Aicinājums
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas Tautas frontes koordinācijas centra un republikas radošo savienību Kultūras padomes pārstāvju
Aicinājums
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas iedzīvotājiem — latviešiem, lietuviešiem un krieviem, ebrejiem, ukraiņiem, baltkrieviem un poļiem, igauņiem un lībiešiem, čigāniem — visiem, visiem!
Cienījamie biedri! Dāmas un kungi!
Draugi, domubiedri un citādi domājošie!
Mēs, kam vairākas iniciatīvas un atbalsta grupas lūgušas ieguldīt savas pūles un enerģiju Latvijas Tautas frontes dibināšanā, uzrunājam jūs visus, kam dārgs mūsu tēvzemes un dzimtenes Latvijas liktenis.
Jūs varat būt skolēns vai students, strādnieks vai zemnieks, jūs varat veikt visvienkāršāko ikdienas darbu vai arī iet intelektuāli sarežģītu ceļu, vienalga — jūsu māte ir Latvija.
Jūsu personiskais liktenis var būt cilvēciski laimīgs un jūsu dzīve var būt traģiska, jūs varat dzīvot labklājībā un jūs varat būt sociāli vai politiski sarūgtināts, vienalga — jūsu māte ir Latvija.
Jūs varat būt godīgs komunists un jūs varat godīgi ticēt savam Dievam — jūsu māte ir Latvija.
Šī zeme ir divu asiņainu pasaules karu un šī zeme ir hitlerisma-staļinisma sazvērestības upuris. Šī zeme nav brīva no personības kulta, voluntārisma un stagnācijas ēnas. Trīs Krievijas revolūcijas norūdījušas latviešu kaujas brālību ar citām tautām un iedegušas asinīs neizdzēšamas brīvības alkas. Blakus sarkanajam strādniecības karogam šodien mūsu rokās zied vēsturiski tradicionālais sarkanbaltsarkanais karogs. Līdztekus solidārajai «Internacionālei» skan latvisko identitāti apliecinošā tautas lūgšana «Dievs, svētī Latviju». Nacionālā pašapliecināšanās ir vienīgais katras tautas ceļš uz visaugstāko kultūru, uz cilvēci. Tas ir Raiņa ceļš.
Paskatieties apkārt — šī zeme gaida mūsu vienotu rīcību un palīdzību, gaida no tiem, kuru senči te gadu simteņiem līduši līdumus un vēluši akmeņus, sējuši, aruši, sacerējuši dziesmas un cēlušies brīvības cīņām. Šī zeme gaida arī no tiem, kuri te ieradušies vakar un ieradīsies rītdien, lai savu personisko likteni saistītu ar latviešu tautu un latviešu zemi. Šodienas sociālisma intelektualizācijas laikmetā to nevar nesaprast, vēl vairāk — dzīvei jebkurā nacionālā republikā ir arī emocionāls aspekts.
Latvija ir Uzticības zeme. Tās raksturu tādu veidojis Eiropas krustceļu tautas un krustceļu zemes smagais liktenis.
Latvija ir slieksnis. Mums visiem jābūt Latvijas uzticības cienīgiem — latviešiem pašiem vispirms. Kā citādi lai visi kopā te dzīvojam cilvēku cienīgu, Eiropas civilizācijas cienīgu dzīvi par spīti noziedzīgajiem kariem, par spīti Rībentropa un Molotova nodevībai, par spīti administratīvās birokrātijas karjeristiski konjunktūristiskajai ekonomiskajai politikai, par spīti pārbūves pretiniekiem un konservatoriem.
Revolūcija, kas likumsakarīgi sākusies visā mūsu lielajā valstī, tiek saukta par tikumisko revolūciju. Komunistiskā partija, milzīgā sasprindzinājumā atraisījusi veselīgos spēkus sevī un tautā, atdzimst un grib iet tālāk, nekā spēja Oktobra revolūcija un Ļeņins. Šī ir pēdējā kauja.
Mēs, Latvijas Tautas frontes dibinātāji, aicinām jūs visus kļūt par aktīviem tikumiskās revolūcijas dalībniekiem un apzināties, ka šobrīd izšķiras sociālisma raksturs un liktenis.
Tātad — situācijā, kad Latvijas intereses nav šķiramas no citu padomju federācijā sastāvošu nacionāli valstisku veidojumu interesēm, pasludinām Latvijas Tautas frontes galvenos cīņas aspektus:
Mēs piedalīsimies tiesiskas valsts veidošanā, lai tiktu liegta jebkāda iespēja monopolizēt varu. Likumdošanas un izpildvarai, kā arī tiesas varai jābūt pilnīgi šķirtām. Tikai tāda struktūra spēs nodrošināt cilvēkam ne materiālo labklājību vien, bet arī visaugstāko vērtību — brīvību. Likumam, kura priekšā jāatbild arī valstij, tās orgāniem un amatpersonām, jātiek nodrošinātam ar pastāvīgas darbības parlamenta varas prioritāti, kuras uzdevums būs šķērsot ceļu kā valdības, tā arī partijas aparāta tendencēm pārkāpt likuma un varas normas.
Mēs raudzīsimies, lai valsts nestu atbildību savu pilsoņu priekšā.
Mēs raudzīsimies, lai likums netiktu birokrātiski izkropļots un administratīvi izdevīgi pielāgots. Mēs raudzīsimies, lai sociālistiskā tiesiskā valsti tiktu nodrošināta patiesi neatkarīga un demokrātiska tiesa, kuras garantija varētu būt atklātums presē. Mēs raudzīsimies, lai tiesas orgāni aizstāvētu pilsoņu tiesības un brīvības.
Mēs raudzīsimies, lai tiktu nodrošināta sabiedriska kontrole pār visiem valsts bruņotajiem formējumiem saskaņā ar speciāliem likumiem, kas nosaka šo formējumu funkcijas, finansēšanu un vadību. Visiem orgāniem, kuri ir spējīgi pielietot bruņotu varu, tiesiskā valstī jāfunkcionē uz tiesiskiem pamatiem gluži kā visiem pārējiem.
Mēs raudzīsimies, lai netiktu vajāti cilvēki par uzskatiem, kuri atšķiras no oficiālajiem. Te jāvalda politiskās diskusijas metodēm, kas brīvas no jebkādas administratīvas piegaršas. Ja tiesiska valsts neaizsargās likuma robežās arī citādi domājošo tiesības savu uzskatu paušanai, tad mēs nekad neatbrīvosimies no pilsoņu politiskas diskriminācijas un psiholoģiskas ieskaitīšanas «otrajā šķirā».
Mēs raudzīsimies, lai Tautas frontes biedri nostiprinātu savās rindās likuma spēku un garantētu tādu sabiedrisku kārtību, kas atbilst civilizētas sociālistiskas sabiedrības normām.
Mūsu organizācijā sastāvošie profesionālie juristi piedalīsies tautas masu, visu iedzīvotāju tiesiskajā izglītošanā, jo bez tās tiesiska valsts var palikt tikai ilūzija.
Mēs piedalīsimies citu sabiedrisku organizāciju, zinātnisku un mācību iestāžu, atsevišķu juristu, kā arī pilsoņu diskusijās par tiesiskas valsts veidošanu.
Mēs apzināmies, ka partijas 19. Vissavienības konference savās rezolūcijās par politisko reformu ir devusi tikai tiesiskas valsts radīšanas politisko līniju, kas uzskatāma par tiesiskas valsts ideju pirmoreiz Padomju Savienības vēsturē. Tas ir dabiski, jo pat proletāriskās diktatūras valsts ļeņiniskajā interpretācijā nebija tiesiska valsts — šis jēdziens ir principiāli jauna kategorija, ko diktē no pārbūves procesa izrietošā vēsturiskā nepieciešamība par labu demokrātiskam sociālismam.
Mēs veicināsim demokrātisku vēlēšanu sistēmas realizēšanu un kā organizācija izvirzīsim savus kandidātus padomēm visos līmeņos — no vietējām līdz Latvijas PSR Augstākajai Padomei un PSRS Augstākajai Padomei. Tikai tādi deputāti, kuri paši nepiedalās izpildvarā, būs spējīgi sastādīt likumdošanas aktu projektus, lai izvirzītu tos nobalsošanai. Tas ir kuriozi, ja izpildkomitejas nodaļas vadītājs vai valsts ministrs ir deputāts un pats pieņem likumus, kas pašam arī jāpilda.
Mēs aicinām jūs jau tagad gatavoties vēlēšanām un izvirzīt tikai tādus deputātu kandidātus, kas ir spējīgi būt godīgi un principiāli cīnītāji par ciema, rajona, pilsētas, par Latvijas un visas Padomju Savienības nacionālajām interesēm un kas līdztekus būtu spējīgi arī nodrošināt augstu profesionālismu likumu pieņemšanā. Mēs jūs aicinām aktīvi piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā, kā arī vēlēšanu norisē un balsu skaitīšanā.
Neaizmirsīsim, ka vēlēšanu sistēmas reforma, ko nodrošina pārbūve, pirmo reizi vēlēšanas no formāla akta pārvērš patiesā tautas gribas izpausmē. Viss ir jūsu pašu, citiem vārdiem — mūsu pašu rokās.
Mēs cīnīsimies par patiesu padomju federālisma attīstību jaunceļamajā tiesiskajā valsti, lai katras republikas suverenitāte attīstītos uz paritātes principiem ekonomikā un ievērojot republiku, šinī gadījumā — Latvijas, vēsturiskās, ekoloģiskās, nacionālās, demogrāfiskās, kulturālās, starptautiskās intereses. Joprojām spēkā ir prasība pēc Latvijas PSR demogrāfiskās situācijas ģenerālkoncepcijas, kas prognozētu, kādās proporcijās valdība paredz republikas iedzīvotāju nacionālās struktūras ainu līdz 2015. gadam. Ja zudīs taisnīgas skaitliskās proporcijas, ko izsauks ekstensīvā ekonomika, Latvija kā tās pamatnācijas valsts, kura devusi republikai nosaukumu, padomju federācijā var tikt apdraudēta. Tāds iznākums neatbilstu nedz pārbūvei, nedz tā sociālisma raksturam, par ko cīnījās revolucionāru pirmās paaudzes un pie kura ideāliem atgriežamies šodien.
Mēs diskutēsim presē, radio, televīzijā, apspriedīsim mītiņos, manifestācijās utt. presē publicēto «Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības koncepciju laika posmam līdz 2005. gadam», kas uzskatāms par eklektisku mēģinājumu pielāgoties atklātumam un kurš nav brīvs no stagnācijas zenīta stereotipiem. Koncepcija, kura nevar tikt uzskatīta par koncepciju, maskētā veidā noklusē iecerēto lielo tautas saimniecības jaunceltņu būvi Latvijā, kā arī nepieciešamību pēc liela enerģijas avota republikā, nekā būtiska nepaziņo arī par migrācijas ierobežošanu. Koncepcijas projekts ir aptuvens, maskētā veidā tanī iepludināta tā pati ekstensīvā rūpniecības gigantomānija, un ir pretrunā ar LKP CK biroja viennozīmīgo lēmumu par prioritātes piešķiršanu lauksaimniecībai.
Vai Latvijas PSR Ministru Padome ignorēs LKP CK biroja lēmumu un arī turpmāk saglabās veco rūpniecības struktūru kā republikas ekonomikas pamatu? Ir nepieciešama pilnīga rūpnieciskās struktūras revolūcija. Taču tas prasa ne tikai jaunu tehnoloģiju, bet arī principiāli jaunu domāšanu un drosmi centralizēto Vissavienības resoru spiediena priekšā. Vai tāda domāšana un drosme Ministru Padomē ir tās pirmo vadītāju personās?
Vai 1959. gada bēdīgi slaveno notikumu atavisms psiholoģijā arī šodien neietekmē republikas ekonomisko politiku un neliek izlīdzēties ar pieglaimīgām frāzēm sabiedrībai? «Bet ekonomisko ačgārnību likvidēšanai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Būdamas raksturīgas dažādiem mūsu zemes reģioniem, tās rajonos ar jauktu nacionālo sastāvu papildus iegūst nacionālu nokrāsu. Tie ir dažādi konflikti starp kompleksās teritoriālās attīstības interesēm un centrālo resoru saimniecisko darbību. Visas tautas interešu aizstāšana ar resorisko «efektivitāti» rada negatīvas sekas reģionālajā ekonomikā un ekoloģijā. Izraisa stihiskus demogrāfiskos procesus un rezultātā sarežģī sociālās problēmas. Un, ja, teiksim, vienas republikas ietvaros bezplāna migrācija rada tīri sociālas problēmas, tad nepārdomāta starprepubliku migrācija kļūst arī par starpnacionālu problēmu.» (A. Jakovļevs. PSKP CK Politbiroja loceklis. Rīgā, 1988. gada 11. augustā.)
Mēs aicinām jūs visus pajautāt «Koncepcijas projekta» autoriem skaidras un gaišas atbildes — ko viņi domā par «visas tautas interešu» aizstāšanu ar resorisko «efektivitāti», ko viņi domā par miglainās koncepcijas iespējamām sekām ekonomikā un ekoloģijā, demogrāfijā un sociālajā sfērā? Un kā atsauksies bezplāna migrācija uz starpnacionālajām attiecībām republikā?
Vai viņi domā arī par tiem jaunajiem vadītājiem, kam rīt, Ministru Padomes vadībā nostājoties, būs par šodien iedibinātām ačgārnībām jāatbild daudz prasīgākai sabiedrībai — tādai sabiedrībai, kura vairs nebūs ar mieru tikt apmānīta!
Mēs esam gatavi ar visiem spēkiem palīdzēt LKP CK birojam cīņā par lauksaimniecību kā Latvijas ekonomikas prioritāti. Uzskatām, ka jau šodien rodas plaisa starp lauksaimnieciskās prioritātes formālo pasludināšanu un šādas ekonomiskās politikas reālajiem pretiniekiem, kuriem agrārais sektors Latvijā allaž licies apkarojams un iznīdējams. To pierāda staļiniski brežņeviskās akcijas pret latviešu zemnieku, viņa vēsturiskā dzīvesveida iznīcināšana viensētās.
Mēs aicinām visus republikas progresīvos spēkus, kā arī centrā izvietotos resorus, no kuriem tas atkarīgs, sniegt reālu palīdzību LKP politiskajai vadībai, atdzīvināt Latvijas laukus, viensētu atjaunošanu ieskaitot.
Mēs aicinām lauksaimnieciskās prioritātes pasludināšanu Latvijas ekonomikā nostiprināt ar tiesiskas valsts juridisku aktu Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā, kas notiks 1988. gada 6. oktobrī. Šajā aktā jāparedz kā kolektīvās saimniekošanas, tā arī jauno formu savstarpējās attiecības, ģimenes fermu, brīvo rentnieku, sociālistisko fermeru tiesības un pienākumi, viņu attiecības ar finanšu orgāniem, sociālā nodrošināšana utt.
Latvijas laukiem ir jāatdzimst. Bet vai šo atdzimšanu ir spējīgi ekonomiski veicināt un revolucionāri atbalstīt tie cilvēki, kas aktīvi piedalījās Latvijas lauku sagrāvē? Ja tādi darbinieki joprojām kaut kur ir pie ekonomiskās varas republikā, tad viņiem steigšus jāatkāpjas.
To acīmredzot prasīs arī jaundibināmā Tautas fronte. Prasīs radikālas ekonomiskas reformas Latvijas pārbūves vārdā.
Mēs balstīsimies visas sabiedrības saasinātajā uzmanībā uz ekoloģisko tīrību un ētiku un pasludinām to par miera cīņas sastāvdaļu. jo arī Latvijas noziedzīgi un forsēti attīstītā rūpniecība bez ekoloģiskās nodrošinātības apdraud Padomju Savienības prestižu kā Baltijas jūras baseinā, tā arī mūsu sauszemes un gaisa robežu saskares punktos ar citām zemēm. Par saviem sabiedrotajiem uzskatām visus formālos un neformālos veidojumus, kas cīnās par ekoloģisku tīrību, un aicinām savās rindās katru, kam ir dārgs gaiss, ko elpojam, un cilvēce, kuras godīga sastāvdaļa gribam būt. Ekoloģiskajā cīņā nedrīkst būt kompromisu. Ekoloģisks noziegums kā tāds arī kvalificējams.
Mēs konsekventi iestājamies par reālu un taisnīgu divvalodību, aicinot republikas iedzīvotājus apgūt latviešu un krievu valodu. Krievu valodu aicinām uzskatīt par starprepublikānisku valodu, bet Latvijas apstākļos reāli izveidojušās situācijas konkrētībā par starpnacionālās saziņas līdzekli var kalpot gan krievu, gan latviešu, gan arī citas valodas. Prakse šādu iespēju pierāda. Aicinām atbalstīt Rakstnieku savienības valdes paplašinātā plēnuma domu par valsts vai oficiālās valodas noteikšanu Latvijā.
Mēs aicinām Latvijas PSR Augstāko Padomi nekavējoties pieņemt likumu par to, ka Latvijā suverēns republikas valstiskuma un nacionālās kultūras pamats ir latviešu valoda, un aicinām latviešu valodu atzīt par valsts valodu Latvijā. Likumā jāparedz, ka republikas iekšējās likumdošanas un citu normatīvo aktu oriģināli tiek sastādīti latviešu valodā, kuriem tiek garantēts to autentisks tulkojums krievu valodā. Jāparedz arī, ka jebkuras iestādes darbinieki, kuri pēc sava darba rakstura kontaktējas ar pilsoņiem, garantē lietvedību un citus dokumentus kā latviešu, tā krievu valodā. Latviskie personu vārdi un Latvijas vietvārdi jāaizsargā ar likuma spēku un jāparedz, ka valsts to garantē. Jāparedz, ka Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā tiek garantēta brīva visu valodu pielietošana.
Mēs uzskatām par savu pienākumu sniegt atbalstu katras Latvijā dzīvojošas tautības kultūras un izglītības biedrības izveidošanai, iespējām mācīties dzimtajā valodā, veidot etnogrāfiskos kolektīvus, nacionālās kultūras ekspozīcijas, savus dziesmu svētkus utt.
Mēs pieprasām neatkarīgu izglītības sistēmu Latvijā visu tautību skolās un klasēs. Šai sistēmai nav jāpakļaujas centra administratīvās birokrātijas tieksmēm unificēt izglītības metodes, mācību grāmatas utt.
Latvijas vēsturei jākļūst par izejas punktu, skolās mācot kā PSRS, tā arī pasaules vēsturi. Nesasteigsim koncepcijas par Latvijas valstiskuma formām! Mēs atrodamies mūsu diskutablās un izkropļotās vēstures apspriešanas pašā sākuma stadijā. Ļausim skolotājiem un skolēniem būt par Latvijas vēstures diskusiju dalībniekiem mācību stundās! Ļausim sabiedrībai un vēstures zinātnei Vissavienības, Eiropas un pasaules kontekstā noskaidrot patiesi zinātniskas koncepcijas par 1939., 1940., 1941., kā arī 1949. un 1959. gadu notikumiem Latvijā. Aktīvi piedalīsimies šo koncepciju skaidrošanā!
Profesionāli tehniskā izglītība pilnīgi jāpakļauj republikas rūpniecības intensifikācijas vajadzībām. Slēgsim tās profesionāli tehniskās skolas, kas nevar noformēt audzēkņu kontingentu republikā, bet vervē jauniešus citās teritorijās.
Mēs uzturam spēkā tiesības uz Latvijas vēsturiskās, etnogrāfiskās, etniskās, valstiskās, nacionālās, juridiskās, kulturālās, filozofiskās un ētiskās, starptautiskās pašcieņas apliecināšanu PSRS, Eiropas un visas pasaules asociācijā.
***
Par Latvijas kardinālās pārbūves mērķiem Latvijas Tautas fronte cīnīsies, gandarīti balstoties PSKP 19. Vissavienības konferences progresīvo spēku uzvarā. Mūsu darbība ritēs dažādā veidā — radio, televīzijā, presē, kā arī ar konstitucionāli lojālu mītiņu, sapulču, demonstrāciju, tautas manifestāciju, ielu gājienu, piketu, disputu, diskusiju, aģitkoncertu, konferenču palīdzību. Protams, skaidrības labad jāpasvītro, ka Latvijas Tautas fronte kā Rīgā, tā citur republikā vēlēsies piedalīties arī Pirmā Maija un Oktobra svētku darbaļaužu demonstrācijās, kā arī citās dažādu organizāciju rīkotās masu akcijās.
Latvijas Tautas fronte pilnā mērā atbalsta visas progresīvās tendences sabiedrībā, Latvijas Komunistiskajā partijā un visas Padomju Savienības Komunistiskajā partijā un atzīst, ka pārbūves likumsakarīgie iedvesmotāji bija tie komunisti, kuri juta līdzatbildību par krīzes situācijā novesto sabiedrību.
Latvijas Tautas fronte sadarbosies ar sabiedriskajām organizācijām kā Padomju Savienībā, tā ārzemēs un būs gatava uz dialogu un sarunām starptautiskā mērogā, gan informējot sabiedrisko domu ārzemēs par stāvokli Latvijā, gan uzklausot cilvēkus Austrumos un Rietumos. Mēs allaž būsim gandarīti, ja kontaktus ar mums uzturēs bijušie Latvijas Republikas pilsoņi vai viņu pēcteči trimdā un emigrācijā un, protams, arī tie latvieši un viņu ģimenes locekļi, kas dzīvo citās Padomju Savienības republikās.
Draugi, domubiedri un citādi domājošie!
Ja mūsu aicinājumā izklāstītie pamatprincipi un cīņas metodes nav pretrunā ar jūsu sirdsapziņu, ja jums ir pieņemams jaundibināmās Latvijas Tautas frontes stingri un noteikti iezīmētais sociālistiskais raksturs, tad atcerieties — Māte Latvija gaida mūsu visu enerģisku rīcību. Latvijas Tautas fronte, kas veidojas kā demokrātiska kustība, neprasa, vai jūs esat komunists vai bezpartijiskais, vai jūs piekrītat vairākuma uzskatiem vai turaties tikai pie saviem, vai jūs vēl meklējat savu Dievu vai uzskatāt, ka esat jau Viņu atradis. Mūs neinteresē jūsu kadru anketa, mums vajadzīga jūsu taisnā, cilvēciskā sirds, jūsu godaprāts un apņēmība darboties. Mēs negaidām unificētas un oficiālas dogmas — tautas sociālisms var pastāvēt un attīstīties, tikai balstoties tiesiskā valstī, kas garantē un aizstāv pilsoņu uzskatu daudzveidību.
Tāda ir mūsu ētiskā pamatdoma.
Tautas frontes koordinācijas centrs,
radošo savienību Kultūras padome
