Ar āmuru "Rubikam"
|
1991. gadā, manuprāt, 19. janvārī es kopā vēl ar apmēram 20 cilvēkiem no Malnavas, Bozovas, Mērdzenes, Ludzas braucu uz Rīgu, lai sargātu svarīgākos objektus, kurus bija noteikusi Latvijas Tautas frontes vadība. Mēs jau laikus izbraucām no Ludzas, jo plkst. 18.00 vajadzēja būt Rīgā, lai nomainītu postenī tos, kuri iepriekšējā diennaktī bija veikuši savu uzdevumu.
Mūsu grupa brauca uz Zaķusalu, lai sargātu TV. Jau pie pašas nobrauktuves stāvēja traktors "K-700", milzenis uz vieglo mašīnu fona, lai traucētu nelūgtiem viesiem piekļūt TV. Pie ieejas TV tornī atradās neliela kastīte, kura pēc sava veidola atgādināja Rubiku. Iemetot kastītē vienu rubli (ziedojumu žurnālistiem), varēja ar gumijas āmuru iesist "Rubikam".
Notikumi, kuri risinājās pirms desmit gadiem, pamazām sāk izbālēt no atmiņas, bet ir atsevišķas detaļas un pārdzīvojumi, kurus vienmēr atcerēšos.
Mēs toreiz sargājām TV, pulcējāmies ap ugunskuriem, bijām vienoti un stipri, jo mūs atbalstīja ļoti daudzi cilvēki. Televīzijas torņa pirmajā stāvā varēja padzert tēju un apēst kādu maizīti, vajadzības gadījumā arī atpūsties. Uz šejieni rīdzinieki nesa, viņuprāt, barikāžu dalībniekiem nepieciešamo pārtiku, segas un pat drēbes. Šeit satikām vienu sievieti no Ludzas (žēl, ka nezinu viņas vārdu un uzvārdu), viņa te uzturējās jau piecas dienas, jo uzskatīja, ka viņas pienākums ir palīdzēt barikāžu dalībniekiem, gatavojot tēju un maizītes. Daudzi piedzīvojām lielu pārsteigumu vakarā, jo TV ekrānā ieraudzījām Albertu Kaulu, kurš taisnojās, ka nav tautas ienaidnieks, bet ticēt viņa vārdiem nespējām. Nakts pagāja mierīgi un, var teikt, ātri, jo kopīgās sarunas un cilvēku gādība par mums aizgaiņāja neziņu un bažas.
Nākamās dienas pievakarē Doma laukumā uzstājās estrādes grupas, viena no tām bija no Ludzas — "Fēnikss", braucot mājup, viņi stāstīja par saviem iespaidiem Rīgā. Tieši atpakaļceļā mūs sasniedza ziņa, ka pie Iekšlietu ministrijas notiek apšaude, OMON vienības ieņem ministrijas ēku...
Pierakstījis M. Vorkalis
