Atšķirības starp "Sākumlapa" versijām

No Barikadopēdija
33. rindiņa: 33. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs |Rubrika=Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs |Raksta numurs=133452 |Virsraksts=Jānis Stradiņš: Nacionālās simbolikas lietā |Anotācija=Izraisās vairāki alternatīvi priekšlikumi: a) atbalstīt sarkanbaltsarkanu krāsu sakopojumu kā nacionālu simboliku; b) atzīt sarkanbaltsarkano karogu par nacionālu karogu; c) atzīt sarkanbaltsarkanu karogu par oficiālu LPSR valsts karogu; d) noraidīt sarkanbaltsarkanās krāsas vispār. }}
+
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs |Rubrika=Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs |Raksta numurs=807871 |Virsraksts=J. Petera referāts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā |Anotācija=Trīs Baltijas tautas, kuru liktenis Eiropas krustcelēs ir neapskaužams, piedzīvo jaunu atmodu. Igaunijas Tautas frontes nodibināšana pirms nedēļas, Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, arī Lietuvas pārbūves kustības kongresa sasaukšana vistuvākajā nākotnē apliecina neatgriezenisku realitāti un, proti, tautu solidaritāti ceļā uz patiesi sociālistiska rakstura sabiedrību, uz nacionālu pašnoteikšanos un suverenitāti brīvu valstu asociācijā. }}
  
 
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Nevardarbīgās pretošanās ideja |Rubrika=Nevardarbīgās pretošanās ideja |Raksta numurs=103155 |Virsraksts=Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām |Anotācija=PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. }}
 
{{Pirmās lapas raksts |Tēma=Nevardarbīgās pretošanās ideja |Rubrika=Nevardarbīgās pretošanās ideja |Raksta numurs=103155 |Virsraksts=Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām |Anotācija=PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām. }}

Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. marts, plkst. 23.20

Latviešu valoda kā valsts valoda

Juris Borzovs: Latviešu valoda, Likums par valsts valodu

Latviešu valoda nu pasludināta par valsts valodu. Tomēr ar pasludināšanu vien vēl ir daudz par maz. Nepieciešams likums, kas detalizēti noteiktu latviešu un citu valodu lietošanas kārtību Latvijā. Tomēr ar likuma pieņemšanu arī par maz — jārada praktiskas iespējas valodas ērtai lietošanai. Sākot ar tik pašsaprotamām lietām kā mācību grāmatas, speciāli apmācīti skolotāji, valodas pašmācības līdzekļi, masveidā pieejamas rakstāmmašīnas ar latviešu alfabētu un beidzot ar nesalīdzināmi sarežģītākām — latviešu alfabēta pielāgošanu elektronskaitļotājiem

Lasīt tālāk >>



Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās


LATVIJAS TAUTAS FRONTE

Juris Bojārs: Brīvību rīt ne vēlāk kā uz brokastu laiku!

Šodien mūsu republikas konservatīvie spēki, no vienas puses, var sajūsmā berzēt rokas, jo patlaban latviešu vai, tikpat labi var arī teikt, Latvijas demokrātiski noskaņotā sabiedrības daļa ir tiktāl sašķelta  kā vēl nekad pēdējos gados. No otras puses, konservatoriem ir pamats būtiskam satraukumam, jo parlamentārā frontē tie cietuši neapšaubāmu sakāvi.

Lasīt tālāk >>



Trešā atmoda Ulda Brieža fotogrāfijās


Nacionālā simbolika. Sarkanbaltsarkanais karogs

J. Petera referāts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā

Trīs Baltijas tautas, kuru liktenis Eiropas krustcelēs ir neapskaužams, piedzīvo jaunu atmodu. Igaunijas Tautas frontes nodibināšana pirms nedēļas, Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress, kā arī Lietuvas pārbūves kustības kongresa sasaukšana vistuvākajā nākotnē apliecina neatgriezenisku realitāti un, proti, tautu solidaritāti ceļā uz patiesi sociālistiska rakstura sabiedrību, uz nacionālu pašnoteikšanos un suverenitāti brīvu valstu asociācijā.

Lasīt tālāk >>



Nevardarbīgās pretošanās ideja

Mūsu likteni mēģina izšķirt tālu no Baltijas robežām

PSKP CK 26. augusta paziņojums par stāvokli Baltijas republikās apstiprināja valdošo aprindu nespēju izprast reālo situāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nevēlēšanos risināt nacionālos jautājumus atbilstoši tautu interesēm. Kārtējo reizi ar mazām tautām tiek runāts no diktāta pozīcijām.

Lasīt tālāk >>



Barikādes, Preses nams, 1991

Un tad šausmu romantiku nomaina šausmu bailes

Tā melnstrādnieku brūnzaļplankumainos uzvalciņos tērpti jaunekļi citu pēc cita mūs pieraksta, pieskaita un ielaiž darba namā, ļaujot izklīst pa tā divdesmit stāviem, lai vēl trīs reizes — pulksten 11, 14 un 16 Preses nama kopsapulcē satiekoties, cits citam varētu vēlēt laimīgu jauno gadu. Pat zem ieroču stobriem. Mēs vēl nespējam apjaust to kā ieroču spēku, jo automātus šo puišu plecos jau šajos mēnešos esam diezgan vērojuši. Andris Jakubāns: "Ar šiem puišiem jau bijām saraduši, diendienā līdzās brokastojot, pusdienojot…"

Lasīt tālāk >>



Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas PSR Ministru Padomē. Par V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku

Republikas valdība pieņēma lēmumu, kurā noteikts, kādos termiņos Rīgā jāuzceļ Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas jaunais komplekss. Pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu kompleksa celtniecībai paredzēts rajons starp Uzvaras bulvāri un Kuģu, Akmeņu un Volguntes ielām.

Lasīt tālāk >>



Anatolija Gorbunova politiskā darbība

Būt iecietīgiem

Daudzi jau ir pieraduši pie tā, ka šo cilvēku dēvē par prezidentu. Citi protestē. Un daļēja taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Taču, šķiet, neapstrīdams ir fakts, ka, lai kā arī mēs nosauktu Anatolija Gorbunova pašreizējo posteni, šim cilvēkam ir patiesi nozīmīga vieta tagadējās Latvijas politiskajā mizanscēnā. Jā, turklāt tieši šajās divās dienās.

Lasīt tālāk >>


Barikadopēdija viesos pie Valsts Prezidenta

Lasīt tālāk >>

Uzruna Barikadopēdijas lasītājiem

Jūsu vērtējumam nododam Barikadopēdiju, kas darbojas sākotnējā režīmā jeb, izsakoties gleznaināk, agrā bērnībā.

Lasīt tālāk >>

Sevišķi svarīgi dokumenti

Lasīt tālāk >>


Šī diena
Trešās atmodas
vēsturē

1988. gads

  • 26. decembris — Interfrontes preses centrā Rīgā, Padomju bulvārī 2, Latvijas Jūras kuģniecības konferenču zālē notiek preses konference sakarā ar Interfrontes dibināšanas kongresu (vairāk...)

1991. gads

  • 26. decembris — PSRS beidz savu pastāvēšanu (vairāk...)
Laika ziņas

Ja neievērosiet manis ieteikto profilaksi, šodien un divās turpmākajās dienās jūsu vieglā saaukstēšanās, cīnoties ar dzestrajām rieteņa brāzmām (10-15 m/s) un uzturoties no 0 līdz +3 sasilušajā gaisa telpā, var pārtapt nopietnākā slimībā, ko zinoši cilvēki mēdz dēvēt par gripu. Līdzko kaut nedaudz jutīsities nelāgi, steidzami iebaudiet šādas zāles: pusglāze karstas tējas, 100 gr ruma, 40 pilieni heresa un nedaudz madeiras. Ja nav ruma, to varat aizvietot ar 120 gr „Teachers’s” viskija un tējkaroti riekstu liķiera „Coco”. Zāles lietojamas iekšķīgi. Labu veselību. (10.01.1990 nr.6).
Lasīt tālāk >>

Video: konference «Barikādes barikāžu aizstāvju acīm» (2011)

Lasīt tālāk >>

Dalībnieku atmiņas

Barikades.-Latvijas-milestibas-gramata-150-2.jpg