Svēttirgus?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Redzēju kādu gabaliņu no «Baltijas ceļa» un arī piedalījos tajā. Esmu lepns par latviešu, lietuviešu un igauņu vienotību šajā akcijā un arī pateicības jūtu pārpilns pret cittautiešiem, kas ar piedalīšanos parādīja izpratni mūsu rūpēm, tāpat — savu attieksmi Molotova un Ribentropa pakta sakarībā. Mēs pamazām esam tikuši pāri jūsmības eiforijai, kas valdīja tautas atmodas sākumā, tāpēc tagad sākam pamanīt arī to, kas mums visiem kopā vai kādam atsevišķi ne visai patīk. Arī mūsu nacionālās atribūtikas ziņā. Pats staigāju ar sarkanbaltsarkano karodziņu pie žaketes atloka un būtu gatavs turpat sakārt arī visu pārējo iespējamo — gluži kā Brežņevs ordeņus, bet pārsātināts «interjers» arī nez vai ir tieši proporcionāls patriotisko jūtu daudzumam… Citās republikās mūs apskauž. Jo tur par parādīšanos ar attiecīgajiem nacionālajiem simboliem vajag maksāt «nodevas», kamēr mūsu rublīši drīkst palikt pašu kabatā. Un iespējas tos, ar plašu izdomu veidotus, iegādāties arī ir tādas kā nekur citur. Tikai…
Jā, tikai dažviet nacionālā simbolika patiešām maksā tik «zvērīgu» naudu, ka patriots, to nopircis vai pie krūts sēru lentīti piespraudis, jau no tā vien izskatās tik dziļi nelaimīgs, ka labāku filmēšanas objektu mūsu TV un kinooperatori pat aktieru vidū neatrastu. Varbūt tomēr simbolikas meistariem, kuri mūs dāsni apgādā, vajadzētu apsvērt, ka latviešu nacionālās jūtas izmantot rubļu kaudzes pelnīšanai nevajadzētu tik alkatīgi.
…23. augustā simbolikas bija diezgan visur, bet tie, kam vēl kā nebija, daždažādus darinājumus varēja iegādāties ar plašu izvēli. Tiesa, «Baltijas ceļa trasē ne visur. Toties vienā posmā izskatījās pēc gadatirgus: galdiņš pie galdiņa, un tirdzniecība zēla un plauka ar tādu troksni un murdoņu, ka neviļus salīdzināju to ar svētdienu Čiekurkalna kooperatoru tirgū. Bet izvēlētā vieta, kas komercijas ziņā, protams, ir visizdevīgākā, gan radīja spēcīgas jūtas.
Nez vai LNNK un LTF nevajadzētu nodibināt vēl vienu nodaļu šīs darbības koordinēšanai, jo laukums pie Brīvības pieminekļa tomēr no tautas svētvietas par tirgus laukumu pārvēršams nebūtu! Manuprāt. No baznīcām noliktavas dabūjuši laukā, diezin kāpēc gribam citur atkal svētu vietu izmantot neatbilstīgi tās būtībai.
Ir svarīgi, ko par mums domā citi, taču vēl svarīgāk, kādās domās esam paši par sevi.
JĀNIS VAHERS
