PSRS vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes ārkārtējā, divpadsmitā sesija
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Biedri deputāti! Šodien mēs apspriežam likumu projektus, kas daudzējādā ziņa noteiks pārbūves gaitu un ievirzi daudziem gadiem. Lai par tiem spriestu objektīvi, manuprāt, katram no mums jāsaņem atbilde vismaz uz trim jautājumiem. Pirmais: kādas ir šo likumu potenciālās iespējas, īstenojot politisko kursu uz demokrātiju un pašpārvaldes izvēršanu? Otrais: kā nostiprināt savienoto republiku reālu suverenitāti un nodrošināt PSRS harmonisku attīstību? Treškārt: kā praktiski īstenot lozungu «Visu varu padomēm!»?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem likumprojektos tika meklētas arī Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. Sākumā republikā iezīmējās destruktīvā nostāja: publicētos projektus noraidīja bez jebkādas alternatīvas. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs saņēmis 13 875 vēstules un rezolūcijas, ko parakstījuši 720 tūkstoši pilsoņu. Šādā situācijā republikas Augstākās Padomes Prezidijs uzskatīja, ka vienīgā alternatīva šādai destruktīvai pieejai ir izstrādāt priekšlikumus abu projektu pilnveidošanai.
Tika veikts liels darbs, labojumi un priekšlikumi guva pilnīgu atbalstu republikas Augstākās Padomes sesijā. Vēl vairāk, Latvijas PSR Augstākā Padome uzskata, ka abu projektu galīgā izstrādāšana, ņemot vērā arī mūsu priekšlikumus, ir nepieciešams šo ļoti svarīgo aktu demokratizācijas noteikums.
Mans kā republikas Augstākās Padomes sesijas vadītāja pienākums ir ar dažiem komentāriem darīt zināmu jums, cienījamie biedri deputāti, šo labojumu būtību.
Pirmo pieredzi pārejā no vēlēšanām kā partijas politikas akceptēšanas formas uz vēlēšanām kā tautas līdzdalību deputātu kandidātu praktiskajā izraudzīšanā deva pagājušā gada vēlēšanas. Pie mums Latvijā uzreiz izpaudās tautas centieni aktīvi piedalīties politikā. Bez eksperimentālajiem vairākmandātu vēlēšanu apgabaliem visā valstī bija 83 vēlēšanu apgabali, kur uz vienu vietu balotējās vairāki kandidāti, un 74 no šiem apgabaliem atradās mūsu republikā.
Pašpārvaldes principus padomju vēlēšanu sistēmā palīdzēs nostiprināt daudzas pašlaik apspriežamo likumprojektu normas: tautas deputāti visos gadījumos tiks ievēlēti no vairākiem kandidātiem, deputāta statuss nebūs savienojams ar atsevišķiem vadošiem amatiem citos orgānos, amatpersonām, ko būs ievēlējušas vai iecēlušas tautas deputātu padomes, būs aizliegts ieņemt savus amatus vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas utt. Taču atsevišķas abu likumprojektu normas neatbilst tautas sociālistiskās pašpārvaldes izvēršanas uzdevumam.
Protams, augstākā pārstāvības orgāna – Augstākās Padomes – darbībā jāizmanto sabiedrisko organizāciju ļoti bagātā pieredze, jāatspoguļo to biedru specifiskās intereses. Bet kā to vislabāk izdarīt? Te jābalstās uz trim demokrātiskajiem vēlēšanu principiem, kas fiksēti pašlaik spēkā esošajā PSRS Konstitūcijā: vispārējas, vienlīdzīgas un tiešas vēlēšanu tiesības. Vai sabiedrisko organizāciju deputātu izvirzīšana un vēlēšanas šo organizāciju centrālo orgānu plēnumos atbilst šiem principiem? Protams, nē! Diemžēl projektu apspriešanas gaitā mums no šādu sabiedrisko organizāciju Vissavienības orgānu vadītājiem neizdevās saklausīt skaidru atbildi uz jautājumu, kā viņi domā rīkoties, lai sabiedrisko organizāciju deputātu kandidātu izvirzīšana un vēlēšanas notiktu demokrātiski. Paraugkonstrukciju mēs pirmo reizi dzirdējām Mihaila Gorbačova referātā sesijā. Diemžēl biedre Puhova un biedrs Miroņenko, kas šeit runāja, centās izvairīties no šī jautājuma.
Patiesa izvēle iespējama vienīgi tad, ja vēlētājam ir kaut vai vispārējs priekšstats par deputāta kandidāta programmu un personiskajām īpašībām. Uz ko balstīsies, dodot priekšroku vienam vai otram kandidātam, pilsonis, kurš attiecīgajā rajonā atrodas caurbraucot un balso vēlēšanu iecirknī, kas izveidots stacijā vai lidostā?
Mēs domājam vispār atteikties no apliecībām par tiesībām balsot. Cik daudz morālu zaudējumu šīs apliecības ir sagādājušas pagātnē, kad ar to palīdzību tika sasniegti četri «deviņnieki» – 99,99 procenti balsošanā piedalījušos iedzīvotāju.
Otrs jautājums ir saistīts ar to, kā jābūt organizētai un kā jāfunkcionē federācijas augstākajai varai, lai nodrošinātu savienoto republiku suverēno tiesību aizsardzību Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā? Tas vispirms ir jautājums par savienoto republiku pārstāvību. Mēs zinām, ka tādas nelielas republikas kā mūsu republika PSRS Augstākās Padomes Tautību Padomē pārstāvēs 11 deputāti. Bet, ka savienotās republikas būs pārstāvētas Savienības Padomē – par to projektā vispār nekas nav teikts. Tas rada neizpratni. Likumā par PSRS Konstitūcijas grozījumiem tieši un nepārprotami jāieraksta: «Savienotās republikas pārstāvība Savienības Padomē ir proporcionāla republikas iedzīvotāju skaitam.» PSRS Augstākās Padomes palātu pastāvīgās komisijas un komitejas, kā arī centrālā vēlēšanu komisija jāveido uz visu savienoto republiku pārstāvības pamata.
Gribu pievērsties vēl vienam jautājumam, kas mūs ļoti satrauc, – jautājumam par padomju pilnīgu varu. Projektos skaidri iezīmēta partijas XIX konferences orientācija uz likumdošanas varas un izpildvaras šķiršanu. Bet tūlīt rodas jautājums, kā vietējās padomes praktiski realizēs šo tām piederošo varu? Minēšu vienkāršu, bet republikai vitāli svarīgu piemēru. Daudzi Jūrmalas viesi un atpūtnieki mums ar neizpratni jautā: kā jūs varējāt aiziet tik tālu, ka aizlaidāt bojā savu Rīgas jūrmalu? Kā zināms, nelabvēlīgas bakterioloģiskās situācijas dēļ peldēties jūrā aizliegts. Tātad slavenās Jūrmalas pludmales vairs nav.
Tā arī dzīvojam. Valstij, arī Latvijai, ir vajadzīgs papīrs. Jūrmalā darbojas Slokas celulozes un papīra kombināts. Bet papīra ražošanas izmaksas? Savienības ministrija, protams, neplāno atlīdzināt līča attīrīšanai nepieciešamos izdevumus un vēl jo vairāk zaudējumus, kas saistīti ar to, ka simtiem un tūkstošiem cilvēku vairs nevar uzlabot savu veselību Jūrmalā. Protams, šis kombināts nav vienīgais, kas saindē Rīgas jūras līci. Arī Rīga tur ievada neattīrītus notekūdeņus.
Jūs jautāsit: kāpēc līdz šim nav uzceltas attīrīšanas būves? Tāpēc, ka saskaņā ar PSRS Ministru Padomes lēmumiem mums jāceļ jauni un jārekonstruē jau esošie rūpniecības uzņēmumi. Ja mēs nelokāmi īstenotu šos lēmumus, mums vairs nepaliktu jaudas ne tikai attīrīšanas būvju, bet arī dzīvokļu, bērnudārzu un skolu celtniecībai. Piemēram, saskaņā ar PSRS Ministru Padomes lēmumu mums tuvākajā laikā rūpniecības uzņēmumu celtniecībā jāapgūst vairāk nekā 200 miljoni rubļu, tas ir, divas trešdaļas republikas Celtniecības ministrijas jaudu. Visas jaudas mums jāizlieto rūpniecības ekstensīvajai attīstībai, kurai mums nav ne izejvielu, ne darbaspēka resursu.
Cienījamais Mihail Sergejevič! Vārdi, ko jūs jokojot teicāt Krasnojarskā, pilnā mērā varētu būt adresēti arī mums: «Kā tad jūs cīnījāties, ja jūsu vidū nav neviena «kritušā»?»
Ja apspriežamajos likumprojektos mēs nevienosimies par noteikumiem, pēc kuriem padomes varēs izvērst cīņu pret resoriem, tad drīz būs arī kritušie. Un ne vien Latvijā, bet arī citās savienotajās republikās. Tie vispirms būs vietējie padomju darbinieki, nevis tie ministriju darbinieki, kuri šaurās resoru intereses uzdod par visas valsts interesēm, nedomājot ne par ekoloģiju, ne par teritoriju sociālo attīstību. Kāpēc gan domāt, par to taču vienmēr atbild padomes.
Iespējama arī otra galējība. Ja likums nedos vietējām padomēm iedarbīgu ieroci cīņai pret tiem centrālo resoru lēmumiem, kas ir acīm redzami nelietderīgi, bet dažkārt arī kaitīgi, tad sakarā ar to, ka nebūs iespējams savas likumīgās intereses aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem, padomes sāks iet patvarības un lokālisma ceļu. Tiesiskas valsts statuss, pēc kā mēs tiecamies, nepieļauj ne vienu, ne otru. Tāpēc ierosinām PSRS Konstitūcijā fiksēt savienoto republiku augstāko padomju tiesības noprotestēt PSRS Ministru Padomes lēmumus, kā arī Savienības ministriju un resoru aktus, kas ir pretrunā ar savienotās republikas konstitūciju un likumiem vai arī ar tās iedzīvotāju vairākuma pamatinteresēm.
Lai reāli nodrošinātu padomju pilnīgu varu, mēs ierosinām arī likumā par PSRS Konstitūcijas grozījumiem 93. pantu papildināt ar šādu pozīciju: «Jebkāda saimnieciska, sociāla un kultūras darbība attiecīgajā teritorijā tiek izvērsta ar tautas deputātu padomju piekrišanu.»
Laika trūkuma dēļ es nevaru pievērsties visiem priekšlikumiem un labojumiem, ko iesniegusi republikas Augstākā Padome. Mūs vērīgi uzklausīja, PSRS Augstākās Padomes Prezidija darba grupās pret mums bija atzinīga attieksme. Taču pašlaik apspriežamajos projektos daudzus savus labojumus mēs neatrodam. Tāpēc mēs lūdzam gan mūsu sesijas redakcijas komisiju, gan likumdošanas ierosinājumu komisiju pie tiem atgriezties. Šie labojumi taču tika iesniegti Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijas vārdā. Protams, mēs nepretendējam uz to, lai tos uztvertu kā absolūtu patiesību.
Biedri deputāti! Pārēja no teorētiskām pārdomām uz praktisku darbu pārbūves procesā tiešām ir sarežģīta un atbildīga. Republikā šis process norit sarežģītā politiskā situācijā. Ekonomiskas un sociālās problēmas diemžēl bieži pāraug starpnacionālās problēmās. Pagātnē devalvēto internacionālisma jēdzienu mēs cenšamies piepildīt ar jaunu saturu, kur pirmajā vietā ir savstarpēja cieņa un rūpes par visām Latvijas tautām. Latvijas tautu forumu, kuru gatavojam, mēs esam nosaukuši tā: «Latvija – mūsu kopīgās mājas.» Bet mēs saprotam arī ko citu: republikas interesēm ir jābūt saskaņā ar visas Padomju Savienības interesēm.
Viss, kas nenāk par labu Savienības nostiprināšanai, nenāk par labu arī atsevišķām republikām. Un otrādi. Balstīsimies uz šo principu vienmēr un visur – tiklab centrā, kā arī uz vietām.
