Nenosvinētā jubileja
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Tā nu ir sanācis, ka jubilāru gandrīz neviens nav atcerējies. Nav atsūtīti ne ziedu klēpji, ne dāvanu saiņi, nav izskanējušas kvēlas apsveikuma runas. Papētiet uzmanīgāk mūsu laikraksta "galviņu", kurā rakstīts: "Iznāk kopš 1990. (1921.) gada janvāra." Tātad nupat aizvadītajā mēnesī avīzei apritējuši 70 gadi!
Nevienā arhīvā jūs nesameklēsit «Latvijas Jaunatnes" numuru, kurš būtu datēts ar 1921. gadu. Varbūt šī ir fiktīva jubileja un liekama iekavās gluži tāpat kā gadaskaitlis?
Kad pirms gada LĻKJS CK orgāns «Padomju Jaunatne" tika pārdēvēts par «Latvijas Jaunatni", redakcijā raisījās karstas diskusijas par to, vai avīzes visai divdomīgajai pagātnei nevajadzētu pārvilkt svītru un paziņot, ka 1990. gada janvārī klajā nāk pavisam jauna avīze — «Latvijas Jaunatne". Taču iedomājieties, kas notiktu, ja bērni atteiktos no saviem vecākiem un vecvecākiem tikai tāpēc, ka senči dzīvojuši jaunajiem nepieņemamas ideoloģijas valdīšanas laikā un, nedod, Dievs, darbojušies pat revolucionārajā pagrīdē.
Protams, pašreizējai «Latvijas Jaunatnes" politiskajai virzībai nav nekā kopīga ar 1921. gadā dzimušo un līdz 1936. gadam Rīgā nelegāli izdoto Latvijas Komunistiskās jaunatnes savienības avīzi «Jaunais Komunārs". Komjaunatnes preses vēsturē savus vārdus atstājuši arī tādi izdevumi kā "Brīvā Jaunatne" (1935,-1938. gadā un 1940. gadā), «Jaunais Latvietis" (1943. gadā), «Jaunais Komunārs" (1940.-1941. gadā) un «Padomju Jaunatne" (pirmais numurs izdots 1944. gada 27. septembrī Jēkabpilī).
Šos «ciltsrakstus" var pētīt, var strīdēties par to, vai tajos izpaužas tieša pēctecība vai tikai attāla radniecība. Taču viens gan ir skaidrs — pērnā gada nogalē nodibinātās akciju sabiedrības «Latvijas Jaunatne" izdotais laikraksts ar tādu pašu nosaukumu nav vairs nevienas politiskās kustības vai partijas «orgāns", tā radošais kolektīvs nepakļaujas nekādas organizācijas ideoloģiskai vadībai.
Tomēr pārsteiguma dāvanu redakcijai sagādājusi kādreizējā visu «orgānu" garīgā krustmāte — Latvijas kompartija. Tā mūs jubilejas gada pirmajā darba dienā «sveica" ar pielādētu automātu stobriem. Laikam jau vecuma marasma dēļ partijas atmiņa ir gauži sašķobījusies. Pirmo reizi avīzes «ciltskoka" vēsturē redakciju gandrīz vai pagrīdē ir iedzinusi pati komunistiskā partija! Te nu kādreizējā «Jaunā Komunāra" veidotājiem savās mūžamājās būtu jāapgriežas uz otriem sāniem…
Jā, vēsture ne tikai pamāca, bet mēdz arī atkārtoties. Tāpēc ar pavisam citām izjūtām varam atcerēties, ka «Jaunais Komunārs" nelegāli iznācis gan spiestuvē «Spartaks", gan izdots Pleskavā, gan tiražēts ar pavairojamo aparātu. Par tipogrāfijas telpām noderējis gan dzīvoklis Oskara ielā 1, gan kurpnieku darbnīca «Orions" K. Barona ielā 90, gan cimdu labošanas darbnīca Brīvības ielā 35.
Kādu laiku redakcijas konspiratīvais dzīvoklis atradies Jelgavas šosejā 38a – 9, bet maskēšanās nolūkos ierīkotas vairākas tipogrāfijas vienlaikus. Savdabīgi interesants fakts, ka nelegālā «Brīvā Jaunatne" iespiesta pat «ienaidnieka" nometnē — «Jaunāko Ziņu" tipogrāfijā L. Kalēja ielā 29, kaut gan uzskatīts, ka avīzi drukā ĻKJS nelegālajā tipogrāfijā Brīvības ielā 100.
Avīzes priekšteču vēsturē atrodamas ziņas par vēl daudzām redakcijas un tipogrāfijas adresēm, un nu šogad tām pievienosies arī «Latvijas Jaunatnes" mainītās dzīvesvietas. Taču varam būt gandarīti, ka mūsu redakciju nav skāris slavenās «Cīņas" liktenis, jo šajos laikos «Jaunatne" ir tikai viena un barikāžu īstajā — Brīvības pusē.
Vineta Vizule
P. S. Šajos juku laikos esam aizmirsuši pateikt lielu jo lielu paldies Latvijas filharmonijai, kura mūs izmitinājusi savās telpās un palīdzējusi ar transportu un daudz ko cilu. Esam pateicīgi arī Valsts deju ansamblim "Daile" par materiālo atbalstu. Tāpēc — kaut vai novēlots —
PALDIES!
