Huseina „slepenais ierocis" — plastmasas tanki
|
Kopš kara sākuma Persijas līcī intensīva Irākas un Kuveitas bombardēšana turpinās jau desmit dienas. Pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par drīzu sauszemes karadarbības sākumu. Rietumu valstu militārie vadītāji un prese ļoti atturīgi vērtē bombardēšanas nodarītos zaudējumus Irākas militārajam potenciālam. Pazemes betona bunkuros esot saglabājušās neskartas vismaz 400 Irākas kara lidmašīnas un 200 iznīcinātājhelikopteri — lielākā militārās aviācijas daļa. Amerikāņu karaspēka virspavēlniecību nebūt neiepriecina informācija no VFR firmām, kas piedalījās Sadama Huseina pazemes bunkuru celtniecībā. Paša diktatora patvertni varot iznīcināt tikai tiešs spēcīga kodollādiņa trieciens. Irākas rīcībā esošais pazemes bunkuru un sakaru eju tīkls esot milzīgs, lidmašīnas varot pacelties gaisā tieši no pazemes. Amerikāņus nokaitināja arī dažu Itālijas firmu paziņojumi, ka tās esot piegādājušas Irākai tanku, lidmašīnu un citas kara tehnikas maketus no plastmasas. Cik liela daļa no tūkstošiem tonnu sprāgstvielas, kas nomestas uz Irāku, ir trāpījušas plastmasas tankiem, ir grūti novērtēt.
Pentagona pārstāvji gan paziņojuši, ka šādi maskēšanas pasākumi neietekmēs karadarbības gaitu kopumā. ASV aizsardzības ministrs Ričards Čeinijs brīdinājis, ka Kuveitas atbrīvošanas operācijai būšot vajadzīgas vairākas nedēļas vai pat mēneši. Viena karadarbības diena ASV izmaksā 500 miljonus dolāru. Kā ziņo ASV žurnāls "Newsweek", Džordžs Bušs esot apstiprinājis Persijas līča rajonā dislocēto amerikāņu spēku pavēlnieka Normena Švarckopfa izstrādāto plānu. Tas paredz sauszemes triecienu no flanga, apejot Irākas karaspēka grupējumu Kuveitā un Irākas dienvidos, ja gaisa karš nedos vēlamo iznākumu. Pagaidām izskatās, ka sabiedroto uzlidojumi, protams, vājina Irākas militāro potenciālu, taču diez vai ir spējīgi to iznīcināt.
Pateicoties Izraēlas nosvērtībai pēc tam, kad Irāka ar Padomju Savienībā ražotajām raķetēm apšaudīja Telavivu, pret Irāku izveidotā koalīcija negrasās šķelties. Šī koalīcija ir ASV prezidenta Dž. Buša vairākus mēnešus ilga intensīva darba galaiznākums. Amerikāņu žurnāls "Time" vērtē Dž. Bušu kā ļoti augstas klases "personisko sakaru" politiķi. Tieši Buša personiskās sarunas ar visdažādāko valstu vadītājiem bija viens no visbūtiskākajiem faktoriem pasaules vienotās nostājas izveidošanā attiecībā pret Irāku. Pagaidām prezidentam ir izdevies nomierināt Izraēlu. Tiesa gan, Izraēla patur sev tiesības izraudzīties vietu un laiku atbildes triecienam pret Irāku. Bijušais Izraēlas speciālā dienesta "Mosad" darbinieks Pīters Malkins uzskata, ka esot iespējama Sadama Huseina nolaupīšana no viņa superbunkura. Taču šādu operāciju īstenot būtu visai grūti — Huseinam esot vismaz četri dubultnieki.
Pagaidām Bagdādes vadīto teroristu darbība pasaulē nav pārāk plaša un veiksmīga. Arī Irākas karaspēka atbildes uz sabiedroto aviācijas triecieniem ir retas un vājas. Musulmaņu zemēs notiek plašas demonstrācijas, atbalstot Irāku, taču neviena valsts nav iestājusies karā Irākas pusē. Acīmredzot karu izdosies lokalizēt.
Atceroties, cik negaidīti sabiedroto aviācija sāka karu pret Irāku, var pieņemt, ka ir iespējama tikpat pēkšņa sauszemes karadarbības uzsākšana. Taču jebkurā gadījumā karš acīmredzot būs ilgs. Jādomā, ka Sadamam Huseinam tiešām ir krājumā daudz pārsteigumu sabiedrotajiem. Tos viņš apsolījis. Un pagaidām visus savus solījumus (raķešu uzbrukums Izraēlai, Kuveitas naftas atradņu dedzināšana, teroristu darbība) Sadams Huseins ir izpildījis. Cik solījumu viņš vēl izpildīs?
Oskars Hānbergs
26. janvārī