Dīvaina preses brīvība

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA)

[[BL-LA19880912|]]

Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija” Nr.: 94 Datums: 12.09.1988 Tirāža: Lappuse: 3 Virsraksts: Dīvaina preses brīvība Rubrika: Tēmas: Baznīca, reliģija Reliģija Nozares: Reliģija, baznīca Organizācijas: PSRS Ministru Padomes reliģijas lietu pilnvarotais Latvijas PSR Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) «Atdzimšana un atjaunošanās», atmodas grupa Mediji: «Cīņa», laikraksts «Padomju Jaunatne», laikraksts «Советская Латвия» («Sovetskaja Latvija»), laikraksts «Советская молодежь» («Sovetskaja molodež»), laikraksts Cilvēki: Armands Akmentiņš, Edgars Kokars-Trops, Ēriks Mesters, Modris Plāte, Juris Rubenis Vietas: Notikums: "Padomju Jaunatne" pirmo reizi pēckara gados laicīgajā presē publicē ordinēta garīdznieka publicistisku rakstu (mācītāja, teoloģijas maģistra Jura Rubeņa raksts «Kāds ceļš ved uz dievnamu?») Gads: 1988

 

(PBLA IB) 27. aug. Padomju Jaunatnē bija ievietots māc. Jura Rubeņa raksts par baznīcas un sabiedrības jautājumiem. Pēc tā četras avīzes (Cīņa, Sovjetskaja Latvija, Pad. Jaunatne un Sovjetskaja Molodjož) saņēmušas cirkulāru no LPSR Reliģijas lietu pilnvarotā Kokara-Tropa, kurā norādīts, ka esot gan labi, ja garīdzniekiem dota iespēja presē izteikt savu viedokli, bet slikti esot, ja parādās tādi vārdi kā Juris Rubenis, Modris Plāte, Armands Akmentiņš, jo tie pārstāvot "šķeltniecisku grupējumu" Atdzimšana un Atjaunošanās, kas nostājoties pret archibīskapu Mesteru. Esot vēlams, lai šīs avīzes šo garīdznieku vārdus vispār vairs nepiemin. Māc. J. Rubenis uzsver, ka šis ir ārkārtīgi savdabīgs piemērs tam, kā varas iestādes ar apkārtraksta palīdzību cenšas ietekmēt laikrakstus. </span>