Visai nepartijiska pozīcijā
|
Sls jautājums nav tik daudz svarīgs tagadējai Latvijas sabiedrībai, domājot par kādām ideālām nākotnes iespējamām perspektīvām, kā analizējot un mēģinot saprast tos apstākļus, kāpēc ar mums notika viss, kas notika. Jā. tas ir tas pats visnotaļ aprobētais Komunistiskās partijas Jautājums mūsu tagadnes situācijā, kas ari tik cieši saistās ar Jautājumu: kas ar Latviju būs? Protams, aktuāls varētu būt ari jautājums: kāpēc tieši ar šo un nevis ar kādu citu partiju mums būtu tā Jārēķinās, kāpēc tieši šai organizācijai un nevis kādam citam (dāudz demokrātiskākam) sabiedriskam veidojumam ir jāsaka «Jā» vai «nē» vārds? Kāpēc mums visiem no tā vēl tagad būtu Jābūt atkarīgiem? Jā, kāpēc?
Lai nebūtu nekādu neskaidrību, es, protams, esmu par to. ka 6. punkts Konstitūcijā pēc lespējas drīzāk jālikvidē, lr jādara viss, lai nomainītu to. kas Jel kādā taustāmā un reālā veidā mums uzrāda totalitārisma iezīmes. Diskusijās presē, TV un radio tas Jau lr pietiekami apliecināts un argumentēti pierādīts. Tomēr šoreiz es vēlētos runāt par kādu atsevišķu lezīmi, kura ari visā šajā pozitīvajā darbā tomēr laiku pa laikam parādās, lr pietiekami bieži Jau dzirdēts, kad kāda indivīda, atsevišķa cilvēka ārlšķā jeb formālā piederība partijai Jau pati par sevi gandrīz vai tiek uzskatīta par kaut ko tādu. kas lr ārpus likuma. Jā, katrā ziņā kaut ko loti sliktu.
Atzīstot humanitāro, reliģisko, vispārcilvēcisko un kultūrattleclbu prioritāti (kā tas formāli vismaz mūsu sabiedrībā tagad lr) kādu citu vērtību vidū. arī šos Jautājumus būtu Jāmēģina skatīt tiešl no Sā redzes viedokļa. Tagad taču jau it kā esam sapratuši, ka tieši šis vērtības, ļoti praktisku lietojumu guvušas, var vlsreālāk mums palīdzēt atgūt savus spēkus gan tautas brīvības, gan ari indivīda brīvības līmeni. Tādējādi mēs varam sākotnēji kaut elementāri Izdzīvot un šo sabiedrību beidzot varbūt sāktu interesēt Ikkatrs cilvēks kā vērtība. Jā. neatkarīgi no viņa ārlšķajiem nosaukumiem. Un varbūt tieši no šā aspekta būtu svētīgi paanalizēt tagadējo bieži vien tik vispārēji raksturīgo attieksmi pret komunistiem un komunismu kā tādu Latvijā. Baltijā.
Laikam jau tagad nedisku tējama ir tā likumsakarība, ka līdz pašreizējai sabiedrības situācijai tomēr esam nokļuvuši gandrīz vai tikai un galvenokārt šis partijas dč). Kā mēdza toreiz teikt, tas «vistiešākajā vadībā». Taču, ja situāciju mēģinām skatīt no tagad tik bieži piesauktā grēka (saprotot to reliģiski sākotnējā nozīmē) skatapunkta. tad mums, paldies Dievam, tiek dota iespēja saprast, ka grēkā, kas mums tik lielā mērā lr materializējies, vainīgi nav un nevar būt tikai atsevišķi cilvēki vai arī atsevišķas cilvēku grupas. lepriekšējās sistēmas tendences, kuras Jau tik lielā mērā ir kļuvušas bīstamas mūsu esamībai, protams, lr Jānoliedz. Esmu vienīgi un tikai pret to, ja tas tiek veikts pilnīgi neargumentēti.
Sāds noliegums. būdams pārāk neizstrādāts un dinamiski neattīstīts, nav savā esībā kaut cik pastāvīgs. Tik bieži taču redzam ari to. ka noliedzēji mēdz būt tik steidzīgi, ka viņiem neatliek laika jaunu struktūru radīšanai, vēl nav Jaunās pozitīvās sistēmas...
Neapšaubāmi, ka mums būtu jāizanalizē un jānosoda visi tie noziegumi, kurus komunisms kā tāds lr tiešām šai valsti cilvēkiem nodarījis, fiziski tik daudz cilvēku Iznicinot. sama)ot tik daudz nevainīgu dzīvju, taču šoreiz šim noliegumam un analīzei būtu jābūt pilnīgi saskaņā ar starptautisko likumdošanu, saskaņā ar vispārējām cilvēktiesību normām. Ja mēs argumentēti varam pierādīt, ka Šie cilvēki ir bijuši noziedzīgi kādos konkrētos noziegumos, tad viņi noteikti saskaņā ar vispārējo likumdošanu būtu jāsoda, tcmēr mēs nedrīkstētu sodīt cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi lr kādas partijas biedri (tas lr. mēs pat teorētiski nevarētu pieņemt šāda varianta iespējamību vienalga kādā politiskās situācijas samezglo jumā). Jā, tieši tās ir tās likumsakarības, kuras mēs atkal laiku pa laikam konstatējam to cilvēku kopumā, kuru mēs katrā ziņā varam atzīt par pūli.
Situācija, kad upuris it kā nejauši, tomēr soli pa solim lr gatavs kļūt par kārēju. Patiesi, lieli mēra no tā Jau kaut ko varam vērot Rumānijā. Tai nežēlībā, ar kādu tika sodīts viens no patiesi mūsu laika lielākajiem diktatoriem. Taču sodītāji arī nez kādēļ tik ļoti vēlējās kļūt viņa metodēm tik lieliski turpinātāji. Ar ļaunu pret ļaunu, līdz... Pat vēl vairāk, turpinot Jauncelsmes darbu, tur. ki zinām, ir izveidotas tā sauktās «trotkas» pēc PSRS «paraugiem» trīsdesmitajos gados. Nežēlība lr tā. kas pēdēja laiki uz šis planētas arvien pieņemas spēkā.
Nelaime staigā ari pa šo valsti, bet, paldies Dievam, vil mūsu republikā tā savu soli nav spērusi. Bet vai mums Izdosies savus sliekšņus nosargāt ari turpmāk? Vai paralēli politiskā superradlkāllsma Izaugsmei spēs pietiekami īsā laikā Izaugt ari musu politiskā sirdsapziņa, politiskā atbildība? Vai būtībā nemazinot savu Ideju tīrību, savus skaidros un galvenos mērķus, mēs spēsim tiem būt ari morāli gatavi to procesuālajā realizācijā? Vai jau pastāvošajās struktūrās centīsimies meklēt tikai un vienīgi lenaidniekus vai tomēr ari mūsu kopldeju biedrus mūsu kopideju realizācijai? Vai. noliedzot veco un patiesi tik nederīgo, spēsim pietiekami ātri dot ari vietā Jauno? Vai veco pamatu vietā spēsim pietiekami ātri'iegūt jauno?
Mums visiem patiešām ir Jābūt citādiem, mums lr Jābūt labākiem, un tas nozīmē, ka mēs nekāda ziņā nedrīkstam atkārtot noliedzamās sistēmas kļūdas, pat ja tas būtu tikai līdzīgas. Jaunā sistēma nevar un nedrīkst balstīties uz nežēlību un ienaidu. Jaunajai sistēmai visupirms un galvenokārt būtu Jābalstās uz līdzjūtību un iecietību pret saviem līdzcilvēkiem. Jā. droši vien ari uz iecietību pret saviem niknākajiem ienaidniekiem, protams, saviem ideāliem paliekot uzticīgiem ...
Ari tagad nekādā ziņā ne var būt nekāda attaisnojuma tiem vispārzināmajiem komunisma noziegumiem, kas veikti Latvija. Baltijā, pasaulē, taču tajā pašā laikā visi šie partijas Jautājumi pirmām kārtām un noteikti lr Jarislna civilizēti. . Tiešām vēl un visu laiku — «visu var, bet ne viss der».
Ir Jārespektē Jebkuras personības cilvēktiesību brīvā griba jeb ikkatra paša tiesības demokrātiski Izvēlēties savu pasaules uzskatu, savus dzīves pamatprincipus.
Ir taču laikam skaidri un nepārprotami jāizšķir, kur sākas un kur beidzas reāli pieradāms un inkriminējams noziegums un kur paliek cilvēks kā pirmā un galvenā vērtība. Loti. )otl ceru. ka nākotnes Latvijas valsts, kura . pašreiz top. vispirms būs humānisma un civilizētas demokrātijas valsts, kurā tiks ņemtas vēra un respektētas it visu cilvēku grupu viselementārākās tiesības (protams, ari komunistu kā visnotaļ specifiskas grupas tiesības...). Tikai praktiskais humānisms, tikai un vienīgi praktiska, apliecinoša cilvēkmīlestība pašreizējā pasaulsituācljā varētu beidzot dot ari kādus reāli pastāvīgus, stabilus rezultātus . ..
Un to, ka ari komunists var būt lielisks cilvēks, šķiet. Lietuva vienkārši lieliski parādīja Aļģirts Brazausks ar savu skaidro un nepārprotamo nostāju nesenajā kongresā.