Kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi
Ruta Pazdere Ministru kabineta komisijas priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības
valdes priekšsēdētāja
Kāpēc jāaprēķina PSRS okupācijas radītie zaudējumi
Uz šo jautājumu tika sniegta atbilde 2015. gada 5. novembrī, kad Ministru kabineta Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai (turpmāk – Komisija) kopā ar Tieslietu ministriju noorganizēja starptautisku konferenci ar tādu pašu nosaukumu. Šīs konferences noslēgumā trīs Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā paziņoja, ka: „…ir pienācis laiks sakārtot attiecības ar pagātni un zinātniski pamatoti veikt zaudējumu aprēķinus, ko radījis PSRS totalitārais komunistiskais okupācijas režīms”. Līdzīgs vēstījums izskanēja arī 2018. gada 21. augustā, kad Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri kopīgajā paziņojumā uzsvēra: „… ir svarīgi risināt jautājumus par padomju okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu un izpētīt iespējas saņemt zaudējumu atlīdzināšanu no Padomju Savienības pēcteces valsts - Krievijas Federācijas.”. Lai izpildītu 2015. gada 5. novembra deklarācijā noteiktos uzdevumus, Komisija 2015. gada 16.-17. novembrī noorganizēja starptautisku semināru, lai apzinātu katrā valstī padarīto un saskaņotu nākamajos aprēķinos izmantojamās metodoloģijas. Turpmākajos gados katrā valstī līdz mūsdienām notika intensīvs darbs, kuru koordinēja mūsu Komisija. 2019. gada 22. martā Komisija kopā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (turpmāk LOIB)vēlreiz noorganizēja starptautisku konferenci „Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi”. Šajā konferencē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas tieslietu ministri, kā arī Eiropas Parlamenta deputāte S. Kalniete savās uzrunās pauda stingru nostāju par nepieciešamību veikt PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanu un par kompensācijas jautājuma tālāku risināšanu. Konference norisinājās divās daļās. Pirmajā daļā Baltijas valstu zinātnieki runāja par pētniecības darba rezultātā atklātajiem nozīmīgajiem faktiem, par konkrētiem līdz šim pat nezināmiem finansiālajiem, demogrāfiskajiem un videi nodarītajiem zaudējumiem, ko radījis PSRS okupācijas režīms Baltijas valstīm. Otro daļu ar referātu atklāja Lietuvas Konstitucionālās tiesas prezidents profesors Daiņus Žaļims. Savā referātā viņš teica: “Ja starptautiskus noziegumus nenosoda, tas draud ar recidīvu, kā to apliecina notikumi Krimā, Gruzijā, Moldovā. Tādējādi Baltijas valstu okupācijas radīto zaudējumu piedziņa no Krievijas Federācijas, panākot starptautisku tās akceptu, ir arī aktuāls nacionālās drošības jautājums.”. Pēc tam augstākā līmeņa starptautisko tiesību eksperti no dažādām valstīm referēja par kompensācijas pieprasīšanas iespējām. Noslēgumā visas konferences apkopojumu veica Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele: „Ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku tiesības uz patiesību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiktu īstenotas un lai par to pavēstītu arī starptautiskai sabiedrībai. […] Ģenerālās Asamblejas cilvēktiesību aizsardzības un sekmēšanas principi un arī pasaules prakse kopumā apstiprina – bez patiesības nav attīstības un katram par saviem nodarījumiem ir jāatbild. […] Es ceru, ka valdība kopā ar ekspertiem pie šī jautājuma atgriezīsies jau ar domu izstrādāt konkrētu pasākumu plānu”. Pēc šīs 22. marta konferences un pēc tai sekojošas sarunas ar tieslietu ministru Jāni Bordānu Komisijas darbs turpinājās ar apziņu, ka stratēģiskais virziens ir pareizs. Konferencē arī tika konstatēts, ka ļoti aktuāla ir Latvijas un starptautiskās sabiedrības informēšana. Tāpēc šobrīd tiek gatavots 22. marta konferences materiālu apkopojums, kas pēc tam tiks tulkots angļu un krievu valodā, padarot to pieejamu iespējami plašākai sabiedrībai Baltijā un ārpus tās. Okupācijas zaudējumu aprēķināšana un to piedziņa ir ne tikai mūsu tiesības, bet jo vairāk – pienākums. Kad 2005. gadā Ministru kabineta Komisija uzsāka darbu, vispirms tika apzināts līdz šim padarītais, kā arī notika iepazīšanās ar kaimiņvalstu pieredzi. Kopumā PSRS okupācijas radīto zaudējumu apzināšanas darbā izkristalizējušies četri galvenie darba virzieni:
1) valstij un iedzīvotājiem radītie finansiālie u.c. materiālie zaudējumi; 2) radītie demogrāfiskie un ar tiem saistītie sociālekonomiskie zaudējumi; 3) videi radītie zaudējumi; 4) PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbības rezultātā radītie zaudējumi.
Pirmajā darbības posmā no 2005. līdz 2009. gadam kopumā tika veikti 25 pētījumi, kuriem noorganizētas 50 ekspertīzes, 13 pētījumi vēstures izpētes jomā, kā arī izdotas vairākas grāmatas un iesākts darbs Padomju režīma represēto personu apzināšanā un datu bāzes veidošanā, u.c. darbi. Diemžēl krīzes dēļ 2009. gada 1. augustā Komisijas darbība tika apturēta. Lai ieguldītais darbs un līdzekļi neietu zudumā, Komisijas locekļi un tās darbā iesaistītie zinātnieki 2009. gada 1. oktobrī nodibināja Latvijas Okupācijas izpētes biedrību (www.loib.lv). Šogad apritēs 10 gadi, kopš biedrība saskaņā ar statūtiem darbojas Latvijas okupāciju izpētes jomā. Biedrība savā darbības laikā ir noorganizējusi 7 starptautiska mēroga konferences, apmēram 30 izglītojošus seminārus, izdevusi 8 grāmatas, plašsaziņas līdzekļos ir sniegtas daudzas intervijas, un publicēti raksti. Kopš 2013. gada 7. novembra, kad Komisija atsāka savu darbību, LOIB darbojas kā Tieslietu ministrijas sadarbības partnere un ir Komisijas stratēģiskais partneris un padomnieks. 2013. gadā Komisija savu darbību atsāka ar niecīgu finansējumu – 10`000 Ls jeb apmēram 14 000 EUR pirmajā gadā. Diemžēl finansējums Komisijai Saeimas deklarācijā noteikto uzdevumu īstenošanai ir ļoti nepietiekošs. It īpaši, runājot par Komisijas nolikumā noteikto uzdevumu „2.1. noteikt PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas”, kas prasa daudz apjomīgāku finansējumu. Taču, rūpīgi taupot ierobežotos līdzekļus, PSRS radīto zaudējumu aprēķināšanas jomā izdarīts ir salīdzinoši daudz (skat. www.okupacijaszaudejumi.lv). Pārskats par Komisijas darbu 2016.-2020. gadam Gads Tautsaimniecība Demogrāfija Vides aizsardzība Juridiskais pamatojums Dažādi 2016 Nodokļu un maksājumu kategoriju noteikšana Latvijas PSR budžeta pozīcijās, no kurām tika iemaksāti līdzekļi PSRS budžetā 1946.-1960. Cilvēkgadu aprēķina metodoloģijas izstrāde kopā ar Lietuvu un Igauniju Vides sektora zaudējumu apkopojuma aktualizācija
Analītisks pārskats par Latvijas prasījuma tiesību īstenošanas iespējām starptautiskajās tiesību institūcijās Padomju režīma represēto personu apzināšana un datu bāzes veidošana(1940–1989) 2017 Tas pats 1961.-1975. g. Aprēķināmo datu precizēšana pārrēķināšanai cilvēkgados - Citu valstu pieredze līdzīgu jautājumu risināšanā Tas pats
2018 Tas pats 1976.-1990. g. Datu precizēšana par izvestajiem bērniem līdz ~16.g. v. - Latvijas prasības noformēšana par konkrētiem radītiem zaudējumiem Tas pats
2019 Analītisks Latvijas PSR budžeta 1946.-1990. g. kopsavilkums Gatavs Demogrāfisko datu apkopojums 1940.-1990.g. - Starptautiskā Konference. Tās materiālu apkopojums Tas pats
2020 Apkopojuma izdošana par Latvijas PSR finansiāliem zaudējumiem - - Prasības noformulējuma izstrāde
Tas pats
2019-2021 Baltijas valstu saskaņotā ziņojuma izstrāde prasības sastādīšanai par starptautiskā nosodījuma izteikšanu un zaudējumu atlīdzību
Kā zināms, neskatoties uz mūsu Komisijas un Baltijas valstu zinātnieku regulāri sniegto informāciju, Krievijas mediji nebeidz izplatīt melus par lielajām PSRS investīcijām mūsu valstu teritorijās. Tas Baltijas valstu iedzīvotājos, kuri nezina patiesību, rada neuzticību tagadējai neatkarīgai valstij. Joprojām cilvēki ir maz informēti par demogrāfiskajiem zaudējumiem, par valsts budžeta līdzekļiem, kas jātērē PSRS laikā radītā vides piesārņojuma likvidēšanai, par PSRS radītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai un par sociālekonomiskiem zaudējumiem. Viņi redz, ka iedzīvotāji Rietumeiropas valstīs dzīvo labāk, ka tās savā attīstībā ir mums tālu priekšā, un viņi tad ir neapmierināti, kāpēc tāpat nav pie mums. Šī iemesla dēļ pēc 22. marta konferences noskaidrojušies steidzamākie darbi. Nākamajos gados pievērsīsim vairāk uzmanības sabiedrības informēšanai, izmantojot visas mūsdienu tehniskās iespējas. Paralēli pētniecības darbam plānots izdot četras grāmatas latviešu, angļu un krievu valodās, rīkot izglītojošus reģionālos seminārus un ar Komisijas rīcībā esošajiem atklātajiem faktiem biežāk uzstāties starptautiskās konferencēs.
Rīgā, 2019. gada 11. novembrī
