Informācija no LPSR Augstākās Padomes
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Paredzams, ka LPSR vienpadsmitā sasaukuma pēdējā, piecpadsmitā sesija notiks šā gada 15. un 16. februārī Politiskās izglītības namā. Tā kā sesijas darba kārtībā ir 16 punkti, iespējams, ka tā tiks turpināta pēc vienas vai divām nedēļām.
Sesijā trešoreiz izskatīs jautājumu par pilsētu, rajonu un pagastu pašpārvaldi. Kā tiekoties ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem teica LPSR AP Prezidija sekretārs Imants Daudišs, šis jautājums, jādomā, tikšot izlemts.
Nozīmīgu vietu sesijas darba gaitā ieņems jautājuma par LPSR valsts ģerboni, karogu un himnu izskatīšana. Imants Daudišs sacīja, ka ģerboņa oriģināls arhīvā nav atrasts. Heraldikas komisija izskatīja mākslinieka Jura Ivanova piedāvātos variantus, un pamatvilcienos tie tika akceptēti. Attēlos redzamais lielais un mazais ģerbonis šādā veidā tiks piedāvāts deputātiem izskatīšanai. Sesijā deputātiem piedāvās arī latviešu tautas lūgsnas «Dievs, svēti Latviju!» krievu variantu, ko parindeņa veidā pārtulkojusi dzejniece Ludmila Azarova. Kāds no žurnālistiem aizrādīja, ka komisijā starp deputātiem, kas izskatīs teksta krievisko variantu, neesot neviena dzejnieka.
Tāpat žurnālistus ieinteresēja jautājums, ko darīt ar iepriekšējo karogu, ja deputāti atzīs jauno. Tika izteikts priekšlikums pasargāt to no nelietderīgas izmantošanas dažu sabiedrisko organizāciju (IF un citu) labā.
Sesijas darba kārtībā būs arī likumprojekta par alternatīvo (darba) dienestu izskatīšana. Visvairāk domstarpību rada projekta pirmais punkts. Liela daļa sabiedrības domā, ka formulējuma «pacifistiskā pārliecība» vietā jābūt «idejiskajai pārliecībai», jo tas esot plašāks.
Deputāti lems arī par grozījumiem LPSR dzīvokļu kodeksā, par PSRS Ministru Padomes lēmuma izpildes apturēšanu LPSR teritorijā pilsoņu nodrošināšanā ar dzīvojamo platību. Tāpat izskatīs punktus par PSRS 1989. gada 23. decembra likuma par konstitucionālo uzraudzību stāšanos spēkā LPSR teritorijā. Kā zināms, Lietuvas PSR Augstākā Padome atteikusies to ratificēt. Igauņi vēl domā.
Gaidāms, ka sesija izdarīs grozījumus un papildinājumus vairākos republikas kriminālkodeksa punktos.
Paredzēta kara prokurora runa jautājumā par armijas nodarītajiem postījumiem dabai, kā arī kara komisāra runa par to, vai no republikas iesauktie karavīri tiek izmantoti Aizkaukāza konflikta likvidēšanā.
A. P.
