Valdes priekšsēdētājs Andrejs Cīrulis

1988. gada 14. novembrī visos laikrakstos tika publicēti materiāli par PSKP CK sekretāra V. Medvedeva tikšanos ar Latvijas PSR darbaļaudīm. Partijas funkcionāri bija sagatavojuši runājamos tekstus. Un kādā no tiem bija pausta šāda satraucoša atziņa: “Manuprāt, pašlaik “Padomju Jaunatnes” redakcija komandē gan Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo Komiteju, gan preses sistēmu”.

Zelta vārdi. Tā tas tiešām bija.

Viens no faktoriem, kāpēc tas bija iespējams, bija unikālā žurnālistu un darbinieku komanda. Katrs no viņiem bija personība ar spilgtu talantu.

Kaut kas līdzīgs tagad veidojas “Barikadopēdijā”. Šeit pulcējušies spēj dot kvalitatīvu pienesumu kopējam darbam, un katrs no viņiem savā nozarē ir īpašs.

Arī rezultātam jābūt īpašam.

Mēs gribam izveidot tādu Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturi, kas būtu brīva no tendenciozitātes, vēstures faktu noklusēšanas, sagrozīšanas, vienlaikus saglabājot katras personības īpašo redzējumu. Mēs publicēsim gan “mūsējos”, gan “viņējos”. Mēs publicēsim viedokļus, kas mums patīk, un viedokļus, kas mums nepatīk. Bet viena lieta gan – samazgas necietīsim. Tie, kam patīk ķengāties, ņirgāties, pazemot cilvēku pašcieņu, lai veido paši savu portālu. Lai mums nepārmestu cenzēšanu, pirms dzēšanas tās ķengas kādu laiku būs redzamas mūsu virtuālajā miskastē. Mūsu portāls būs atbilstīgs parastu, normālu, kulturālu cilvēku skatījumam.

Mēs gribam izveidot tādu portālu, kas lasītājiem radītu lepnumu par Latviju un tās brīnišķīgajiem cilvēkiem.

Pārfrāzējot Gunāru Priedi, var teikt tā: “Mēs jūs piespiedīsim mīlēt Latviju”.