Atrast un sodīt
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ceturtdien LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš informēja LR Augstākās Padomes deputātus par LR prokuratūras darbību apvērsuma dienās un iecerēto rīcību, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu un apzinātu visus pasākumus, kas tika veikti, uzspiežot nelikumīgo varu, kā arī — lai atrastu visas personas, kas veikušas noziedzīgu darbību. Principā tas ir darbs bezprecedenta nozieguma izmeklēšanā. Šo procesu atvieglos materiāli, kas ir LR Prokuratūras rīcībā par janvāra notikumiem, sprādzieniem, uzbrukumiem muitas posteņiem. Minētās akcijas nepārprotami var uzskatīt par posmu šā apvērsuma sagatavošanā. Izmeklēšanu veiks Ritas Aksenokas vadītā darba grupa, kurā strādās 23 prokuratūras darbinieki un 12 cilvēki no Iekšlietu ministrijas izmeklēšanas pārvaldes.
Tikšanās laikā Jānis Skrastiņš informēja deputātus arī par prokuratūras darbību no 19. līdz 21. augustam, kad tika veikti šādi praktiski pasākumi: paslēpti politiskie dokumenti, kas atradās krimināllietās; izvestas darbinieku darba grāmatiņas, evakuēta vērtīgākā tehnika utt. Tas tika darīts, pieļaujot, ka māju var demolēt, kas gan, pretēji dezinformācijai, nav noticis. Darbinieki strādāja citur, bija sagatavots rezerves variants, rēķinoties ar to, ka ģenerālprokurors un viņa vietnieki vairs nevarētu fiziski veikt savu darbu. Tad to turpinātu citi.
Jau ir ierosinātas krimināllietas par diversijām vienpadsmit izpostītajos objektos, kuros iebruka desantnieku un omoniešu brigādes. Savus atvaļinājumus ir pārtraukuši abi ģenerālprokurora vietnieki, Ancāna kungs turpmāk nodarbosies tieši ar šo notikumu izmeklēšanu.
Deputāti Jānim Skrastiņam uzdeva vairākus jautājumus.
— Vai uzbrukuma laikā nav iznīcināti dokumenti par izmeklēšanu sakarā ar OMON vienības darbību?
— Uzbrukums nav noticis, bet, ja būtu, šie dokumenti bija drošā vietā un tos nebūtu iespējams iznīcināt.
— Vai arī tās LR prokuratūras struktūras, kas atrodas perifērijā, palika lojālas LR Prokuratūrai?
— Visas rajonu prokuratūras palika uzticīgas, neskatoties uz PSR prokuratūras prasību stundas laikā pāriet viņu struktūrā. LPSR prokuratūrai Latvijas reģionos nav atbalsta. Mūsu rīcībā bija kāda darbinieka iesniegums, kurā viņš izteicis vēlēšanos pāriet darbā uz LPSR prokuratūru sakarā ar nelielo atalgojumu. 19. augustā viņš savu iesniegumu atsauca un atgriezās.
— Jūs teicāt, ka jāizskata jautājums par deputātu pilnvaru atņemšanu dažiem deputātiem. Kuri tie būtu?
— Šobrīd var runāt tikai par Alfrēdu Rubiku, kurš pirmdienas rītā izteica visiem zināmos draudus. Nepieciešamību pārskatīt pārējo personu deputāta statusu varēs konstatēt pēc izmeklēšanas darba. Mēs zinām arī to, ka, sakarā ar LR AP pieņemto likumu, deputātu atsaukšanas mehānisms ir sarežģīts.
— Bojā gājušā televīzijas un radio komitejas priekšsēdētāja vietnieka Jura Beķera lietā ir vairākas versijās, neizslēdzot to, ka uzbrukums ir bijis plānots un nav uzskatāms par nejaušu.
— Līdzšinējā izmeklēšanas gaitā ir konstatēti fakti, kas norāda sadzīves nozieguma pazīmes, bet nav izslēgts, ka tālākā izmeklēšanā tiek pierādīta jūsu izteiktā versija.
— Vai ir zināms, kas tas bija par cilvēku, kas gāja bojā pie radiomājas? Vai viņš patiešām ir nogalināts vai tikai ievainots?
— Oficiālas informācijas nav.
Runāto piedāvājam saīsināti. Jāņa Skrastiņa atbildes bija plašākas. Šajā tikšanās reizē tika atsaucīgi uzņemts Vladlena Dozorceva priekšlikums nesamierināties ar vienas komisijas izveidošanu, bet notikumu izmeklēšanā koncentrēt daudz lielākus spēkus, lai tauta nezaudētu pārliecību par sekmīgu izmeklēšanas gaitu, jo pēc janvāra notikumiem cilvēki jau vairs necerēja, ka izdosies atrast un sodīt vainīgos. Varbūt šoreiz būs citādāk.
Ināra Egle
