PSKP XIX Vissavienības konferencē
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
28. jūnijā pēc M. Gorbačova referāta noklausīšanās konferencē sākās diskusija. PSKP CK loceklis, PSKP Kemerovas apgabala komitejas pirmais sekretārs V. Bakatins uzsvēra, ka lielum lielais Kuzbasa darba kolektīvu vairākums uzskata, ka pārkārtošanās ir jāsamēro ar darbu un tikai ar darbu. Kuzbasa darbaļaudis ir pilnīgi vienisprātis ar M. Gorbačova referātā izteikto secinājumu, ka jāpaātrina pāreja no uzņēmumu vadības demokratizācijas uz nozaru pārvaldes demokratizāciju. Pagaidām uz komandēšanas un administrēšanas metodēm balstītā vadīšana no centra tiek izskausta gausi un nekonsekventi. Šajā sakarā tika izteikts ierosinājums ar nākamo gadu sākt pāreju uz sociāli pamatotu vietējo budžetu veidošanu.
Delegāts atbalstīja PSKP CK referātā ietverto tēzi, ka partijas apgabala, pilsētas vai rajona komitejas pirmajam sekretāram jāiziet cauri aizklātai balsošanai, iekams viņš kļūst par attiecīgās vietējās padomes priekšsēdētāju.
Partijai, viņš teica, nav nekā ko slēpt no masām, tai taču ir jāstrādā tieši masās un nekur citur.
Reālistiski vērtēdami padarīto, mēs, teica PSKP CK loceklis, Hersonas apgabala Belozjorkas rajona Kirova kolhoza priekšsēdētājs D. Motornijs, likumsakarīgi nonākam pie galvenā secinājuma: alternatīvas pārbūvei nav. Pašlaik nostāju «vai tu esi par vai pret pārkārtošanos?» var pār baudīt tikai ar praktisko darbu.
Mēs esam pieraduši, turpināja delegāts, saņemt nelielu algu un slikti strādāt. Tagad, viņaprāt, šur tur iezīmējas arī cita tendence: labs darbs, bet vienlaikus arī pasakaini liela alga, kas trīs četras reizes pārsniedz ieguldītā darba daudzumu un kvalitāti. Gan vienādi, gan otrādi ir slikti.
Skardams aktuālo cenu veidošanas problēmu, delegāts uzsvēra, ka šo jautājumu izskatīšanai vajadzīga loti pārdomāta pieeja. Šajā darbā nedrīkst pieļaut kļūdas.
Tauta vērtē pārkārtošanās rezultātus vispirms pēc tā, cik manāmas ir pārmaiņas apgādē ar pārtiku un citu vitālo vajadzību apmierināšanā. Diemžēl situācija mainās uz labo pusi ļoti gausi.
PSKP CK loceklis, Kazahijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs G. Kolbins teica, ka atklātums iezīmējies ar būtisku pozitīvu īpatnību: tas kļuvis konstruktīvs un ir vērsts uz sabiedrības attīstības deformācijas izlabošanu. Runātājs īpašu uzmanību veltīja stāvokļa normalizācijai republikā, darbaļaužu internacionālajai un patriotiskajai audzināšanai.
Pozitīvi novērtēdams partijas komiteju atteikšanos no saimniecisko un padomju orgānu funkciju pildīšanas, runātājs atzīmēja, ka tā nebūt neatvieglos partijas darbinieku dzīvi. Partijas organizācijām ar īpašu atbildību jāpieiet kadru izraudzīšanai un audzināšanai.
Nopietnu uzmanību runātājs veltīja partijas autoritātes palielināšanai, ko var panākt vienīgi ar konkrētiem darbiem, ar katra komunista pūliņiem.
Referātā izteiktie atzinumi, teica PSKP Maskavas pilsētas komitejas sekretārs V. Beļaņinovs, bagātina un konkretizē mūsu priekšstatu par sociālisma potenciālu, tie sasaucas ar mūsu zemes galvaspilsētas komunistu un bezpartijisko vairākuma domām un noskaņojumu.
Mums, turpināja delegāts, pagaidām nav izdevies pilnīgi atbrīvoties no novecojušām metodēm. Maskavā gluži kā saule ūdens pilienā atspoguļojas visa mūsu dzīves daudzveidība un pretrunīgums. Tieši te radās pārmaiņu impulsi. Pārkārtošanās kopš pirmajām dienām ir balstījusies uz galvaspilsētas strādnieku šķiru. Taču tepat blakus ir palikušas arī vecās problēmas. Pilsētas partijas organizācija neatlaidīgi cenšas izskaust trūkumus, pārvarēt pašapmierinātību, panākumu izcelšanu un izvairīšanos no problēmu risināšanas.
Nepieciešama gan padomju reforma, gan partijas aparāta reorganizācija. Partijas orgāniem jāpiešķir tiesības patstāvīgi noteikt sava aparāta struktūru un skaitlisko sastāvu, kā arī darbinieku algas apmērus. Runātājs atbalstīja referātā ierosinātos padomju sabiedrības politiskās sistēmas pilnveidošanas un demokratizācijas attīstības pasākumus.
Sēdes vadītājs A. Jakovļevs nolasīja delegāta A. Čepāņa zīmīti, kurā delegāti aicināti runāt tikai saskaņā ar darba kārtību un izbeigt sava darba pārskatu sniegšanu un tēžu apspriešanas gaitas cildināšanu, jo tas aizņem daudz laika.
Konferences dalībnieki atbalstīja šo priekšlikumu.
PSRS ZA Ekonomikas institūta direktors akadēmiķis L. Abalkins par vienu no konferences galvenajiem jautājumiem atzina uzdevumu izstrādāt mūsdienīgu priekšstatu par sociālismu, atjaunināt mūsu priekšstatus par sociālismu.
Skardams vērtējumus, kādus mūsu zemes ekonomiskajam stāvoklim dod speciālisti, akadēmiķis atzīmēja, ka, protams, panāktas pozitīvas pārmaiņas, taču ir svarīgi pilnīgi noteikti uzsvērt, ka radikāls lūzums ekonomikā nav noticis. Pēc runātāja domām, cēloņu meklējumi jāsāk ar to, ka, izstrādājot XII piecgades plānu, tika pieņemta kvantitatīvā pieauguma un kvalitatīvo pārveidojumu vienlaicīgas nodrošināšanas koncepcija. No zinātnes viedokļa šie uzdevumi ir nesavienojami, un aizvadītā piecgades puse ir apstiprinājusi to.
Ir grūti, sacīja akadēmiķis, uz karstām pēdām izteikt savu attieksmi pret daudzajiem referātā ietvertajiem priekšlikumiem. Taču viens no tiem — tas, kas attiecas uz partijas komiteju pirmā sekretāra un padomes priekšsēdētāja funkciju apvienošanu vienā personā, viņš teica, rada nopietnas šaubas.
Par padomju cilvēku veselības aizsardzības problēmām runāja PSKP CK loceklis PSRS veselības aizsardzības ministrs J. Čazovs. Viņš raksturoja ārkārtīgi smago situāciju, kas izveidojusies šajā ļoti svarīgajā sociālajā sfērā.
Runātājs pievērsa uzmanību tam, ka palielinās visu līmeņu tautas deputātu padomju loma iedzīvotāju veselības aizsardzības nodrošināšanā. Lai tagad praksē atrisinātu veselības aizsardzības problēmas, nepieciešams steidzīgi pāriet uz jauniem tautas veselības aizsardzības finansēšanas un plānošanas kritērijiem un normatīviem. Uz šo kritēriju pamata jānosaka stingrs nacionālā kopprodukta procents, kas izlietojams veselības aizsardzībai, un jānoteic visi finansiālie rādītāji uz vienu iedzīvotāju ar labojuma koeficientu atbilstoši reģionālajām īpatnībām. Līdz ar to veselības aizsardzības finansēšana būs stingri atkarīga no darba rezultātiem mūsu sabiedrībā.
PSKP CK loceklis, Kirgīzijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs A. Masalijevs piekrita priekšlikumiem par PSKP dzīvesdarbības maksimālu demokratizāciju un pilnveidošanu. Tajā pašā laikā viņš neatbalstīja tos, kuri ierosina pārvērst partiju par caurstaigājamu sētu: sagribējās — iestājās partijā, nepatika — izstājās no tās.
Delegāts atzīmēja, ka jāmaina partijas komiteju plēnumu rīkošanas periodiskums un formas, lai to lēmumi būtu konkrētāki un labāk ietekmētu darbu. Viņš teica, ka nepieciešams palielināt partijas pirmorganizāciju autoritāti un ierobežot partijas komiteju sekretāru darba ilgumu ar diviem termiņiem. Pēc viņa domām, būtu arī jānosaka, lai visgrūtākajos mūsu darbības sektoros — PSKP CK ģenerālsekretāra, PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja, savienoto republiku pirmo vadītāju, PSRS ministru un valsts komiteju priekšsēdētāju amatos — netiktu izvirzīti cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem.
29. jūnijā partijas XIX Vissavienības konference darbu turpināja.
TASS
