ESIET SAUDZĪGI, CILVĒKI!
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Visupirms mums tas ir atgādinājums. Ei, esiet uzmanīgāki! Esiet saudzīgāki, jūs! Te cilvēki ir visapkārt. Un sevišķi tos ievērojiet, tos ar sirmajiem deniņiem! Viņu vairs nav tik daudz. Saudzīgi esiet pret tiem, kas visu, visu to atceras, kas visu to piedzīvoja, kas visu to paši redzēja. Jā, viņš ir miris, Krievijas tautas sirdsapziņa, akadēmiķis Andrejs Saharovs. Viņš varbūt no it visiem deputātiem, kas tur, Maskavā, visvairāk ir pelnījis godu un mīlestību. Droši vien būs viņa vārdā nosauktas prēmijas, būs memoriālas organizācijas, tas viss būs. Bet tagad – tagad mums jāapstājas, kaut mirkli. Katrs solis tālāk ir ļoti un ļoti dārgi pirkts. Jā, viņš mira cīņas laukā, viņš strādāja citu labā līdz pašam, pašam pēdējam elpas vilcienam. Viņš, kura priekšā noliecās lielākie pasaules parlamenti, viņš, kuru arī noplaudēja Maskavas deputātu kongress. Šā cilvēka aiziešana droši vien būtu jāiezīmē ar vispārējām visas šīs savienības sērām. Ar viņa sirdsapziņu ikkatram tagad būtu jāsamēro savējā.
Saudzīgāki esiet, cilvēki, saudzīgāki esiet! Tie visi, mēs, jūs, visi, visi, mēs, kopš cilvēki esam. Jā, tik daudzi viņam paliks parādā par viņa nosirmojušiem matiem, par viņa izciesto. Jā, mēs atceramies – tā bija viņa balss, kas par Afganistānu sāka runāt jau tad, kad tas bija it kā galīgi neiespējami. Viņš varēja, viņš zināja, ka vienīgi pilna patiesība, vienīgi skaidra sirdsapziņa, ka esi atdevis visu, lai te, šai dīvaini dīvainajā valstī, cilvēki beidzot varētu justies cilvēciski, ir jaunā ceļa izpirkšanas maksa.
Jā, esiet saudzīgāki, esiet tik saudzīgi, cik vien spējat, pret sirmajām galvām visapkārt, pret cilvēkiem jums līdzās. Pirms aiziešanas viņi vēl tik daudz ko varētu pateikt. Uzklausiet viņus, kamēr viņi ir jums līdzās!
Ar visu savu dzīvi, ar visu savu attieksmi viņš joprojām ir mūsu tagadnes laika simbols visām šīm tautām, visām šīm zemēm, kuras te, šai vietā, visas vēl tik nedrošas savās nākotnes cerībās.
Viņš ir tas, kas mēģināja ne vien savu, bet arī visu mūsu parādu līdzināt.
Tās ir sēras arī latviešu tautai, sēras arī visai progresīvajai Latvijai! Arī mēs varam būt lepni – kaut nelielu laika sprīdi esam dzīvojuši kopā ar šo cilvēku.
ARNIS ŠABLOVSKIS
