Pārvērtības
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Televīzijas prožektoru apspīdētā 3. februāra LTF Domes sēde tīkami atšķīrās no iepriekšējās. Acīmredzot tam par iemeslu bija pirmais tiešā ētera precedents. Ziņotāji un debatētāji šoreiz bija daudz lietišķāki, varbūt nedaudz pat teatrāli, visi jautājumi tika risināti konstruktīvi un ātri. Vērojot daudzkārt apspriestās janvāra sēdes norises, nevarēju pat iedomāties, ka domniekiem būs vajadzīgs tikai mēnesis, lai tik mobili un krasi savā darbībā atsauktos uz presē izteikto kritiku.
Kādi tad ir šādu pārvērtību cēloņi? Manuprāt, pirmām kārtām jāatzīmē LTF vadības iecietība un māka orientēties grūtā situācijā — kā jau godavīriem pieklājas. Ne visai tīkamais «kungu dzīves» apraksts (17. janvāra «LJ») viņos neizraisīja aizvainotu atspēlēšanos (to nevarētu teikt par jūtīgiem «Atmodas» žurnālistiem), bet, ceru, tika uztverts kā ierosme līdzšinējo darbības principu pārvērtēšanai. Pirmais apliecinājums tam — Daiņa Ivāna un Ivara Godmaņa intervija programmai «Labvakarl», kur tika izteikts LTF līderu atbalsts Domes sēžu tiešajai pārraidīšanai ēterā. Bet vislabākā atbilde ir konkrēta rīcība. Uz zilajos ekrānos vērojamo februāra sēdi ceļu vairs neliedza stingru «iekšālaidēju» vienības. Pēc pašu tautfrontiešu iniciatīvas Zaķusalas konferenču zālei tika pieslēgti «demokrātijas telefoni».
Neviļus jāatceras nesenie pārmetumi, kas iepriekšējās sēdes kritizētājiem tika izteikti par LTF parlamentārās taktikas atklāšanu karstajā kandidātu izvirzīšanas laikā. Atliek cerēt, ka šoreiz nekas tamlīdzīgs netiks aizrādīts nedz radio, nedz televīzijai...
Patīkami, ka februāra sēdē daudz vairāk tika domāts par «liktens pabērniem» (it īpaši V. Dozorceva runā) un daudz mazāk skanēja lielmanīga kungošanās. Man nav ne mazāko iebildumu pret šo visā pasaulē pieņemto cieņas apliecinājumu, taču dažreiz, priecādamies par savu «nozīmīgumu», viens otrs kuņos aizmirst tos, kuru reālais stāvoklis apzīmējams ar daudz prozaiskākiem vārdiem — nabagi, invalīdi, slimnieki ...
Par sēdes saturīgāko «ārpusprogrammas» uzstāšanos uzskatu Imanta Kalniņa aicinājumu LTF un LLS politiskajām komitejām meklēt saskares punktus kopīgā virzībā uz neatkarību. Diemžēl pašlaik divas ietekmīgākās sabiedriskās organizācijas gluži nosacītu principu dēļ kļuvušas gandrīz vai antagonistiskas.
Acīmredzot nespēja samierināties ar kritiku (arī tā nav ārpus kritikas, tāpēc esmu gatavs uzklausīt PAMATOTUS aizrādījumus attiecībā uz rakstu «Iz kungu dzīves») nosacīja Krastiņa kunga vēlmi žonglēt ar pārsteidzīgi kategoriskiem vispārinājumiem. Kritisko publikāciju autorus pieskaitīdams pie LTF politisko pretinieku saimes, viņš neviļus atsauca atmiņā «tautas ienaidnieku» izzināšanas laikus. Atcerējos arī neseno Dinēviča kunga uzstāšanos «TV parlamentā», kur viņš secināja, ka daži laikraksti (tostarp — arī viņa pieminētā «LJ») «mēģina diskreditēt iespējamos LTF atbalstītos tautas deputātu kandidātus». Apžēliņ! Ja nevalda vispārēja sajūsma par priekšā pasniegtajām shēmām, ja rodas kaut mazākie šaubu un analīzes aizmetņi, — tas jau tiek vērtēts tik kategoriski. Atbildei aicinu balsot par LTF atbalstītajiem deputātu kandidātiem, pie reizes rosinot neatteikties arī no LTF neatbalstīto kandidātu nosvērtas un analītiskas vērtēšanas.
Pamazām atbrīvojoties no kompartijas diktāta, atkal sākam nosvērties uz totalitāras domāšanas un aklas pakalpības pusi. Daži lasītāji, atsaukdamies uz janvāra Domes sēdes atreferējumu «LJ» slejās, ar sašutumu vērsās pret centieniem «apmelot» LTF — citēju — «vadošo un virzošo» spēku. Kamēr pašreiz populārākā masu organizācija tiek asociēta ar kādu augstāku struktūru, kas nekļūdīgi norāda šaubām nepakļauto ceļu, uzskatu par nepieciešamu vērsties pret šādas pielāgotas domāšanas stereotipu. Ir jāmācās domāt, vērtēt un analizēt pašiem. Tikai tad spēsim neuzskriet uz takas, ko reiz jau ir ieminusi odiozā KP.
Uz lielākiem un mazākiem vadoni šiem, kuriem tik loti iepaticies savs spožais statuss, manuprāt, attiecināmi Ilmāra Bišera vārdi: «Lauri pārāk ātri vīst, bet sakaltuši lauri ir derīgi vienīgi kulinārijā.»
Acīmredzot nevēlēšanās «izblamēties» TV skatītāju acis sēdes dalībniekiem lika rūpēties, lai pasākums norisētu savaldīguma un apzinīguma gaisotnē, ko nevarētu teikt par iepriekšējo saietu. Galvenokārt tieši tāpēc viss ritēja kā pēc notīm — gan priekšvēlēšanu platformas, gan LTF atbalstīto, iespējamo tautas deputātu kandidātu apspriešana. Svarīgus labojumus likumprojektā par alternatīvo dienestu izdarīja Eināra Repšes komisija. Arī «mūžīgais» 1940. gada jautājums tika izskatīts neparasti konstruktīvi.
— Ek, tas taču nav īsti, tā ir spēle uz skatītāju, — vienā no sēdes pārtraukumiem nejauši sadzirdēju šādu atzinumu. Nu ko — varbūt tā tiešām ir nedaudz uzspēlēta «saķemmētība», taču šoreiz atbildības faktors iedarbojās radoši un pozitīvi. Arī guvums, strādājot atklāti, ir daudz lielāks, un krietni lielākai, manuprāt, jākļūst LTF nedaudz apsūbējušajai autoritātei.
JURIS LAKSOVS
