Mūsu viedoklis
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija nodibināta 1988. gada 3. decembrī, neilgi pirms Latvijas Tautu foruma. Tautu forums bija nepārvērtējams notikums mūsu republikas dzīvē, tajā iezīmējās daudz gaišu cerību un auglīgu ideju. Asociācijas biedri aktīvi piedalījās foruma organizēšanā un norisē. Savu tālāko darbību asociācija cieši saistījusi ar foruma ideju iemiesošanu dzīvē, tā lēmumu realizēšanu.
Pašreiz, demokrātiskās kustības pacēluma laikā. Latvijā izveidojies un veiksmīgi attīstās jauns, progresīvs dažādu tautību attiecību modelis. Ir izveidotas nacionālo minoritāšu sabiedriskas organizācijas — nacionālās kultūras biedrības, kuras nosaka savu nacionālo grupu aktuālās vēlmes, veicina savu biedru nacionālo interešu apmierināšanu kultūras, izglītības, reliģijas, savstarpēju kontaktu un daiļrades jomā. Vienlaikus notiek šo nacionālo biedrību konsolidēšanās process. Tā ir neatņemama republikas dzīves demokratizācijas un nacionālās atdzimšanas sastāvdaļa.
Viens no galvenajiem šā jaunā modeļa pamatprincipiem ir pilnīgas paritātes nosacījums, visu Latvijā dzīvojošu nacionālo minoritāšu vienlīdzība to kultūrnacionālajā attīstībā. Mēs kategoriski noraidām jebkuras nacionālās minoritātes pretenzijas uz «vecākā» un «svarīgākā» lomu, ko motivē ar tās skaitlisku pārsvaru Latvijas teritorijā. Šādas pretenzijas mēs viennozīmīgi vērtējam kā nacionālās augstprātības izpausmi, kas nav savienojama ar sabiedrības demokratizāciju un ar senām nacionālo minoritāšu sadraudzības tradīcijām Latvijā, ar visas civilizētās pasaules vēsturisko pieredzi. Uzskatām par pilnīgi nepieļaujamām pretenzijas uz Latvijas administratīvi teritoriālu pārdalīšanu, aizbildinoties ar kādas nacionālās minoritātes interešu nodrošināšanu. Ja šādas pretenzijas izsaka tādu tautu pārstāvji, kurām PSRS teritorijā ir savi neizmērojami plaši nacionāli valstiski veidojumi, tad mēs to vērtējam kā impēriskas tieksmes attiecībā pret skaitliski nelielu tautu — latviešiem, kuri savā mazajā un vienīgajā vēsturiskajā teritorijā beidzot cenšas atkal atjaunot savu samīdīto un noniecināto valstisko suverenitāti. Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija visnotaļ atbalsta latviešu centienus saglabāt savu tautu, pasargāt to no iznīcības, dzīvot un strādāt savā zemē, būt tajā pilntiesīgam un gādīgam saimniekam. Mēs šajos centienos nesaskatām nekādu pretrunu Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu interesēm. Gluži otrādi — esam pārliecināti, ka tikai reālas suverenitātes apstākļos pamatnācijai — latviešiem — būs reāla iespēja politiski, morāli un materiāli garantēt visām nacionālajām grupām, kas dzīvo Latvijā, likumā neteiktās pilsoņu tiesības, valodu un kultūru attīstību. Tādēļ mēs visi esam ieinteresēti stipras un demokrātiskas Latvijas izveidē.
Asociācija uzskata, ka būtiska demokrātiskas valsts pazīme ir ar likumu garantētu vienādu kultūrautonomijas tiesību nodrošināšana visām tās teritorijā dzīvojošām nacionālajām minoritātēm. Mēs esam izstrādājuši šis tiesības nodrošinošu tiesisko normu projektu. Mūsuprāt, šis projekts var kļūt par pamatu attiecīga likuma pieņemšanai Latvijā. Piedāvājam mūsu projektu plašai apspriešanai.
LNKBA priekšsēdētājs
REFATS ČUBAROVS
Priekšsēdētāja vietniece
ITA KOZAKEVIČA
Atbildīgais sekretārs
ROMUALDS RAŽUKS
Asociācijas juriste
RUTA ŠACA-MARJAŠA
PAR LATVIJAS PSR NACIONĀLO MINORITĀŠU TIESĪBĀM UZ NACIONĀLO KULTŪRAUTONOMIJU. Projekts
1. Latvijas PSR pilsoņiem neatkarīgi no nacionālās piederības ir garantētas vienlīdzīgas pilsoņu tiesības un tiesības uz nacionālās kultūras autonomiju.
2. Latvijas PSR valsts orgāni ir atbildīgi par tās pilsoņu nacionālas kultūras interešu nodrošināšanu, par labvēlīgu apstākļu radīšanu valodas un kultūras attīstībai visām minoritātēm Latvijas PSR teritorijā.
3. Katrs Latvijas PSR pilsonis ir tiesīgs pēc savas izvēles, vadoties no nacionālās pašapziņas, uzrādīt un atjaunot savu nacionālo piederību civilstāvokļa aktu ierakstos.
4. Latvijas PSR valsts orgāni nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem bezmaksas apmācību nacionālajās pamatskolās, vidusskolas, svētdienas skolās un klasēs, pirmsskolas bērnu iestādēs pēc programmas, kas paredz dzimtās valodas, literatūras, vēstures un mākslas apgūšanu, piešķir šim mērķim atbilstošas telpas, mācību un tehniskos līdzekļus, nodrošina attiecīgu pasniedzēju sagatavošanu, apmaksā pedagogu un tehniskā personāla darbu.
5. Latvijas PSR valsts orgāni uz starprepublikānisko un starptautisko līgumu pamata nodrošina iespēju iegūt augstāko izglītību dzimtajā valodā aiz republikas robežām.
6. Latvijas PSR valsts orgāni piešķir materiālo bāzi nacionālās periodikas un grāmatu izdošanai un iegādei, nacionālās kultūras dzīves apgaismošanai masu informācijas līdzekļos, folkloras, nacionālās profesionālās, kā arī pašdarbības tēlotājmākslas, mūzikas un teātra mākslas attīstībai.
7. Latvijas PSR pilsoņiem ir garantētas tiesības ievērot savus nacionālos un reliģiskos rituālus, nacionālos svētkus un tradīcijas.
8. Latvijas PSR valsts orgāni garantē visiem pilsoņiem tiesības brīvi uzturēt kultūras sakarus un personiskus kontaktus ar savu vēsturisko dzimteni un tautiešiem PSRS teritorijā un ārpus tās robežām.
9. Latvijas PSR pilsoņiem ir garantētas tiesības netraucēti izbraukt uz pastāvīgu dzīvi savā vēsturiskajā dzimtenē.
10. Latvijas PSR pilsoņiem ir garantētas tiesības veidot savas nacionālās kultūras apvienības un to asociācijas, kurām ir juridiskas personas statuss. Valsts varas orgānu pienākums ir ierādīt tām telpas, kas nepieciešamas to pastāvīgajam darbam.
11. Nacionālo kultūras apvienību pārstāvjiem tiek garantētas tiesības uz paritātes pamata piedalīties Latvijas Tautību konsultatīvās padomes pie Latvijas PSR Augstākās Padomes darbā ar nolūku sekmēt republikas minoritāšu līdztiesīgu dalību visās ekonomiskās, sociālās, politiskās un kultūras dzīves jomās.
12. Latvijas PSR visu nacionālo minoritāšu pārstāvjiem ir garantētas tiesības tikt izvirzītiem un balotēties uz vispārīgiem pamatiem visu līmeņu varas orgānu vēlēšanās.
