Ziemas teika
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Starp daudzām Ziemassvētku svecēm ir kāda skumja svece, kuru mēs aizdedzinām, pieminot Ziemassvētku kaujas.
Laiks mūs nes arvienu tālāk no pasaules kara notikumiem. Liekas, ka it kā sākas kāda saules atgriešanās. Arvienu vairāk cilvēci pārņem miera domas. Mums netīkas vairs nekas, kas atgādina pārdzīvotās šausmas. Neizzūd tikai no atmiņas mūsu karā kautie brāļi. Par viņiem mēs domājam kā par dzīviem cilvēkiem. Kamēr bija karš, blakus pilsētām izauga kapsētas — veselas miroņu pilsētas, kur mūža mājokli atrada spēcīgākie un labākie cilvēki tikpat vienkārši kā tie, kas, vakarā no darba nākot, ar atslēgu rokā pienāk pie ierastā nama durvīm. To sevišķi var sacīt par latvju strēlniekiem… Tāpēc ceļš uz Brāļu kapiem nekad neaizaugs. Ir atkal laiks turp nostaigāt, jo rītu Ziemassvētku kauju piemiņas diena.
1916. gadā, naktī pirms Ziemassvētkiem, vējputenī un sniegā latvju strēlnieki uzsāka uzbrukumu vācu pozīcijām. Ar neredzētu drosmi viņi bez viena lielgabala šāviena ieņēma vācu ierakumus, pārrāva stipri nocietināto fronti un atvēra ceļu iecerētam atsvabināšanas gājienam uz Kurzemi, kuram, kā likās, nekas vairs nestāvēja ceļā Jau dzirdēja, ka vācieši evakuējot Jelgavu. Bet latvju strēlnieku varonība izrādījās veltīga. Nebija rezervju, ar ko uzsākt nodomāto gājienu. Krievu pulkos jau bij sācies sabrukums, viņi vairs neticēja uzvarai un atteicās iet kaujā. Latvju strēlnieku karstā dzimtenes mīlestība dega viena pati šai naktī kā Ziemassvētku svece. Šinīs cīņās un kaujās, kas pēc tam nāca, izkusa un sadila arī mūsu skaistie strēlnieku pulki.
Nakti no pirmiem uz otriem Ziemassvētkiem es kopā ar dažiem draugiem dzejniekiem Akurāteru, Virzu un citiem pavadīju uz kaujas lauka. Es atceros stipro skuju smaržu, uz kurām mēs gulējām zemes būdā, kurai apkārt spindzēja lodes, un ugunskura dūmus, kuri kodīgi līda acīs, un vēl tagad dzirdu, ka aiz šiem dūmiem kāds strēlnieks runā:
"Bet slava, slava gan tagad būs latviešiem!"
Šais cīņās, kuras pašas par sevi varbūt ir veltīgas, latvju strēlnieki savai tautai darināja mirdzošu varoņu teiku, slavas leģendu, kura nezudīs, kamēr skanēs mūsu valoda.
19. Sibīrijas strēlnieku pulka izlūku grupa 1916. gadā no 13. līdz 26. decembrim. Tīreļpurvā
Latviešu veco strēlnieku biedrības organizētās Ziemassvētku kauju piemiņas dienu svinības Rīgā 1926. gada 6. janvārī.
Anitas Vidzinskas fotoreprodukcijas
