RĪGAS METRO: LASĪTĀJU VIEDOKĻI
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rakstīt mani pamudināja 22. novembrī publicētās Ekonomikas institūta zinātniskā līdzstrādnieka A. Kodoliņa pārdomas «Vai Rīgai vajadzīgs tāds metro?». Esmu vienisprātis ar autoru, ka metro ir samērā liela un lieka greznība, jo ieprojektētais posms dublē virszemes transportu.
Otrs iebildumu motīvs rodas tāpēc, ka šobrīd jau tā celtnieki netiek galā ar saviem darbiem: dzīvokļi, pazemes pārejas, transporta pārvades ceļi ir daudz vairāk vajadzīgi Rīgai. Pazemes pārejām nespēj pat uzbūvēt jumtus, vējtverus pie ieejām, un sētniekiem jāmokās ar sniega iznešanu no tām.
Piedevām ne mazums ir nojaucamo objektu, kurus vajadzēs «uzbūvēt» citā vietā (ir teikts par Vidzemes tirgus laukuma samazināšanu, par Kirova parka estrādes nojaukšanu, par vecā televīzijas torņa demontāžu un vēl citām nojaukšanām).
Ko dos metro? Dublēs elektriskos vilcienus? Bet kam tas vajadzīgs?
Ja elektrificētu visus Rīgas dzelzceļa posmus pilsētas teritorijā, izbūvētu papildus sliežu ceļus, izvietotu stacijas tuvāk pie transporta mezgliem, līdzīgi, kā pašlaik tas izdarīts Oškalnu stacijā, radītu speciālu «pilsētas vilcienu klasi», tad tam visam caurlaides spēja būtu daudz augstāka nekā metro perspektīvajām līnijām — 7 dzelzceļa virzieni.
Domāju, ka metro būtu svarīgs tādā gadījumā, ja nebūtu tik attīstīta dzelzceļa un, varbūt, ja metro būvētu starp jaunajiem rajoniem, neieejot centrā — lētāk un bez nojaukšanas.
I. Ozoliņš Rīgā
VAIRĀK PĀRVADU, CEĻU VELOSIPĒDISTIEM
Ar gandarījumu uzņēmām A. Kodoliņa rakstu «Vai Rīgai vajadzīgs tāds metro?»
Mēs pilnīgi piekrītam autoram un, tēlaini izsakoties, esam gatavi ar abām rokām parakstīties zem viņa raksta, papildinot to ar priekšlikumiem: visnoslogotākos krustojumus izbūvēt vairākos līmeņos, kā arī radīt reālus apstākļus velosipēdu satiksmei.
G. Postnieks, H. Postniece, I. Postniece, T. Zeņķe, I. Gundare
VĒRTS UZKLAUSĪT SPECIĀLISTUS!
Vispirms izsaku pateicību Kodoliņam par šaubām. Tas dara godu viņa ekonomista kompetencei un vēlreiz apliecina, ka cilvēks, kurš patiesi daudz zina, nekad neuzstās, ka ir vēl kaut kas tāds, ko var arī nezināt.
Es noraidu metro variantus no dzīves pieredzes, jo Rīga ir mana dzimtā pilsēta. Un atbalstu piedāvāto variantu par dzelzceļu. Latviešu tautai ir sakāmvārds: «Ko vīrs ar vezumu ieved sētā, daža sieva pa siekam vējā kaisa.» Rīga balstās uz ūdeņiem un smilts, par to liecina jau tautas folklora. Cik gadsimtus cīkstējušies Mangaļsalas ļaudis ar plūstošajām smiltīm. Ir liecības, ka Vecāķus ļaudis pametuši, jo viņus tāpat kā ļaudis Lietuvas PSR Kuršu kāpās, smiltis pievārējušas. Zemes apstrādāšanai katram bijusi vien plaukstas tiesa, bet purvus neatkaroja dabai, stādīja priedes, priecājās par ūdeņu sanesumiem.
Kāpēc jūra «noēd» pludmales joslas jau šodien, kāpēc ceļas gruntsūdeņi pie pārdesmit ballēm vēja un Vidzemes pusē jau vērojami smilšu virpuļi?
Var vezumiem līdzekļu tērēt rīdzinieku ērtību pilnveidei, bet, ai, bez dabas virsuzraudzības varam paši sevi izputināt! Šis riska faktors, manuprāt, jāņem vērā vispirms. Kas ir nauda un iedzīvotāju ērtības, ja izjauc līdzsvaru dabā?
Un tad vēl par līdzekļiem. Bezbiļetnieki Rīgas transportā. To jau akls redz, cik procentus rīdzinieku var saukt par zaķiem! Kālab autobusu parks, Tramvaju trolejbusu pārvalde neievieš tādu kārtību, ka ikviens vadītājs patiesi ir biļešu kontrolieris. Pagarinot laiku maršrutā par 2 līdz 3 minūtēm, viņš, neatverot durvis, iepriekš brīdinot, lai sagatavo biļetes, pārbaudītu braucēju godprātību? Es domāju, ka ļaudis zinās, ka tā ir norma, šis sieks pilsētas transporta attīstības ekonomikā nemaz tāds nieks nebūs.
Ļoti vēlētos, lai savas pārdomas un apsvērumus izteiktu arī citi speciālisti. Varbūt ģeodēzistiem un ģeologiem ir savi apsvērumi un priekšlikumi? Vēlētos lasīt arī, ko domā pilsētas izpildkomitejā, Valsts plāna komitejā, Ministru Padomē. Diskusija ir jāturpina!
Ar cieņu R. Mežstūriete
