Neformālo grupu sēde Rīgā
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Visdažādāko nokrāsu grupu pārstāvji, ieskaitot komjaunatnes sekretāru, pārrunā Solžeņicina darbu publicēšanu, piemiņas vietas Airītēs izpostīšanu, Černobiļas katastrofas gada dienas atzīmēšanu, brīvo periodisko izdevumu publicēšanas aizliegumu un Brīvās Eiropas raidītāja ziņojumu pareizību.
PBLA informācijas birojs ziņo, ka 15. februārī Rīgas pilsētas komjaunatnes komitejas telpās, Gorkija ielā 8, norisinājās kārtējā neformālo grupu sanāksme. Tajā piedalījās arī Rīgas pilsētas komjaunatnes komitejas pirmais sekretārs Ziedonis Ščerevs [Čevers]. Pārstāvētas bija visdažādāko nokrāsu neformālās grupas, klubi, izdevumi, piem., Sociāli aktīvo ļaužu klubs, Vides aizsardzības klubs, Diskusiju centrs, Helsinki'86, Auseklis, Trešā Modernizācija, Atdzimšana un atjaunošanās, Ekspreša hronika, Hare Krišna un vēl daudzi citi — vairāk par 50 cilvēkiem.
Pirmajā dienas kārtības punktā Sociāli aktīvo ļaužu kluba pārstāvji informēja par neformālo grupu sanāksmi Maskavā no 4. līdz 6. februārim. Nākamais punkts paredzēja žurnāla "Trešā Modernizācija" iesnieguma apskatīšanu, kurā žurnāls aicina publicēt Solžeņicina grāmatu "Gulaga arhipelāgs" par godu autora 70. dzimšanas dienai. Šai sakarā "Ekspreša hronikas" korespondents Rīgā, Michails Bombins, nolasīja savu rakstu no pēdējā "Ekspreša hronikas" numura, atzīmēdams nepieciešamību pēc iespējas ātrāk Solžeņicinu publicēt un ļaut autoram nekavējoties atgriezties dzimtenē. Savu viedokli izteica arī "Trešās Modernizācijas" pārstāvji. Ziedonis Ščerevs [Čevers] un citi komjaunatnes komitejas pārstāvji (daži no tiem izteicās, ka esot lasījuši "Gulaga arhipelāgu"), protams, iebilda pret to. Sanāksmes dalībnieki noskaidroja, ka Solžeņicina grāmatu ir lasījusi tikai viena trešā daļa no klātesošajiem, tādēļ ir zināmas grūtības darbu apspriest un būtu nepieciešams visiem klātesošajiem šo darbu izlasīt un tad tālāk izsacīt savu viedokli.
Ziedonis Ščevers [Čevers] visu laiku centās klātesošo uzmanību novērst uz dažādu talku organizēšanu, kā ironiski izteicās kāds no klātesošajiem, — uz ķieģeļu nešanu, piemēram, jaunas bibliotēkas ēkas celšanai Rīgā un tamlīdzīgi, lai tikai šīs aktivitātes nevirzītos kādā citā jomā.
Vides aizsardzības kluba pārstāvis bija sagatavojis apskatu par vandalisma aktu pie pieminekļa Airītēs. Uz Vides aizsardzības kluba iesniegumu saņemta Zirņu ciema tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja O. Bērza vēstule. Bērzs informē, ka minētā piemiņas vieta nav kultūras pieminekļu sarakstā, pie tam nav pieļaujama pretpadomju virsnieku godināšana. Nezināmi cilvēki uz 18. novembri uzkopuši vietu. "Mēs atkal visu atgriezām atpakaļ tādā kārtībā, kā tas bija līdz 18. novembrim," — raksta Bērzs savā atbildē. Piemiņas vieta pie Airītēm nav kultūrvēsturiska un tāpēc par to izpildkomiteja nav atbildīga. Vides aizsardzības kluba pārstāvji informēja, ka 12. februārī 3 VAK pārstāvji apmeklējuši Saldus rajona izpildkomitejas priekšnieka vietnieku Cābuli, kurš paskaidrojis, ka gadījums Airītēs ir politiskas dabas un tāpēc viņš te neko nevarot palīdzēt un grozīt.
Vides aizsardzības klubs nolēma griezties prokuratūrā, lai tā sauktu pie atbildības vainīgos piemiņas vietas apgānīšanā. Ziedonis Ščevers atkal protestēja, norādīdams, ka, ja jau godināsim pretpadomju karavīrus, tad jau nav tālu līdz aicinājumam uzcelt piemiņas plāksnes arī uz fašistu karavīru kapiem. Klātesošie viņam paskaidroja, ka tas patiesi būtu humāns akts un ka cieņa pret kapa vietām nepieciešama neatkarīgi no mūsu attieksmes pret apbedītajiem.
Vides aizsardzības klubs informēja, ka aprīļa beigās gatavojas organizēt demonstrāciju, atceroties Černobiļas katastrofas 2. gadadienu. Uz jautājumu, kādi būšot demonstrācijas lozungi, Vides aizsardzības kluba pārstāvis sacīja, ka viens no saukļiem būšot: "Par kodolbrīvu Latviju!"
Sociāli aktīvo ļaužu pārstāvis sanāksmē nolasīja Ministru padomes 29. janvāra lēmumu nr. 29 par labojumu likumā par individuālo darbu, kurš aizliedz izplatīt jebkādus periodiskus izdevumus, aizliedz nodarboties ar jebkāda veida darbību ideoloģiskā sfērā. Šis Sociāli aktīvo ļaužu kluba pārstāvis Ministru padomes lēmumu raksturoja kā klaji antikonstitucionālu, kam pievienojās visi klātesošie. Tika ierosināts veikt nekavējošus pasākumus, iespējams, pat kopīgu visu neformālo klubu un apvienību demonstrāciju, lai panāktu LPSR Ministru padomes antikonstitucionālā lēmuma atcelšanu.
Ziedonis Ščevers pamanīja, ka notikumu gaitu magnetofonā fiksē "Ekspreša hronikas" korespondents Michails Bombins, un viņš pieprasīja, lai tas tiktu nekavējoties pārtraukts, jo, piemēram. "Brīvā Eiropa" atstāstot sanāksmju gaitu sagrozītā veidā. Klātesošie ar izbrīnu izteica viedokli, ka viņi esot pārsteigti, ka Ziedonis Ščevers [Čevers] klausās "Brīvo Eiropu", jo daudzi no viņiem to neklausoties. Tad klātesošie sacīja, ka viss, kas te notiek, nav nekāds noslēpums un ka viņiem nav zināmi gadījumi, kad "Brīvā Eiropa" būtu sagrozītā veidā atstāstījusi neformālo grupu sanāksmes gaitu. Ja Ščeveram ir tādi fakti, lai viņš ieraksta "Brīvās Eiropas" raidījumus magnetafona lentē un atskaņo klātesošajiem. Tad varētu kopīgi noklausīties un izdarīt savu slēdzienu.
Visā sēdes gaitā bija izjūtams ass kontrasts starp Ziedoņa Ščevera [Čevers] pozīciju un neformālajām grupām, kuras viņš vēlētos pārvērst par komjaunatnes filiāli.
Nolemts nākamo neformālo grupu sēdi sasaukt 29. februārī turpat, Gorkijas ielā 8, un sēdes darba kārtība sekojoša:
1. juridiski pamatota kopīga protesta pieņemšana pret Ministru padomes 29. janvāra lēmumu; 2. Viļa Lāča bibliotēkas celtniecība. Būs vairāki referenti. Par šo jautājumu referēs arī Helsinki '86 pārstāvis Juris Ziemelis;
3. Vides aizsardzības kluba tālākā rīcība Airīšu memoriāla lietā;
4. Rīgas metro jautājums. Neformālie klubi ir pret to;
5. Vides aizsardzības kluba mītiņa projekts aprīlī, pieminot Černobiļas katastrofas 2. gadadienu.
16. februārī LVU Aulā notika Vides aizsardzības kluba organizēta sanāksme, veltīta Rīgas metro projekta apspriešanai.
19. februārī LVU Mazajā aulā mācītājam Uldim Saveļjevam studentu jaunatnes kluba pasākuma ietvaros bija paredzēts lasīt referātu par Jauno derību.
