Projekts top
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ir arhitekti, kas objekta projektēšanā par primāro ņem iedomāto ēkas vizuālo veidolu jeb arhitektonisko tēlu, tam pakļaujot vai pieskaņojot ēkas funkcijas. Taču ir arhitekti, kas projekta pamatā liek ēkas funkcionālo, matemātiski visai precīzi izstrādāto karkasu un, tikai izejot no tā, attīsta arhitektonisko ideju. Pēc šādas metodes strādā arī pasaulslavenais latviešu izcelsmes arhitekts, Rīgas tehniskās universitātes goda doktors Gunārs Birkerts. Par to, kādā stadijā patlaban ir viņa projektētās Latvijas Valsts bibliotēkas meti, stāsta tās direktors Andris VILKS, kas nule kā atgriezies no komandējuma Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā devās tieši bibliotēkas projekta sakarā.
— Pirms mana brauciena projekta koncepcija bija izstrādātā tiktāl, ka bija nepieciešama kopīga konsultācija par ēkas funkcionālo modeli. Kopīgi apmeklējām lielākās ASV bibliotēkas, lai izraudzītos optimālo variantu, ņemot vērā grāmatu apriti bibliotēkā, to glabāšanas un lasīšanas režīmu. Mērķis — panākt visracionālāko grāmatas un lasītāja ceļu bibliotēkā.
Līdz ar to patlaban ir izkristalizējies ēkas veidols dimensijās. Tā būs aptuveni 200 metrus gara un 50 metrus plata ēka, bet, lai nams iekļautos Rīgas panorāmā un kultūrainavā, tā augstums nepārsniegs tuvējo Kuģu ielas namu vai piemēram, viesnīcas «Daugava» augstumu. Tomēr, lai jaunais «organisms» funkcionētu sekmīgāk, ikvienai bibliotēkas nodaļai uzdots papildu «mājas uzdevums» — pārskatīt un līdz optimāli nepieciešamajai samazināt telpu kvadratūru.
Tādējādi ir beidzies pirmais projekta izstrādes posms, kas neprasīja lielus līdzekļus. Nebūs lieki atgādināt, ka G. Birkerta izstrādātais projekts būs dāvana Latvijai, bet mums jāapmaksā tikai tie projektēšanas procesi, kurus veic viņa līdzstrādnieki, t. i., tikai 1/16 daļa no projekta vērtības jeb naudas izteiksmē — 245 tūkstoši dolāru. Kā jau ar optimismu tika ziņots, trešo daļu no šīs summas valūtā ziedoja sērkociņu fabrika «Baltija», daļu — arī ražošanas apvienība «Radiotehnika». Prāvu atbalstu solījušas Latvijas rūpniecības uzņēmumu asociācija un Ministru Padome. Taču tagad, kad jāslēdz pirmais kontrakts (starp «Interlatviju» un G. Birkertu) un vajadzīga 25 tūkstošu dolāru iemaksa, rodas sarežģījumi ar pašu maksāšanas procedūru. Jācer, ka tie ir pārvarami.
Otru līgumu slēgs bibliotēka un Latvijas arhitektu grupa M. Ģelža vadībā. Iecerēts, ka noteiktā projekta gatavības stadijā pie tā paralēli strādās gan šī grupa, gan G. Birkerts, bet tad darbus pakāpeniski pārņems Latvijas arhitekti.
— Vai jau patlaban tiek domāts par projekta materializāciju?
— G. Birkerts uzskata, ka pašreizēja celtniecības kvalitāte Latvijā (kāda tā ir, piemēram, Politiskās izglītības nama vai viesnīcas «Rīdzene» izpildījumā) varētu atbilst projekta prasībām un ka tā realizācijā jābalstās uz vietējiem spēkiem un materiāliem. Tomēr, ja politiskā un ekonomiskā situācija Latvijā būs labvēlīga, nav izslēgta iespēja, ka tiks pieaicināti papildspēki no ārzemēm. Darbu tehniski nedaudz sarežģī nepieciešamība iedzīt 15 metrus dziļus pāļus, līdz tiek sasniegts Daugavas dolomīta iezis.
— Vai, projektējot ēku, tiek domāts arī par lasītāja ērtībām?
— Maksimāli, ņemot vēra pasaules labākos standartus. Centīsimies panākt, lai lasītājs grāmatu no jebkuras nodaļas saņemtu 15 minūtēs. Ja lasītājs nodarbības ar grāmatām iecerējis pēc kāda laika (dažām dienām) turpināt, viņa rīcībā būs atsevišķs skapītis, kur tās varēs uzglabāt. Dažās pasaules bibliotēkās tie ir no stikla, lai bibliotekārs varētu kontrolēt situāciju un izņemt grāmatu, ja tā vajadzīga citam lasītājam.
Tātad, ja iecere īstenosies, piecarpus miljoni bibliotēkas eksemplāru (to skaits nemitīgi pieaug, it īpaši uz trimdas literatūras rēķina) Jurģus svinēs 1997. gadā. Tad arī bibliotēkā iegūs sen kāroto, bet patlaban pietaupīto nacionālās bibliotēkas nosaukumu.
В. PETKĒVIČA,
LETA korespondente
