Frakcija paklausa Godmanim
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Kā jau informējām, vakar Augstākajā Padomē LTF frakcijas sēdē tika izskatītas premjerministra Ivara Godmaņa piedāvātās kandidatūras jaundibināto ministriju vadītāju amatiem. Par spīti prognozēm, apspriešana norisa samēra mierīgi un pat laiski, taču bija arī daži izņēmumi.
Jau paša sākumā par pārsteigumu parūpējas Kazimirs Šļakota, ko premjers ieteica meža ministra amatam, iepriekš gan pavēstījis, ka līdzšinējais ministrs Kārlis Banis iesniedzis atlūgumu. K. Šļakota paziņoja, ka nepiekrītot kandidēt uz š0 amatu, jo viņam esot labas attiecības ar K. Bani. Tā kā prese esot sniegusi nekorektu informāciju par to, ka premjers piespiedīšot K. Bani uzrakstīt atlūgumu, un žurnālisti esot «aizskārusi cilvēka godu un cieņu», tad Šļakotas kungs lūdza kolēģus saprast, ka šādā situācijā viņš nevarot «iet par ministru». Jāaizrāda gan, ka šoreiz prese (domātas vakardienas informācijas «Dienā» un «Latvijas Jaunatnē») nekādu nekorektu informāciju nav sniegusi — gluži vienkārši tika citēti Ivara Godmaņa teiktie vārdi.
Tomēr pārpratumu likvidēja I. Godmanis, paziņojot, ka viņš ar Bani esot ilgi runājis un lūdzis palikt ministrijā, piemēram, par Šļakotas vietnieku, taču Baņa kungs teicis, ka pēc pusotra gada ilgas strādāšanas neesot fiziski spējīgs turpināt šo darbu. Tad K. Šļakota piekrita kandidēt uz šo amatu. Pēc neilgām diskusijām frakcija nobalsoja par K. Šļakotas izvirzīšanu meža ministra amatam plenārsēdē.
Kā neliela starpspēle bija deputātu J. Lagzdiņa un G. Grūbes protesti par aizvakar pieņemtā lēmuma juridisko pareizību — viņi paziņoja, ka pašlaik Latvijā neesot ne valdības, ne premjera, jo pieņemtajā lēmumā teikts, ka Likums par Ministru Padomi zaudē spēku, tātad viss valdības kabinets ir demisionējis. Šķita, ka sāksies nebeidzamas debates, taču tad savu vārdu teica I. Godmanis — kapa klusumā viņš paskaidroja: «ja visnotaļ cienījamie deputāti apgalvo, ka valdība šobrīd nepastāv», tad viņš pēc balsošanas par piedāvātajiem kandidātiem liks balsot par ministru kabinetu kopumā. Un, ja kaut viens kabineta loceklis nesavāks pietiekamu balsu skaitu, tad atkāpsies viss kabinets un arī pats premjerministrs. To, protams, var uzskatīt par draudēšanu, taču savu mērķi tā sasniedza — turpmāk visu kandidātu apstiprināšana gāja kā pa diedziņu (tas tikai lieku reizi pierāda, kāda nozīme ir Godmaņa teiktajam…).
Par ekonomisko reformu ministra amata kandidātu frakcija balsojot nolēma ieteikt Arni Kalniņu, kurš līdz šim bija premjera vietnieks. Ārējās tirdzniecības ministrijas vadītajā amatam uz plenārsēdi tiks ieteikts Edgars Zausājevs, uz jūrlietu ministra amatu beidzot piekritis kandidēt deputāts Andrejs Dandzbergs (premjers viņu esot lūdzis jau pirms gada, bet A. Dandzbergs neesot bijis ar mieru), un arī šo kandidātu frakcija atbalstīja. Par jaunās Labklājības ministrijas vadītāju tiks ieteikts deputāts Teodors Eniņš, kurš ir apņēmības pilns kardināli reorganizēt Veselības aizsardzības ministrijas struktūru. Apvienoto Rūpniecības un enerģētikas ministriju droši vien vadīs līdzšinējais ministra vietas izpildītājs Aivars Millers, bet jaundibinātās Aizsardzības ministrijas priekšgalā būs deputāts Tālavs Jundzis — vismaz frakcija atbalstīja viņu kandidatūras.
Valsts ministra amata kandidatūru frakcija gan nolēma apspriest aiz slēgtajām durvīm, taču no neoficiāliem avotiem uzzināju, ka esot atbalstīta deputāta Jāņa Dineviča kandidatūra.
Ainārs Ērglis
