Latviešu valodas un literatūras draugam —
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
filoloģijas zinātņu doktoram, Lietuvas Nopelniem bagātajam zinātnes darbiniekam Aļģirdam Sabaļauskam — 26. jūlijā aprit 60. gadskārta. Šo dienu ar prieku piemin ne tikai Lietuvas zinātnieki, kultūras darbinieki un visi tie, kuri no viņa grāmatām un rakstiem uzzinājuši daudz interesanta par savu valodu, tās vēsturi un pētītājiem, bet arī baltu valodu pētnieki visā pasaulē un it sevišķi Latvijā. Jo viens no Aļģirda Sabaļauska zinātniskās, literārās un tīri cilvēciskās intereses un mīlestības objektiem ir bijusi latviešu valoda un literatūra.
Jau studenta gados A. Sabaļausks, kura dzimtene nav vis Latvijas pierobeža, bet gan Lietuvas dienviddaļas pilsētiņa Mariampole, gatavodamies baltu filologa darbam, ir labi apguvis latviešu valodu un 1952. gadā, Viļņas universitātes komandēts uz Rīgu, lai iepazītos ar latviešu filoloģijas studentu darbu, runā brīvi latviski, turklāt apžilbina Rīgas studiju biedrus ar lieliskajām zināšanām par latviešu literatūras un kultūras norisēm, ar jūsmu par Birutas Skujenieces dzeju un sāpēm par viņas likteni, ar plašiem citātiem no Bārdas, Poruka un Raiņa dzejas. Ar šo braucienu arī likts pamats tālākai sadarbībai un draudzībai ar latviešu filologiem, arvien ciešākai tuvībai ar latviešu kultūru.
Aļģirds Sabaļausks ir pirmām kārtām valodnieks, viens no nopietnākajiem baltu valodu leksikas vēstures un valodniecības vēstures pētītājiem. Jau viņa kandidāta disertācija (1958) veltīta zemkopības augu nosaukumiem baltu valodās, tālāk seko daudzi baltu leksikas un tās vēstures pētījumi, kas ir viņa doktora disertācijas pamats (1976).
Īpaši nopelni zinātniekam ir lietuviešu un vispār baltu valodniecības vēstures apzināšanā. Te vispirms minamas viņa divas grāmatas «Lietuviešu valodas pētīšanas vēsture» (I 1979, II 1982). Kā valodniecības vēstures pētnieks Aļģirds Sabaļausks pievērsies arī latviešu valodas izpētes vēsturei, īpaši lielākā latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna dzīvei un darbam, kam veltīts raksts «Latvju milzis»; ir vēl vesela virkne viņa rakstu par J. Endzelīnu un citiem latviešu valodniekiem un valodniecības darbiem Lietuvas un Latvijas izdevumos.
Aļģirdam Sabaļauskam piemīt ne visai bieži valodnieku vidū sastopamā prasme par zinātniskiem jautājumiem pastāstīt interesantā, visiem saprotamā valodā. Viņam varam teikt paldies par tādām populārām (bet zinātniskām!) grāmatām kā «Vārdi ceļo» (1962), «Vārdi stāsta» (1965). «Vārdi atdzīvojas» (1967) u. c. bet īpaši mēs varam priecāties par viņa grāmatu «Mēs balti», no kuras daudz uzzinām par baltu tautām un baltu valodām, to cilmi un attīstības ceļiem. Šis ir darbs, kas pirmām kārtām būtu pārtulkojams latviešu valodā, jo tā taču ir grāmata arī par mums. Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijā līdz šim publicēti tikai latviski rakstītie A. Sabaļauska darbi, turpretim jau 1973. gadā viņa grāmata «Vārdi atdzīvojas» tulkota angļu valodā un izdota Čikāgā, daļēji tā tulkota arī japāņu valodā. Ar japāņu valodnieku Iko Muratu Aļģirdam Sabaļauskam ir ilgstoša sadarbība. Šī sadarbība ar japāņu valodnieku ir tikai daļa no jubilāra plašās darbības zinātnisko sakaru veidošanā ar pasaules ballistikas pētniekiem — ar Viljamu Smālštīgu Pensilvānijā, ar Vladimiru Toporovu Maskavā, Helgi Rinholmu Stokholmā un daudziem citiem. Labāk nekā jebkurš cits A. Sabaļausks pārredz baltu valodu izpēti un pētītājus visā pasaulē un par to stāsta savos rakstos. Baltistikas popularizēšanā liela nozīme bijusi viņa spilgti un salstoši uzrakstītajām grāmatām, jo valodnieks Aļgirds Sabaļausks ir vispusīgs filologs, pēc sirds aicinājuma arī rakstnieks un savā dvēselē pat dzejnieks. Viņam tuva arī latviešu literatūra, un to viņš centies darīt tuvu arī lietuviešiem — viena no pirmajām A. Sabaļauska lietuviski tulkotajām grāmatām bija M. Birzes poētiski traģiskais stāsts «Visiem rozes dārzā ziedi», kam sekojuši arī citi latviešu daiļliteratūras tulkojumi.
Aizvadītie gadu desmiti ir bijuši bagāti, un tie devuši krietnu ražu ne vien Lietuvas, bet arī Latvijas kultūrai. Lai nākamās desmitgades nes apcirkņos jaunu graudu smagumu un dod darītājam veselību, spēku un gandarījumu par paveikto! Lai vislabākie vēlējumi mūsu draugam un darbabiedram Lietuvā no Latvijas baltistu saimes!
AINA BLINKENA
