Atkal—avīžu problēmas
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Avīze «Советская Молодежь» 5. janvāra numurā informēja par samezglojumiem LKP CK Izdevniecības preses izplatīšanas ekspedīcijā. Konkrētāk — «CM» metiens šogad sasniedzis aptuveni 750 00 eksemplāru. Ekspedīcijas ceha telpas ir stāvgrūdām pilnas ar nerealizētiem šā laikraksta numuriem.
Noskaidrot šo jautājumu devos pie LKP CK Izdevniecības direktora Kazimira Dundura. Viņš pastāstīja, ka visas šīs nepiegādāto avīžu grēdas vajadzējis nosūtīt abonentiem citās republikās. Aiz Latvijas robežām šogad laikrakstu «Советская Молодежь» pasūtījuši 464 700 lasītāju. Ekspedīcijas cehā aizķērušies arī daži latviešu laikrakstu saiņi, kuriem būtu tāds pats ceļš ejams. Vēl 5. janvārī cehā atradās ne vien 81, bet arī iepriekšējā gada pēdējo dienu avīzes... Gan vēl «Padomju Jaunatne», gan «Latvijas Jaunatne» un «Cīņa», «Советская Латвия».
LKP CK izdevniecības direktora vērtējums:
— LPSR Sakaru ministrijas reakcija šai situācijā bijusi ļoti vāja, lai neteiktu vairāk. Pašreizējais stāvoklis bija pilnīgi prognozējams jau pērnā gada beigās. Galu galā, arī avīžu pasūtīšana taču nebeidzās gada pēdējās dienās. Sakaru ministrijas pienākums bija laikus novērst draudošo problēmu.
Jaunā gada otrās dienas rītā ekspedīcijas cehs bija pilns ar neizsūtītiem avīzes «CM» saiņiem. Zvanīju sakaru ministra vietniekam Igoram Petrovam 2. janvārī. Nekādas reakcijas. Tikai 5. janvārī I. Petrovs apciemoja izdevniecību. Tomēr beidzot iegāja arī ekspedīcijas cehā. Bet kaudzes vēl aizvien aug ...
Kāds noskaņojums valda laikraksta «CM» redakcijā? Vēstuļu nodaļas vadītāja Natālija Sevidova:
— Tā kā «Советская Молодежь» ir sasniegusi Savienības izdevuma tirāžu, tā būtu jāiespiež ar fototelegrāfa starpniecību. Ja izmantotu fototelegrāfu, šos četrsimt piecdesmit tūkstošus varētu iespiest citos mūsu valsts Preses namos. Mūsējā jauda neatbilst šādām vajadzībām.
Jāsāk ar ekspedīcijas darbinieku komplektēšanu. Cehā pavisam trūkst 40 cilvēku. Darbā ar «CM» vien — divpadsmit. Strādā sievietes; kaut gan darbs ar avīžu saiņiem ir smags, nav mehanizēts.
Protams, lai cilvēks strādātu, viņam par to jāmaksā. Pastniekiem algas ar šo gadu paaugstināja. Ekspedīcijas darbiniekus tas neskāra. Viņiem algas varētu paaugstināt no peļņas, ko dod mūsu avīze. Diemžēl liela daļa šis naudas aiziet komjaunatnes un partijas budžetā. Tāpēc ekspedīcijas darbiniekiem atalgojumu varētu palielināt, radot ziedojumu fondu. Ja katrs lasītājs mums atsūtītu kaut vienu rubli, situācija mainītos.
Iespējams, ka problēma atrisinātos, ja ekspedīcijas vietā izdevniecībā izveidotu speciālu firmu.
Izdevniecības direktors Kazimirs Dundurs domā citādi:
— «Fototelegrāfa» ideja nav peļama, bet praktiski to grūti ir realizēt. Republikas varētu iespiest, bet to nevar teikt par valsts vistālākajiem nostūriem. Ja šo ideju īstenos un avīzi iespiedīs vēl divdesmit trīsdesmit vietās, tā neatmaksāsies. Turklāt vajag daudz laika, lai to noorganizētu.
— Kāds ir Jūsu viedoklis par ziedojumu fondu?
— Ideja ir masu eiforijas līmeni. Arī tas nav atrisinājums. Atrisinājums steidzami jāmeklē Sakaru ministrijai. Sestdien no šīs iestādes šurp atdzītie desmit, piecpadsmit cilvēki sapakoja tikai trešdienas avīzes. Tomēr skaidrs ir viens — rīt atkal te būs pilns ar svaigām avīzēm...
Kad 8. janvāra rītā iegriezos ekspedīcijas cehā, avīžu grēdas nebija mazinājušās. Visapkārt — pārblīvētības dēļ saburzīti avīžu saiņi. Gan ceturtdien, gan piektdien un sestdien iespiestās.
I. STRAZDIŅA
