pēcdiploma apmācības nodaļas klausītājiem lasot lekcijas par Latvijas ārējo ekonomisko sakaru iespējām un vietējo municipalitāšu nozīmi valsts un sabiedrības attiecībās. (Ja atceraties, ar līdzīgu misiju Ķēniņa kungs šovasar Rīgā jau bija — kopā ar kolēģiem profesoriem Ligitu Krūmkalni un Juri Viksniņu, par to stāstījām saviem lasītājiem.) Uzturēšanās dzimtenē šoreiz profesoram saistās arī...
— ... ar studentu apmaiņu. Februāra sākumā 15 studenti no Igaunijas. Lietuvas un Latvijas brauks uz mūsu universitāti. Runājamies ar viņiem, novērtējam, ko Jaunie māk un var. kādas lr viņu angļu valodas zināšanas. Starp citu. šai ziņā Igauņi un lietuvieši lr krietni čaklāki par Jums . ..
— Vai nejūtat zināmu piesardzību, šādu soli sperot?
— Nebūt ne. Mēs Amerikā jaunus pasākumus uzņemamies diezgan bieži. Un pa trim mēnešiem, kurus biju savās mājās, daudz tika padarīts, lai toreizējo norunu virzītu uz priekšu.
— Kā jums lr klājies pa šo laiku?
— Braucot mājās, apstājos Dānijā, kur pa televīziju noskatījos lielo ķēdi Baltijas ceļā. Ari šajā lespaidā, bet ne tikai tāpēc vien. man radās ideja, ko lerosināju Amerikas valdības Miera Institūtam: lekļaut tā pētījumu plānā tematu par Baltijas parlamentāro pieeju savu valstu demokratizācijai. Atminos, kad piezvanījām uz šo Institūtu un darījām zināmu mūsu priekšlikumu, tur neviltoti brīnījās: Baltijas valstis un- miera priekšlikumi? Tās viņiem šķl ta neloģiskas un nesavienojamas lietas. Svaru kausi par labu mums nosvērās tad, kad apsvēra nebijušo iespēju šis lietas pētīt praktiski, ne tikai teorētiski. Vai šis priekšlikums tiks pieņemts, to uzzināsim pēc kādiem diviem mēnešiem, taču materiālus par §o tematu vāksim ari tad. Ja nauda netiks piešķirta.
— Paldies Jums par to! Bet vai kādus Jaunumus leviesāt ari savā darbā universitātē?
— Es lasu lekcijas, vadu seminārus par aktuāliem saimnieciskās vadības Jautājumiem. Tur mēs parasti lz spriežam praktiskas lietas, kas saistītas ar Jaunām domām. Jaunām vajadzībām, jauniem pasākumiem. Par sabiedrības un uzņēmuma vadības attiecībām. Par dažādu — īstermiņa un ilgtermiņa — programmu izveidošanu. Visuzskatāmākais piemērs šai ziņā. protams, lr Gorbačova antlalkohola programma. Mani studenti tīri ātri noskaidroja, kāpēc tā neies cauri- SI programma taču lr audzināšanas, cilvēka uzskatu mainīšanas programma, tātad uz ilgu laiku. Nevar tik vienkārši pateikt, šodien svinam Jubileju ar iedzeršanu, rit vairs to negribēsim darīt. Amerikā pagāja dikti ilgs laiks kādi 15 gadi. līdz saka mainīties cilvēku attieksme pret jmē ķēšanu. Toreiz audzēšanas programmas iesaistījās gan valdība, gan skolas, gan sabiedriskās organizācijas un privātpersonas. Tika sekmēti speciāli praktiski pasākumi, finansētas medicīnas nozares. Nu Jau kādus trīs četrus gadus strādājam narkotikas Izskaušanas virzienā. Saprotam, ka rezultātus dabūsim labi Ja pēc 10—15 gadiem. Tur būs vajadzīgas gan ilgtermiņa, gan īstermiņa programmas.
Šoruden runājām par tik aktuālām lietām kā ekoloģija un firmu saimnieciskā darbi ba. Tā. piemēram, par azbesta lietošanu būvmateriālos. Atklāts, ka tā lr loti bīstama viela. Maniem studentiem tika dots uzdevums Izrēķināt, cik firmām Izmaksās šādas ražošanas pārtraukšana vispār kāda atlīdzība tai būs Jāsniedz cietušajiem un vēl — kā dabūt azbestu ārā no jau esošajām mājām. Tas būs gan dārgi, gan sarežģīti. Nu. tad rēķinājām to visu. Starp citu. Ligita, pie Jums azbestu lletc loti daudz .. .
— Mani antihumānā sociālistiskā sistēma vairs ne ar ko nepārsteidz. Bet atgriezīsimies Rietumu pasaulē! Zinu, ka šai laikā Jums nācās domāt ari par Latviju, turklāt diezgan konstruktīvi.
— Jā gan. Vispirms man blla uzaicinājums uz Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Nacionālās stratēģijas darba grupas sēdi Bostonā kur cita starpā runājām ari par saimniecisko darbinieku sagatavošanu Latvijai. Sākot ar vasaras kursiem un beidzot ar speciālas fakultātes atvēršanu Rīgas stltūtā vai y rākl šis grupas dalībnieki izrādīja lielu Interesi par RIKU un izteica gatavību arī vadīt šādas nodarbības. Piesakot ka mācībām noteikti vajadzētu netikt angļu valodā. Lai ne tikai Pieradinātu Latvi£s saimnieciskos vadītājus pie pasaules komercvalodas bet ari ievestu pavisam cita pfsaulē. par kuru Jūs nezināt piedalīties vienā no ALA semināriem, kurā aplūkoja Latvijas poli tl<-kās un ekonomiskās attīstības Jautājumus,
tajā. starp citu piedalījās Godmaņa kungs no Tautas frontes Es pie viena varēju virzīt tālāk jautājumus par Latvijas saimniecisko vadītāju izdošanu, izklāstīju *avus novērojumu un -eclnā umus par Latvijas perspektīvām. Skaidrs, ka polalPUlskF attīstībai lr ari ekonomiska puse. Tā. piemēram, runājot par latviešu naudas lietām. Un tomēr – es neuzskatu, ka būtu sevlšķi Jāsteidzas ar tās ieviešanu. Ne politiskās puses sava valūta gan būtu liels trumpis. Bet, Ja Latvija ieviesis vāju nav das sistēmu, tad tā parādīs visai pasaulei, cik vāji esat.
— Bet Viksniņa kungs šovasar izteicās daudz optimistiskāk . . .
— Jurim lr sava pieeja. Viņš runāja par situāciju, kādas Latvijā vēl nav. Par to, ka tā varētu iesaistīties pasaules biznesa sistēmā. Taču derētu iegaumēt, ka ne Jau pasaules sistēma padarīs Jūsu naudu gana stipru. Tas Jā dara latviešiem pašiem. Lai varētu šajā sistēmā iesaistīties. Neviens nekļūst stiprs, ķeroties otram svārku stērbe lē.
— Zinu, ka jūs pieteicāties palīdzēt LTF, vērtējot Latvijas ekonomiskās koncepcijas konkursa darbus.
— Atklāti sakot, man un Vlksniņam ŠI ziņa bija diezgan liels pārsteigums. Domāju, ka būs grūti atrast kādus dokumentus par mūsu pieteikšanos. Taču šā vai tā sa ņēmām sešus darbs. Tā kā nezinājām spēles noteikumus, sākumā bija grūti spriest, par ko lr runa. Līdz sapratām, ka viena daļa priekšlikumu lr par Latvijas saimniecisko at «stibu vispār un otra — par situācijas saglābšanu boikota apstākļos. Tātad salīdzināt bija grūti: katrs lidoja uz sava spārna.
Nelaime šiem prlekšllku mlem lr tā. ka lielākā daļa no tiem lesāk vai turpina domu par Latvijas strādāšanu plānveida saimnieciskajā sistēmā. Ar kaut ko. protams, lr Jāiesāk, tātad ar Izeju no šodienas. Taču man ir nelāgas aizdomas, ka daži no priekšlikumu rakstītājiem plānsalmnleclbu gribētu art turpināt. Bet tas Latviju var novest tikai līdz katastrofai.
Diezgan neomulīgi bija lasīt naivus priekšlikumus. Tā. pie mēram, vēlēšanās atgriezties pie tā saimnieciskā profila, kas bija trīsdesmitajos gados. Tas nav reāli. Pasaule lr mainījusies. Latvijas klienti lr Iz klīduši pa pasauli, un viņiem Jūsu sviesta kalni un bekoncūkas vairs nav vajadzīgas. Nevar taču prasīt, lai ari visa pasaule pielāgotos trīsdesmitajiem gadiem. Nekas tāds tagad nenotiks.
Konkursa darbos pārāk maz bija domāts par to. kādu rūpniecību un kādus uzņēmumus vajadzētu mēģināt attīstīt. Bija priekšlikumi par lielās zinātnes, elektronikas lietošanu. Šķiet, ka tādas «gudrības» var pateikt jebkurš bērns.
Jebkurā saimnieciskā sistēmā tiek attīstītas dažādas nozares un nodarbināti dažādi speciālisti. Par šim attiecībām būtu nopietnāk jādomā. Tā, piemēram, jūs daudz sapņojat par tūrismu. Taču aizmirstat, ka šajā Jomā strādā gan augsti Izglītoti cilvēki, gan ari tādi, no kuriem tiks prasīta tikai gultas saklāšana. Tūrisma Jautājums — tas lr Jautājums art par to. kādi mums būs sakari ar ārzemju viesiem, kuru prasības un vēlēšanās Jūs taču nemaz nezināt. Redzu, ka spriežat diezgan bērnišķīgi man garšo kefīrs, tātad an lebraucē jam celšu to galdā. Tāpat, piemēram, amerikāņu tūristiem ir apnicis Rīgā apmek lēt tikai kapsētas, neko citu taču Jūs nerādāt. Un nekur pasaulē nav tā, ka ārzemju tūrists viesnīcā Justos kā skapī leslēgts . . . lebraucis svešā zemē. viņš visupirms grib redzēt vietējos, parunāties ar viņiem, satikties ar citiem tūristiem, tā krājot un veidojot iespaidus par ceļojumu. Var Jau būt, ka Jusu pieeja noder viesu skaita sama zināšanai viesnīcās, bet tad jau tās nevajag būvēt. Jūs esat Jeti ledegušies par ārējiem ekonomiskajiem sakarlem. taēu man pat grūti lr prognozēt, kas tur var sanākt. Jo jums taču pastāv zināmas saistības ar Padomju Savienību. Un otrs jautājums: cik no Latvijas produkcijas lr lespējams eksportēt? Kā teica mana kolēģe Paegles kundze, kas interesējas par biznesu Baltijā, labu preču paraugi un ražošanas lespējas jums ir. netrūkst vēlēšanās ražot un pārdot, bet Izrādās, ka kāds kavē, piemēram, transportu. Domāju, ka tas nav tikai «Interlatvljas» m scenējums vien, te vainīgas lr arī pastāvošās transporta problēmas un Izvešanas (ne) iespējas.
— levēroju, ka Jūsu lek. cijās piedalās ne tikai ekonomisti, bet ari funkcionāri, Tautas frontes pārstāvji, deputāti. Viņi ari nikni vaicāja, kāpēc jūs nedodot konkrētu vietējo municipalitāšu struktūru.
— Struktūra tiešām Ilustrē, kā kāda sistēma darbojas: Ja mēs par to runājam tādā vetdā, tad tas lr lieliski. Bet ja gribat tikai kopēt.. . Tāpēc Jau ari es mēģināju lekcijās Iztirzāt tos politiskos un ekonomiskos momentus, kas veido attiecības starp varu, sabiedrību un tautu. Tā. piemēram, par valdošās konservatīvo partijas attiecībām ar mazākumu, kas pārstāv daudzas provinces Britu ka rajvalstl. Attiecībā uz varu Jāsaka: centralizētai varai pašlaik visā pasaulē klājas diezgan bēdīgi, jo veidojas nekontrolējami horizontālie sakari starp uzņēmumiem un speciālistiem. Brīvais tirgus neplejauj nekādu — ne ekonomiskās, ne politiskās — varas monopolu. Tāpēc vietējām pašvaldības un valsts le stādēm rodas pavisam Jaunas funkcijas — kaut vai sadarbības veicināšanai.
— Vai pa šiem trim mēnešiem, kopš pēdējoreiz bijāt Latvijā, jūsuprāt, kaut kas ir mainījies?
— Es levēroju, ka āboli vairs paši nekrīt no kokiem. Tā, piemēram, man iznāca runāties ar zvejnieku kolhozu vadītājiem. Domāju, ka zvejnieki vispār lr diezgan svarlgl nākotnes Latvijas ekonomikai. Viņi sos gadus vairāk nekā citi Latvijas iedzīvotāji lr braukājuši apkārt, lr sadar bojušles ar ārzemju koncerniem un firmām, skatījušies un vērojuši, ka pasaule citur lr citāda. Un ka tā nebūt negrasās Jums piemēroties. Zvejnieki domā, kas būtu pērkams un pārdodams pasaulē. Tāda domāšana būtu loti nepieciešama Jums visiem Latvijā. Diemžēl, runājoties ar vietējo firmu vadītājiem, kaut ko tamlīdzīgu maz tiku dzirdējis. Gundaru Ķeniņu-KirKju Intervēja LIGITA LIEPA
