Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ar šo aizsākam, cerams, regulāru kopu par ziņu jaunumiem kaimiņrepublikās Igaunijā un Lietuvā. Katru pirmdienas pēcpusdienu no abu republiku centrālo jaunatnes laikrakstu «Noorte Hääl» («Jauno Balss») un «Komjaunimo Tiesa» («Komjaunatnes Taisnība») kolēģiem «pa vadiem» pieņemsim informāciju. Pretim noraidot, protams, arī jaunumu hroniku par aizvadīto nedēļu Latvijā.
Šodien igauņu un lietuviešu lasītāji uzzinās, piemēram, par 12. marta tautas manifestāciju Daugavmalā, par žurnāla «Ogoņok» galvenā redaktora V. Korotiča viesošanos Latvijā, par ekspozīciju Latviešu sarkano strēlnieku muzejā «Latviešu strēlnieki — staļiniskā režīma upuri», par svinīgo sarkanbaltsarkanā karoga nomaiņas ceremoniju Svētā Gara tornī, kas šoreiz bija uzticēta žurnālistiem (arī «Padomju Jaunatnes» pārstāvjiem) un par LTF organizētajiem trīs vakaru koncertiem «Roks par neatkarību».
Lai mūsu informētība mums palīdz izsargāties no baumām, nepamatotiem spriedumiem un pārsteidzīgiem lēmumiem!
Ko tie mūsu kaimiņ' dar'?
Noorte Hääl
Pēdējā laikā politiskā situācija republikā ir saasinājusies. Aizvadītajā nedēļā ekstrēmistiski noskaņotām pretpārkārtošanās grupām izdevās izprovocēt starpnacionālo attiecību asumus.
14. martā lielākajās Igaunijas pilsētās — Tallinā, Kohtlajervē un Tartu — notika visai iespaidīgi mītiņi, ko bija organizējusi apvienotā darba kolektīvu padome, taču faktiski — Interfronte.
Tallinā pie pilsētas Halles pulcējās vairāki desmit tūkstoši manifestantu ar lozungiem «Vienlīdzību nevis vārdos, bet darbos!», «Mēs — par konsolidāciju», «Prasām pieņemt likumu par referendumu!», «Mēs — par Igaunijas suverenitāti tikai PSRS sastāvā» u.tml.
Pēc aptuveni divas stundas ilgas mītiņa norises tā dalībnieki pieņēma dažas rezolūcijas un aicinājumus. Šajos dokumentos ar satraukumu runāts par starpnacionālo attiecību spriedzi, par klaji nacionālistisku un separātistisku centienu izpausmēm, izteica neapmierinātību ar pieņemtajiem likumdošanas aktiem, kuros izpaužoties krievu valodā runājošo iedzīvotāju diskriminācija. Vēl kāds apgalvojums: politiskā procesa virzība Igaunijā liecinot par sociālistisko vērtību nomaiņu ar buržuāziskajām.
Rezolūcijās ietvertas vairākas kategoriskas prasības Igaunijas KP CK, republikas Augstākajai Padomei un tās Prezidijam. Minēšu dažas no tām. Ne vēlāk kā līdz 10. aprīlim sasaukt partijas republikas konferenci, lai apspriestu politisko situāciju, un uzaicināt tajā piedalīties PSKP CK ģenerālsekretāru M. Gorbačovu.
Atlikt republikas pilsonības likuma pieņemšanu līdz PSKP CK plēnumam starpnacionālo attiecību jautājumā.
Izbeigt nacionālā naida kurināšanu visos masu informācijas līdzekļos un publiskās runās. Personas, kuras to pieļāvušas, nekavējoties saukt pie atbildības.
Tūlīt nākamajā dienā pēc šiem mītiņiem notika Igaunijas KP CK sanāksme, ko vadīja IKP CK ideoloģijas sekretārs M. Titma. Viņš kritiski novērtēja mītiņā pieņemtās rezolūcijas.
***
Aizvadītajā nedēļā tika publicētas Igaunijas Tautas frontes tēzes, PSRS tautas deputātu vēlēšanas sagaidot. Tajās raksturota situācija, kāda patlaban izveidojusies PSRS un Igaunijas PSR. Atzīts, ka pārbūve vairākās savienotajās republikās ir ieguvusi nacionālās atbrīvošanās cīņas raksturu. ITF iestājas par nācijas pašnoteikšanās principa realizēšanu un uzskata par nepieciešamu pieņemt likumu par Igaunijas PSR pilsonību. ITF prasa noskaidrot vēsturisko patiesību par staļiniskā režīma noziedzīgo iekšpolitiku ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām.
***
Pretrunīgu reakciju visā republikā radījis J. Žukova raksts «Priježaļi gosti v Pribaltiku…» avīzes «Pravda» 11. marta numurā. Uz šo rakstu ar atklātu vēstuli atbildēja Igaunijas AP Prezidija priekšsēdētājs A. Rītels, Igaunijas KP CK ideoloģijas sekretārs M. Titma un republikas ārlietu ministrs A. Grēns. Viņi noraida avīzes «Pravda» publikācijā pausto viedokli, jo uzskata, ka šādi raksti neveicina starptautisko sadarbību.
***
Republikāniskajos laikrakstos publicēts iniciatīvas grupas aicinājums Igaunijas darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām — š.g. 25 marta sasaukt sapulci, lai dibinātu nepatiesi un nelikumīgi represēto pilsoņu savienību. Tās galvenais uzdevums būs vispusīga, daudzveidīga darbība, lai izveidotu tiesisku valsti un radītu garantijas, kas nepieļautu nelikumību ēras šausmu atkārtošanos.
Informāciju sagatavojis
TENU VARE,
redaktora vietnieks
