Ceļā uz Nacionālo bibliotēku
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pēdējos 50 gados grūti ir runāt par Latvijas Valsts bibliotēkas attīstību, drīzāk jākonstatē tās lēna, mokoša nīkuļošana. Tagad situācija mainās: pateicoties mūsu tautiešiem ārzemēs, bibliotēka saņēmusi apmēram 2000 trimdā izdotu grāmatu, daudzas no tām — pat vairākos eksemplāros. Tikpat kā beidzies grāmatu arests, t. i., daļēji likvidēts specfonds, lai gan kā struktūrvienība tas vēl pastāv; atgūts bibliotēkas vēsturiskais nosaukums; ir arī citas pārmaiņas. Literatūras sadalē zinātņu nozarēs un atspoguļošanā katalogos atcelta padomju grāmatu klasificēšanas sistēma — BBK (bibliotekārā un bibliogrāfiskā klasifikācija). Šīs shēmas galvenā «priekšrocība», kā spēja pierādīt tās ideologi, bija katras zinātņu rindas priekšplānā izvirzītais marksisms-ļeņinisms. Šā gada 29. janvārī Valsts bibliotēkas kolektīva padome (priekšsēdētāja — Daina Gauja) paplašinātā sēdē, piedaloties plašam klasifikācijas speciālistu lokam, nolēma atteikties no šis absurdās grāmatu klasificēšanas sistēmas un aicināt administrāciju jau ar sēdes dienu atcelt 1986. gada 18. februāra 11. pavēli «Par padomju BBK tabulu (I) ieviešanu V. Lāča LPSR Valsts bibliotēkas darba praksē».
Turpmākā darbā Valsts bibliotēka centīsies atgūt nacionālās bibliotēkas godu. Kā veiksies, tas atkarīgs no mūsu prāta, gribas un iespējām. Pamatā domājam likt atziņu: latviešu tautas intereses ir Valsts bibliotēkas intereses.
Šais dienās beidzot saņemta ziņa no Maskavas — centra eksperti apstiprinājuši, ka Gunāra Birkerta projektējamā Nacionālās bibliotēkas ēka mums tiešām esot izdevīga. Tātad, lai gan par savu rīcību pilnīgi noteicēji vēl neesam, tomēr uzskatām, ka turpmāk nekas nekavēs projektēšanas līguma parakstīšanu.
A. MAULIŅA
