Vai prioritātes pārbīde?
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
leprlekšējā gada nogalē LPSR MP priekšsēdētāja vietnieks Alfrēds Cepānis gan presē, gan televīzijā informēja par ledzīvotāju līdzšinējo apgādi ar pārtiku, tais pārskatos akcentēts arī neapmierinātais pieprasījums pēc piena produktiem. Stāvoklis īpaši sasāpējis ir «repu bl i kas galvaspilsētā. A. Cepānis to pamato tādējādi, ka tos piena produktus, kurus Rīgas piena kombinātā negatavo, daži rajoni galvaspilsētai nemaz nedomā piegādāt. MP priekšsēdētāja vietnieks laikraksta «Cīna» 1989. gada pēdējā numurā situāciju raksturojis tā: «Jā, tādi gadījumi Ir, piemēram, no Jelgavas, Tukuma un Valmieras piena kombinātiem. Viņi pieņēmuši lēmumu vispirms apglclāt sevi. Un, raug, esošā likumdošana, ekonomiskā sistēma mūsu re publikā un valstī pilnīgi atļauj tā rīkoties. Un te ne Ministru Padome, ne kāds cits iejaukties nevar, Jo tāa ir viņu < juridiskās un ekonomiskās tiesības.»
Nolēmu aprunāties ar kādu no minētajiem «grēkāžiem», tai nolūkā tlkoa ar Tukuma piena kombināta direktoru JANI PLAVANU. Vina viedoklis:
— Skaidra, ka taa deķis Ir par šauru — līdzko to rauj rajoni uz savu pusi, centri kļūst «pliks». Un otrādi. Ne mazums Jau dzirdēts, ka vārdu savienojumam «lauku prioritāte» tāda tukša skaņa vien eaot. Un tiesa Ir. Visi lēmumi rakstīti tikai llela|ām pilsētām par labu, lai tikai tajās nekā netrūktu. Kad nu, rauai, arī tur, kur lēmumu rakstītāji dzīvo, sāk trūkt produktu, ir Jūtama kaut neliela sakustēšanās no viņu puses. Kad turpretī laukos nebila ko ēst, tikai teorētiski pasludināja prioritāti . .. Bet būtībā viss vienmēr tiek lemts pilsētai par labu. Lauku prioritāte taču nozīmē arī to, ka laukos strādājošais cilvēks ir normāli apgādāts ar pārtiku.
— Esmu dzirdējusi, ka jūsu kombinātā raloto produkciju galvaspilsētā neņemot pretī. Va* tā Ir taisnība?
— Vājplena biezpienu Rīga tiešām neņem pretī, Jo to varam dot tikai nefasētā veidā — kannās. Tāpēc vasarās to plegādājam zvēru farmēni ... Rīgas plāna kombinēts paskaidro, ka nefasēto produkciju tirdzniecības uzņēmumi Iztirgot neuzņemtos. Bet fasēlanal trūkst papīra. Padomju Savienībā ražotais neder, Importētā — nepietiek. Tāpat trūkst arī fasējamās plēves (pērn — četras tonnas). togad trūkst trīsreiz vairāk... No Armēnijas pagā jusogad saņēmām trīs tonnas folijas. Bet tā nepieciešama piena pude|u vēcinu izgatavošanai.
Lai dekis nebūtu par lauru, vairāk Jāražo, tai ziņā Rīga un Jūrmala, kurām piegādājam savu produkciju, varētu mums palīdzēt pienotavu rekonstruēšanā. Citādi Iznāk tā: Jūrmalā aizvien ce| visādas sanatorljaa un atpūtas namus, bet neviens pat nedomā, ar ko to iemītniekus ēdināt.
Tomēr neizpratni rada Rīgas piena kombināta atteikums pieņemt nefasētos piena produktus. Atliek vienīgi novēlēt tirdzniecības darbiniekiem: nebūsim tik smalki, Ja vēdera tukšsl
I. STRAZDIŅA
