Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
8. oktobrī Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības namā sāka darbu Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Lielajā un mazajā zālē bija pulcējušies vairāk nekā tūkstoš delegātu. Uz kongresu ieradušies viesi no citām mūsu zemes republikām un reģioniem, kā arī tautieši no ārzemēm. Kongresa darbu atspoguļo vairāk nekā divsimt padomju un ārzemju žurnālistu.
Ar ievadvārdiem kongresu atklāja bijušais latviešu sarkanais strēlnieks, Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks Ēvalds Valters. Savu uzrunu viņš sāka šādi:
Mana mīļā, mana drosmīgā arāju tauta! Drosmīgā, sīkstā, izturīgā tauta, par kuru daina vēsta šādus vārdus: man pieder tēvuzeme ar visām atmatām. Man pašam kungam būt, man pašam arājam! Pagāja gadu simti, un tos pašus drosmīgos vārdus atkārtoja izcils mūsu tautas dzejnieks: mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam te paši sev likumus lemt. Šī zeme ir mūsu, šis pilsētas mūsu, mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt. Šīs idejas iedvesmoti, pulcējās rindās kaujai vecie latviešu strēlnieki. Mēs lējām asinis par brīvu Latviju. To saprata Ļeņins. Latvija kļuva par suverēnu valsti. Es ticu, ka arī tagad pēc ilgās nakts ir ataususi diena.
Veterāns novēlēja kongresam sekmīgu darbu un izteica cerību, ka Latvijas Tautas fronte palīdzēs Latvijas tautai atgūt zaudētās vērtības un radīt tiesisku valsti. To viņš novēlēja Tautas frontei no visas sirds.
Kongress ievēlēja mandātu komisiju, redakcijas komisiju un balsu skaitīšanas komisiju.
Referātu nolasīja Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Peters. Viņš akcentēja nepieciešamību konsolidēt visus spēkus, kas atbalsta pārbūvi, runāja par Latvijas pamatiedzīvotāju problēmām, centieniem un tiesībām, par visu republikas teritorijā dzīvojošo nāciju un tautību interesēm. Visas personiskās un grupu domstarpības atsevišķos jautājumos ir jāatstāj uz vēlāku laiku, viņš sacīja. Tagad galvenais ir stiprināt visu Latvijas iedzīvotāju, latviešu tautas un visu Baltijas republiku tautu vienotību, lai risinātu pārbūves svarīgākās problēmas — grozītu ekonomisko, sociālo, ekoloģisko un demogrāfisko situāciju. Mēs visi esam Latvijas PSR pilsoņi, kaut gan pilsonības statuss vēl nav noteikts, sacīja Jānis Peters. Viņš aicināja visus aktīvi aizstāvēt Latvijas Tautas frontes izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Koreferātus par starpnacionālo attiecību jautājumiem, par republikas saimnieciskā aprēķina problēmām, tiesiskas valsts izveidošanu un citiem aktuāliem LTF Programmas aspektiem nolasīja rakstniece Marina Kosteņecka, akadēmiķis Arnis Kalniņš, juridisko zinātņu doktors Arkādijs Vaksbergs, agrokombināta «Komunārs» priekšsēdētājs Jānis Lucāns, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesors ģeogrāfijas zinātņu doktors Guntis Eberhards, LVU profesors juridisko zinātņu doktors Edgars Meļķisis, žurnālists Vladimirs Stešenko, teoloģijas maģistrs Juris Rubenis. LVU docents filozofijas zinātņu kandidāts Pēteris Laķis un neformālās tautas frontes pārstāvis Ints Cālītis.
Kongress pieņēma rezolūciju par Latvijas Tautas frontes nodibināšanu.
Kongresā runāja Latvijas Komunistiskās partijas CK pirmais sekretārs Jānis Vagris. Viņš sacīja:
Godājamie Latvijas Tautas frontes kongresa delegāti un viesi!
Tautieši! Apsveiksim sevi ar Latvijas Tautas frontes nodibināšanu. Var droši teikt, ka šodien uz mums skatās ne tikai mūsu zemē vien. Ļoti daudzus cilvēkus republikā, Savienībā un aiz tās robežām nodarbina jautājumi: kā noritēs Tautas frontes pirmais kongress? Kādus lēmumus tas pieņems? Kādas pārmaiņas tas ienesīs mūsu dzīvē?
Ir cilvēki, kas noskaņoti skeptiski. Viņi domā, ka mēs iestigsim sīkumainos strīdos un visu savu siržu degsmi neveltīsim pārbūves paātrināšanai, bet izšķiedīsim attiecību noskaidrošanai. Nepieļausim, lai šādi minējumi piepildītos.
Kopīgām pūlēm mums jādara viss, lai attaisnotu to cilvēku cerības, kas gaida, ka šīsdienas kongress pavirzīs mūsu sabiedrību tālāk pa demokratizācijas un atjaunotnes ceļu, apliecinās tautas kustības aizvien lielāko politisko briedumu.
Pārkārtošanās, kas tika sākta pēc partijas iniciatīvas, dod Latvijas tautai jaunu vēsturisku iespēju radikāli uzlabot savu dzīvi. Šī iespēja pienācīgi jānovērtē un pilnīgi jāizmanto republikas un visas valsts labā.
Nebūtu visai nopietni, ja es šodien, četras dienas pēc ievēlēšanas amatā, runātu par kaut kādu savu dziļi izstrādātu programmu, bet galvenos savas darbības virzienus es tomēr gribētu nosaukt.
1. Īstenot lauksaimniecības prioritāti, ko aizvakar apstiprināja Augstākā Padome, praktiski nodrošināt pārtikas problēmas risināšanu republikā.
2. Panākt republikas ekonomikas patstāvību un izstrādāt optimālu tās modeli. Tikai tas dos iespēju izbeigt resoru barbarismu, atveseļot ekoloģiju un pārtraukt migrāciju.
3. Izveidot mūsu republiku par suverēnu tiesisku valsti, par ko vakar bija runa tautas manifestācijā Mežaparkā un turpinās šodien.
Tas ir tas minimums, kas nepieciešams, lai latviešu tauta savā zemē būtu saimniece. To var sekmīgi īstenot tikai ar visas sabiedrības kopīgiem spēkiem.
Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs redz Tautas frontē progresīvu sabiedrisku kustību, kas spēj sniegt partijai lielu palīdzību visu dzīves sfēru atjaunināšanā.
Pamats šādam secinājumam ir Latvijas Tautas frontes Programmā izteiktā tēze, ka frontes dalībnieku galvenais mērķis ir atbalstīt mūsu sabiedrības pārbūvi uz demokrātiskā sociālisma un humānisma principu pamata un aktīvi piedalīties partijas XIX konferences lēmumu īstenošanā.
Šādu uzdevumu izvirzīšanu un lietišķu darbu to īstenošanā mēs apsveicam un visnotaļ atbalstīsim.
Problēmu republikā sakrājies daudz. Par to jau tika plaši runāts. Kritika, kas te tika izteikta, ir pilnīgi pelnīta. Taču, lai atgūtu iekavēto, ar kritiku vien ir par maz. Vajadzīgi darbi, neatlaidīgi un rūpīgi jāstrādā ikvienam — no strādnieka līdz CK sekretāram.
Problēmas ir ne tikai jānosauc, bet arī jārisina. Šajā ziņā Tautas fronte var darīt, un es ceru, ka arī darīs ļoti daudz.
Grūti novērtēt par augstu to lomu, ko jūs varat pildīt tautas kultūras attīstīšanā šā vārda visplašākajā nozīmē. Tās līmenis jāpaaugstina pēc iespējas drīzāk.
Jūs man piekritīsit, ka no tautas un atsevišķu cilvēku kultūras daudzējādā ziņā ir atkarīgs starpnacionālo attiecību stāvoklis un ekoloģiskā situācija, produkcijas kvalitāte un mūsu pilsētu un ciemu seja. Arī diskusiju kultūru daudzējādā ziņā nosaka mūsu vispārīgās un politiskās kultūras līmenis. Bet pagaidām varētu vēlēties, lai tas būtu augstāks.
Tā kā starp Tautas frontes organizatoriem ir daudz mūsu radošās un zinātniskās inteliģences pārstāvju, domāju, ka inteliģence varētu pilnīgi kļūt par īstu augstas kultūras paraugu citiem kustības dalībniekiem.
Pirms jūsu kongresa republikas Augstākās Padomes sesija akceptēja likumprojektu par latviešu valodas valsts statusu. Tautas frontei jo aktīvi jāpiedalās tā izstrādāšanā līdz galam, vēl vairāk — jāpalīdz cilvēkiem, kas grib apgūt latviešu valodu.
Mūsu republikas deputātiem, likumdošanas orgāniem, kā arī Tautas frontei — visiem kopā dziļi un pamatoti jādomā par mūsu republikas pilsonības statusu, ņemot vērā visu tautu intereses.
Šī darba efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no pašas Tautas frontes, no šo un citu sasāpējušu problēmu risināšanas paņēmieniem un metodēm.
Nedrīkst neņemt vērā, ka pagaidām darba kolektīvos attieksme pret Tautas fronti nav viennozīmīga. Daži cilvēki vēl vāji izprot tās lomu, bet dažkārt izsaka pat neuzticību.
Šeit nedrīkst krist galējībās.
Lai izvairītos no pārsteidzīgiem vērtējumiem un aizdomīguma, ir precīzi jāformulē dokumenti un jāizstrādā darba formas.
Frontei dots tautas vārds, tāpēc tai jāuzklausa tautas, visu republikas iedzīvotāju balss un jāpauž to vēlmes.
Ja Tautas frontes Programma un darbība atbildīs visu republikas iedzīvotāju principiālajām interesēm un tiks nodrošināta izpratne, ka Tautas fronte ir par visu Latvijas tautu ciešu draudzību un saprašanos, tiks novērsta alternatīvu kustību rašanās.
Ir ļoti svarīgi panākt, lai turpmāk Tautas fronte pilnīgāk ņemtu vērā Latvijas iedzīvotāju nacionālo struktūru. Šobrīd tās rindās ir jau krievi un baltkrievi, ukraiņi un ebreji, lietuvieši un lībieši, kas no sirds pārdzīvo visas Latvijas bēdas un sāpes. Esmu pārliecināts, ka pēc kongresa viņu skaits vēl vairāk pieaugs.
Latvija daudziem cilvēkiem kļuvusi par dzimtajām mājām, un viņiem ir pilnīgs pamats sagaidīt cieņu un savstarpēju sapratni. Šodien, atklātības periodā, man skaidri jāpasaka, ka CK neatbalstīs nevienu formējumu, kas sēs naidu starp tautām.
Atbalstāmi ir Tautas frontes centieni attīstīt sakarus ar latviešu emigrācijas progresīvo daļu. Šim zaram ir ne mazums cerīgu dzinumu.
Lietas labā šobrīd ir ļoti svarīgi vēlmes samērot ar iespējām un izvairīties no politiski nepārdomātām, ultimatīvām prasībām. Tās noved strupceļā un sadrumstalo spēkus. Bet mums ir vajadzīga konsolidācija. Tātad ir jāmeklē kompromisi. Lai tos rastu, mums biežāk jātiekas, biežāk jāuzklausa citam cits.
Manuprāt, CK biroja locekļu tikšanās pirms kongresa ar vairākiem Tautas frontes dibināšanas iniciatoriem bija visai lietderīga. Īpaši man, sākot pildīt CK pirmā sekretāra pienākumus. Un teikšu atklāti, ka man ir ļoti nepieciešams visas republikas sabiedrības atbalsts.
Biežāk kopīgi apspriedīsimies, uzklausīsim dažādus viedokļus, būsim pacietīgāki un iecietīgāki strīdīgo jautājumu izlemšanā.
Latvijas liktenis ir mūsu rokās. Un mēs esam vienādi atbildīgi par to mūsu laikabiedru un arī nākošo paaudžu priekšā.
Atļaujiet novēlēt kongresa dalībniekiem sekmīgu darbu, lielu izturību un politisku tālredzību. Uz mums skatās mūsu tauta. Mums kopā ar labiem darbiem jāsedz tautas uzticības kredīts.
Debates ilga līdz vēlam vakaram. Kā vadmotīvs visām runām vijās cauri doma, ka jāatgriežas pie tīrajiem avotiem, pie tā, ar ko mēs sākām savu ceļu pirms septiņiem gadu desmitiem.
9. oktobrī kongress turpināja darbu.
***
8. un 9. oktobrī Rīgā, Latvijas Komunistiskās partijas CK Politiskās izglītības namā strādāja Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Tas noritēja vislielākās atklātības atmosfērā — darba gaita tika translēta pa televīziju un radio. Pie Politiskās Izglītības nama bija uzstādīti skaļruņi un tika izkārti visi svarīgākie dokumenti. Tāda pati atklātības, ieinteresētības un dzīvas emocionalitātes gaisotne valdīja arī sēžu zālē: plaši tika izmantoti brīvie mikrofoni, ikvienam delegātam tika dota iespēja izteikt savas domas, priekšlikumus vai labojumus. Karsta atmosfēra valdīja arī Minihaidparkā — mazajā zālē, kur varbūt bija mazāk klausītāju, bet tikpat dedzīgi kā lielajā zālē tika runāts par sasāpējušām sociālajām problēmām.
Uz notiekošo aktīvi reaģēja arī republikas iedzīvotāji. Kongress saņēma dedzīgus apsveikumus, sekmīga darba vēlējumus, ziedus, naudas ziedojumus un dāvanas, tāpat arī vēstules un telegrammas ar asiem iebildumiem pret dažiem kongresā izteiktajiem viedokļiem. Tika izteiktas arī bažas, pat brīdinājumi par provokatoriem, kuru mērķis ir radīt konfrontāciju delegātu vidū un ievadīt kongresa darbu bīstamā gultnē. Pēc kādas runas kongresam pat nācās pieņemt speciālu lēmumu, ka tas kategoriski norobežojas no jebkādām fašisma un neofašisma izpausmēm.
Ar Tautas fronti tiek saistītas lielas nākotnes cerības. Taču sakrājies pārāk daudz akūtu problēmu, šaubu, arī apvainojumu un baiļu. Tālab arī runātāji bieži vien bija varbūt pārāk asi un kategoriski savos spriedumos. Tika izteikti nepārdomāti vērtējumi. Bija pat galējības. Jā, kā tika atzīmēts kongresā, tas nav iemīts ceļš, neviens nav pasargāts no kļūdām un neveiksmēm, taču šis ceļš ir jānoiet, jo vienīgi pašu pieredze, ar kolektīvo prātu izstrādāti lēmumi un rīcība var vest uz mērķi, ko sev izvirzījusi Latvijas Tautas fronte. Delegāti neaizmirsa to, ka LTF tiek veidota pārbūves atbalstīšanai, kā uzsvēra daudzi runātāji, — Mihaila Gorbačova kursa, partijas XIX Vissavienības konferences līnijas atbalstīšanai. Tālab arī apspriešanai tika izvirzītas kardinālas mūsu valsts un republikas, tautas un atsevišķas personības problēmas. Izskanēja doma, ka jāiet uz priekšu platā, drošā soli, apzinoties milzīgo atbildību, taču neskatoties bailīgi apkārt: ka tikai kāds kaut ko nepārprot. Runāt pilnā balsi — tas ir drošākais un tuvākais ceļš uz tikumību, apskaidrību, atgriešanos pie likuma, uz tiesiskas valsts izveidošanu. Tieši tas arī stiprinās ticību nākotnei, pārliecību, ka mūsu liktenis ir mūsu pašu rokās. Un visiem jāapzinās, ka tā jārīkojas jau šodien, jo rīt var izrādīties par vēlu.
Ar lielu pārliecību tika izteikta doma: nebūtu saprātīgi aprobežoties tikai ar savām problēmām, nebūtu pareizi darboties nošķirti, ir jādomā par visu mūsu zemi, par visām mūsu valsts tautām, jākonsolidē spēki cīņā par atjaunotni — tas ir vissvarīgākais uzdevums.
Delegāti vairākkārt tieši griezās pie zālē esošajiem republikas vadītājiem, runāja par nepieciešamību steidzami risināt vienas vai otras aktuālas problēmas un izteica savu viedokli, kā šīs problēmas būtu risināmas.
Kongress ar klusuma brīdi godināja Latvijas staļinisko represiju nevainīgo upuru piemiņu.
Kongress pieņēma LTF Statūtus un Programmu. Tika pieņemtas sešpadsmit rezolūcijas, kas aptver plašu ekonomisko, sociālo, ekoloģisko, tiesisko, starpnacionālo, demogrāfisko un citu problēmu loku.
Kongress ievēlēja LTF Domi 100 cilvēku sastāvā.
Par Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju ievēlēts 33 gadus vecais žurnālists Dainis Īvāns.
Kongresa nobeigumā runāja Dainis Īvāns. Ar šo brīdi var uzskatīt, ka Latvijas Tautas fronte ir nodibināta, viņš teica. Mūsu sirdīs, mūsu zemē ir dzimis jaunais laiks. Raiņa piesauktais jaunais laiks. Šodien mūsu zālē dzima demokrātiskā kustība. Jebkurš dzimšanas process savā ziņā ir nepievilcīgs, varbūt pat neestētisks. Dzemdētāja parasti ir nost no svešām acīm, bet demokrātija te dzima visas tautas acu priekšā. Kaut arī mēs dažkārt pārdzīvojam neērtības sajūtu par savu neprasmi vai nespēju reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem, taču tas, ka mēs esam pieņēmuši savu programmu, liecina, ka kopīgais mērķis ir sasniegts. Ir pienācis tāds brīdis, kad mēs vairs neturam akmeni azotē, sakām atklāti visu to, kas mums ir uz sirds. Kongresā atspoguļojās pašreizējais sabiedriskās pašapziņas līmenis. Tika izteikti atšķirīgi viedokli. Varbūt kāds jūtas aizvainots, sarūgtināts. Ja tas tā, mēs katram cilvēkam par šādu rūgtuma pilienu atvainojamies. Mūsu uzdevums nav atgrūst tautu, masas, bet gan apvienot cilvēkus. Mēs esam ļoti priecīgi, ka mūsu latviešu tautas izmisumu, latviešu tautas sāpes saprot arī citu mūsu republikā dzīvojošo tautu cilvēki. Mēs sajūtam šajā ziņā lielu atsaucību. Es esmu ļoti pateicīgs, ka arī citu tautu pārstāvji saprot, ka latviešu tautas nākotnes garantēšana ir arī visu pārējo Latvijā dzīvojošo tautu nākotnes garantija.
LATINFORM
- Ēvalds Valters, ievadvārdi kongresam.
- Kongresa laikā.
- Pie ieejas kongresa namā.
