Vija Vāvere (Paikena)

Vienmēr esmu bijusi žurnāliste, bet Atmodas laika varone — gan nekad. Kad citi dežurēja uz barikādēm, vārīju viņiem tēju, smērēju sviestmaizes un baiļojos par viņiem. Kad Viļņā lija asinis, sēdēju mājās pie televizora un raudāju. Kad sākās Augusta pučs, slēpu savā dzīvoklī tikko neatkarību pasludinājušās Augstākās Padomes datorus, bet kad Doma laukumā iebrauca omoniešu tanks, gaisā raidīja dūmu petardes un cilvēkus gājiena priekšgalā sita ar stekiem, laidos bēgt pa Smilšu ielu, atpakaļ neskatoties.

Mūsdienās, lietojot modernās tehnoloģijas, apjautu — ja tagad kaut kas nav atrodams internetā, citur to nemaz nemeklēs. Ja nav internetā, tad nav nekur… Baltie laukumi jāaizpilda, kamēr notikumi un fakti nav pagaisuši no cilvēku atmiņas. Tam ir beidzamais laiks.

Es ticu, ka mēs darām svētīgu un vajadzīgu darbu. Sadarbosimies!