Interfrontes preses konference

No Barikadopēdija
Versija 2016. gada 15. februāris, plkst. 11.05, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

Interfrontes preses konference notika iepriekš publicētajos paziņojumos noteiktajā vietā un laikā. Gandrīz divas stundas uz reportieru jautājumiem atbildēja Interfrontes tēvi (ērtības labad izmantosim šādu A. Jakubāna interpretējumu, jo vārda «sopredsedateļ» skaidrojums nav dots pat S. Ožegova vārdnīcā) A. Belaičuks, J. Mačijausks, A. Aleksejevs un  I. Lopatins.

Galvenais jautājums, kas interesēja visus un ko pirmais pasteidzās uzdot A. Jakubāns: kad un kur notiks Interfrontes dibināšanas kongress? Interesentiem varam paziņot, ka tas notiks nākamā gada sākumā — 7. un 8. janvārī — LKP CK Politiskās izglītības namā, tas tiks arī translēts.

«Ļiteraturnaja gazeta» speciālkorespondents Latvijā G. Celms vēlējās noskaidrot, kā Interfrontes vadītāji ir apmierināti ar IF darbības atspoguļojumu masu komunikācijas līdzekļos. Atbildē pamatoti tika kritizēti laikraksti «Rīgas Balss» un «Sovetskaja Latvija», kas vai nu vispār atteikušies ievietot informāciju, vai iesniegtos materiālus publicējuši ar lielu kavēšanos.

Arī «PJ» trāpīja aizrādījums, kas tika atsaukts no «PJ» darbinieku puses. Jo izrādās, ka IF vadītājiem darba steigā nebija iznācis iepazīties ar jaunākajiem «PJ» numuriem.

Tā kā vairākkārt tika uzsvērts, ka IF apvienojušies galvenokārt strādnieki, pārbūves piekritēji, kas līdz šim nav zinājuši, kādā organizācijā iesaistīties, tad V. Stešenko (LATINFORM) gribēja zināt, vai tā patiešām ir tikai nejaušība, ka IF vadībā ir tieši vidējā posma vadītāji. Uz to biedri Belaičuks un Lopatins atbildēja, ka viņi paši bijuši izbrīnīti, bet tāda esot strādnieku griba.

M. Mālnieks, kam pašam šķiet, ka viņš sadarbojas ar daudziem preses izdevumiem, uzdeva jautājumu, kā IF izprot partijas vadošo lomu laikā, kad partijā vērojama polarizācija. Kā piemēru viņš minēja Rīgas pilsētas partijas organizāciju. Uz to b. Belaičuks atbildēja, ka personības vieta sabiedrībā ir ļoti neskaidra. A. Aleksejevs viņu papildināja, uzsverot, cik skaisti M. Rukmane runājusi Interfrontes Kirova rajona konferencē, kaut gan pirms tam bija sacījusi, ka tāda partijas organizācija ir graša vērta, ja tai blakus var izveidoties Interfronte.

A. Šablovskis mēģināja noskaidrot, cik biedru pašlaik ir Interfrontē. A. Aleksejevs atbildēja, ka nevarot to pateikt. Šo rindiņu autore spītīgi pūlējās to izdibināt, lai savukārt rastu skaidrību par delegātu pārstāvības normām uz kongresu. Galīgais skaits būšot zināms tikai nedēļu pirms kongresa.

Preses konferences gaitā tika arī uzdots jautājums, kāpēc šai kustībai ir tāds nosaukums, vai nav bijis citu, «miermīlīgāku» ierosinājumu. Atbildēts tika tā — ja Tautas fronte būtu ar mieru mainīt savu nosaukumu, tad arī Interfronte to darītu nekavējoties.

Daudzi un dažādi jautājumi tika uzdoti. Atbildēs tika deklarēts, ka Interfronte stingri stāvot marksistiski ļeņiniskajās pozīcijās un ierosina tajās nostāties visiem tiem, kas atbalsta pārbūvi.

I. HELMANE