1989. gada 9. aprīļa Tbilisi notikumu apstākļu izmeklēšanai izveidotās Gruzijas PSR Augstākās Padomes komisijas slēdziens (2)
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
(Sākumu sk. 28. oktobrī)
8. aprīlī PSKP CK atkal notika apspriede par stāvokli Gruzijā. Šoreiz apspriedi vadīja V. Čebrikovs. Apspriedes dalībnieki bija tie paši. Atšķirība bija vienīgi tāda, ka apspriedē nepiedalījās J. Ļigačovs, bet V. Tušina vietā bija ieradies PSRS iekšlietu ministrs V. Bakatins.
7. un 8. aprīlī uz Tbilisi tika nosūtītas milicijas un iekšējā karaspēka daļas, tai skaitā arī Dzeržinska vārdā nosauktās divīzijas pulks. Arī Aizkaukāza kara apgabalā dislocētais pulks 7. aprīļa naktī iegāja Tbilisi. Pēc PSRS Aizsardzības ministra D. Jazova rīkojuma Aizkaukāza kara apgabala virspavēlnieks I. Rodionovs 7. aprīlī no Ļeņinakanas atgriezās Tbilisi. Kopā ar viņu republikas galvaspilsētā ieradās arī PSRS Aizsardzības ministra pirmais vietnieks K. Kočetovs. Jāpiebilst, ka K. Kočetovs kopš ierašanās Tbilisi piedalījās it visās lēmuma par mītiņa pārtraukšanu pieņemšanas stadijās. Kā paskaidrojis I. Rodionovs, aizsardzības ministrs bija uzdevis viņam noskaidrot stāvokli, kāds izveidojies republikas galvaspilsētā, un rīkoties, atbilstoši situācijai, bet Padomju armijas daļas izmantot tikai svarīgāko objektu aizsardzībai.
Kā liecina oficiālie dokumenti, līdz 8. aprīlim I. Rodionovs iebilda pret Padomju armijas iesaistīšanu mītiņa pārtraukšanā. Konkrēti — 7. aprīlī I. Rodionovs aizsardzības ministram D. Jazovam nosūtīja šifrētu telegrammu, kurā atzīmēts, ka Gruzijas KP CK otrais sekretārs B. Nikoļskis kategoriski pieprasa, lai Rodionovs mītiņa pārtraukšanā iesaistītu karaspēka daļas. Pēc Rodionova vārdiem, armijas iesaistīšanu milicijas uzdevumu veikšanā viņš uzskata par nelietderīgu, jo tas izraisītu sarežģījumus iedzīvotāju un armijas attiecībās.
7. un 8. aprīlī Gruzijas KP CK notika CK biroja locekļu un locekļa kandidātu sanāksmes, kurā tika apspriests stāvoklis galvaspilsētā un pasākumi tā normalizēšanai. Šīs sanāksmes netika protokolētas. Bijušais CK vispārējās nodaļas vadītājs (K. Abuladze), kura pienākums ir lietvedības nodrošināšana, uz šīm sanāksmēm netika uzaicināts. Noformēt sanāksmēs izteiktos apsvērumus kā CK biroja lēmumus vispārējā nodaļa, pamatojoties uz Dž. Patiašvili un B. Nikoļska rīkojumu, sāka tikai pēc 9. aprīļa, taču pilnībā tie tā arī netika noformēti. Biroja lēmumiem trūkst oficiāliem dokumentiem nepieciešamo pazīmju. Tiem nav pievienoti protokoli, un tāpēc nav iespējams dokumentāli konstatēt, kas piedalījies jautājumu apspriešanā un kādu nostāju ieņēmis. Aptaujājot CK biroja locekļus un locekļa kandidātus, konstatēts, ka Gruzijas KP CK vadība 7. aprīlī pieņēmusi lēmumu nepieciešamības gadījumā galvaspilsētā ieviest «ārkārtējo stāvokli». Tajā pašā laikā netiek konkretizēts, kad un kādā veidā šāds pasākums īstenojams. Tas izskaidrojams ar to, ka ārkārtēja pasākuma (komandanta stundas) ieviešana kļūtu nepieciešama vienīgi tad, ja pēc mītiņa pārtraukšanas izveidotos saspīlēta sabiedriski politiskā situācija. Tajā pašā dienā Gruzijas KP CK notiek arī tikšanās ar inteliģences pārstāvjiem. Bijušais pirmais sekretārs Dž. Patiašvili stāvokli uzskata par katastrofālu. Sanāksmes dalībnieki (A. Džavahišvili, R. Čheidze, E. Gugušvili, N. Kikvadze) atzīmē, ka republikas vadībai nepieciešams tikties ar neformālo organizāciju līderiem, lai ievadītu ar viņiem sarunas. Kaut gan republikas vadītāji ir uz to gatavi, tikšanās nenotiek, jo neformālo organizāciju vadītāji izsaka viņiem neuzticību un pieprasa tikšanos ar Vissavienības varas orgānu vadītājiem.
7. aprīlī pulksten 20 un 35 minūtēs PSKP CK tiek nosūtīta telegramma ar Dž. Patiašvili parakstu, kuras tekstu sagatavojis B. Nikoļskis. Telegrammā teikts: «Pēdējā laikā stāvoklis republikā krasi saasinājies. Tas kļūst praktiski nekontrolējams. Ekstrēmistiskie elementi uzkurina nacionālistisko noskaņojumu, aicina uz streikiem, mudina nepakļauties varas orgāniem, organizēt nekārtības, diskreditē partijas un padomju orgānus. Izveidojusies situācija, kad nepieciešami ārkārtēji pasākumi. Uzskatām par nepieciešamu:
1. Nekavējoties saukt pie kriminālās un administratīvās atbildības ekstrēmistus, kuri uzstājas ar pretpadomju, antisociālistiskiem un antipartijiskiem lozungiem un aicinājumiem (tiesisks pamatojums šādai rīcībai ir);
2. Iesaistot Iekšlietu ministrijas un Aizkaukāza kara apgabala papildspēkus, Tbilisi ieviest ārkārtējo stāvokli (komandanta stundu);
3. Ar partijas, padomju un saimnieciskā aktīva spēkiem veikt politiskus, organizatoriskus un administratīvus pasākumus stāvokļa stabilizēšanai;
4. Vissavienības un republikas masu informācijas līdzekļos nepieļaut publikācijas, kas varētu sarežģīt situāciju.»
Telegramma beidzas ar šādu priekšlikumu:
«Lūdzam piekrišanu pirmā, otrā un ceturtā punkta īstenošanai.»
Šim apstāklim ir sevišķa nozīme, jo PSRS Tautas deputātu pirmajā kongresā PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja pirmais vietnieks A. Lukjanovs šo telegrammas teksta daļu nenolasīja, un tādējādi radās iespaids, it kā visi pasākumi stāvokļa normalizēšanai Gruzijas galvaspilsētā īstenoti bez centra ziņas un nesaskaņojot ar to, bet tas neatbilst īstenībai.
7. aprīļa vakarā B. Nikoļskis izvirzīja jautājumu par militārā spēka nodemonstrēšanu, kas, pēc viņa domām, mītiņa dalībniekiem iedvestu bailes un tādējādi viņu skaits pie Valdības nama samazinātos. Pēc I. Rodionova rīkojuma 8. aprīlī ap pulksten vieniem dienā šāda akcija tiešām tika paveikta. Rustaveli prospektā mītiņa dalībnieku rindām pa vidu izbrauca militārā tehnika, bet virs Tbilisi parādījās militārie helikopteri. Šī akcija izraisīja pretēju rezultātu. Mītiņa dalībnieku skaits ievērojami pieauga. Liela iedzīvotāju daļa apjauta, ka jauniešiem draud reālas briesmas un uzskatīja par savu pienākumu dalīties viņu liktenī. Tieši ar to izskaidrojams fakts, ka vairāk nekā puse no mītiņa dalībniekiem bija sievietes.
8. aprīļa rītā ģenerālpulkvedis I. Rodionovs armijas ģenerāļa K. Kočetova klātbūtnē Dž. Patiašvili paziņoja, ka vadīs mītiņa pārtraukšanas operāciju. Kā noskaidrojās vēlāk, iecelšana pamatojās uz PSRS aizsardzības ministra D. Jazova rīkojumu.
8. aprīlī notika Gruzijas partijas aktīva sanāksme, kurā izskatīja jautājumu par partijas organizācijas uzdevumiem republikas politiskā stāvokļa normalizēšanā. Sanāksmes darbā piedalījās PSKP CK sektora vadītājs V. Lobko un Gruzijas KP CK loceklis K. Kočetovs. Jāatzīmē, ka sakarā ar stāvokli Tbilisi no Maskavas atkomandētie PSKP CK atbildīgie darbinieki V. Lobko un A. Seļivanovs aktīvi piedalījās mītiņa pārtraukšanai iecerēto pasākumu izstrādāšanā.
Aktīva sanāksmē ar ziņojumu uzstājās Dž. Patiašvili. Viņš atzīmēja, ka republikā izveidojusies ārkārtīgi saspīlēta un eksplozīva politiskā atmosfēra. Ekstrēmistiski noskaņotie līderi aicina gāzt padomju varu un sociālistisko iekārtu. Saspīlējuma izkliedēšanai nepieciešams izmantot visus politiskos paņēmienus, nepieļaujot politisku vājumu, neattaisnotu piekāpšanos un kompromisus.
Tie, kas piedalījās jautājuma apspriešanā (S. Siošvili, S. Gogiberidze un citi), iestājās par atklātu dialogu, izteica domu, ka mītiņa dalībniekiem nepieciešams dot iespēju izteikties presē, uzstāties televīzijā un tamlīdzīgi.
Sanāksmes dalībniekus iepazīstināja tikai ar daļu no steidzamo politisko un organizatorisko pasākumu plāna stāvokļa normalizēšanai republikā, kaut gan pasākumu plānā, ar kuru aktīvu iepazīstināja Gruzijas KP CK sekretārs N. Pophadze, bija paredzēti arī šādi punkti:
— visos mācību iestāžu kursos un skolu vecākajās klasēs izveidot grupas, kas vērstos pret ekstrēmistiski noskaņotajiem audzēkņiem un studentiem (17. p.):
— saukt pie kriminālās un administratīvās atbildības neformālo apvienību līderus un aktīvistus, kuri uzstājas ar pretlikumīgiem lozungiem un rīko prettiesiskas akcijas (20. p.);
— lai izskaustu negatīvas izpausmes, izstrādāt konkrētu tiesību aizsardzības orgānu un karaspēka apakšvienību rīcības plānu (21. p.);
— sabiedriskās kartības nodrošināšanas nolūkā nepieciešamības gadījumā ieviest ārkārtējo stāvokli, iesaistot Aizkaukāza kara apgabala karaspēku (23. p.).
CK biroja locekļu absolūtais vairākums par šo pasākumu plānu nebija informēts. Turpretim aktīva sanāksmes dalībniekiem šis dokuments tika pasniegts tā, it kā tas jau iepriekš būtu apspriests un apstiprināts CK birojā. Turklāt jāatzīmē arī tas, ka 17. un 21. plāna punkts aktīva sanāksmē netika nolasīts, bet 20. punktu vairums sanāksmes dalībnieku dedzīgi atbalstīja. (Pretējus apsvērumus izteica dzejnieks Dž. Čarkvianti.) Sanāksme šai jautājumā rezolūciju nepieņēma, balsošana nenotika.
Jāatzīmē, ka 17. punkts pasākumu plānā nebija nejaušs. Tas jau praktiski bija likts lietā, lai sarīkotu grautiņu mītiņā, kas 1989. gada 18. februārī notika pie Gruzijas Politehniskā institūta. Kopā ar civildrēbēs ģērbtiem iekšlietu orgānu darbiniekiem šai pasākumā aktīvi piedalījās arī brīvprātīgie no Politehniskā institūta studentu komjauniešu vidus (rektors — G. Čogovadze, partijas komitejas sekretārs — V. Kelbakiani, komjaunatnes komitejas sekretārs — Z. Gudavadze). Mītiņa izklīdināšanas laikā divpadsmit pilsoņi tika ievainoti. Šai sakarībā ierosināta krimināllieta.
Partijas aktīva sanāksmes dalībnieki atbalstīja arī Gruzijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas, Gruzijas PSR Augstākās Padomes un Gruzijas PSR Ministru Padomes aicinājumu republikas komunistiem, darbaļaudīm un jaunatnei, ar kura tekstu sanāksmes dalībniekus iepazīstināja CK sekretāre N. Citanava. Tajā, starp citu, bija teikts: «Vēl ir iespējams novērst notikumu dramatisku attīstību… Mūsu tauta jau tā pārdzīvojusi tik daudz nelaimju, ka nevajag tām pievienot vēl vienu.»
Šis aicinājums tika nodrukāts republikas 9. aprīļa laikrakstos, kad traģēdija jau bija notikusi.
Savā gala vārdā Dž. Patiašvili aktīva dalībniekus uzaicināja pēc sanāksmes doties uz mītiņu un tur uzstāties tā, kā paši atzīst par vajadzīgu. «Ja cilvēkus neizdosies nomierināt,» viņš sacīja, «tiks iedarbināta attiecīgā juridiski attaisnotā «valsts mašīna», kas pastāv ikvienā normālā tiesiskā valstī.»
Taču partijas aktīva sanāksmes dalībnieki mītiņā neuzstājās. Īpaši jāuzsver viņu inertums un jo sevišķi Gruzijas KP CK biroja locekļu pasivitāte, kuri nedarīja neko, lai stāvokli normalizētu.
Sanāksmes laikā Dž. Patiašvili runāja ar Maskavu. Viņam tika paziņots Politbiroja priekšlikums nosūtīt uz Tbilisi E. Ševardnadzi un G. Razumovski, lai viņi šai situācijā sniegtu palīdzību. Dž. Patiašvili neuzskatīja par vajadzīgu pieņemt šo priekšlikumu, un tāpēc netika izmantota vēl viena iespēja stāvokli republikā normalizēt ar politiskām metodēm.
Pēc partijas aktīva sanāksmes notika republikas vadītāju un karaspēka pavēlniecības pārstāvju apspriede jeb tā dēvētā Aizsardzības padomes sēde, taču oficiāla dokumenta, kas apstiprinātu, ka šāda sēde notikusi, nav.
Aptaujājot amatpersonas un salīdzinot komisijai sniegtos paskaidrojumus, izdevās noskaidrot tikai atsevišķus faktus. Konkrēti to, ka šai apspriedē piedalījās Dž. Patiašvili, B. Nikoļskis, Z. Čheidze, O. Čerkezija, K. Kočetovs, I. Rodionovs un A. Novikovs. Sakarā ar to, ka tika apspriests jautājums, vai ir pietiekams tiesiskais pamatojums, lai neformālo apvienību līderus sauktu pie atbildības un izolētu no sabiedrības, uz apspriedi bija uzaicināti Gruzijas PSR iekšlietu ministrs Š. Gorgodze. Gruzijas PSR Augstākās Tiesas priekšsēdētājs A. Karanadze, republikas prokurora vietas izpildītājs N. Šošiašvili, Gruzijas PSR tieslietu ministrs V. Šarašenidze un Gruzijas PSR VDK priekšsēdētājs G. Gumbaridze. G. Gumbaridze jautājuma apspriešanā nepiedalījās, jo tūlīt pēc apspriedes atklāšanas aizgāja. Pēc tiesību aizsardzības orgānu vadītāju sniegtās informācijas, no tālākas klātbūtnes apspriedē viņi tika atbrīvoti, tāpēc galīgais lēmums šai jautājumā netika pieņemts.
Pēc tam šajā pašā apspriedē tika nolemts laukumu pie Valdības nama ar Gruzijas PSR Iekšlietu ministrijas, PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējā karaspēka un Padomju armijas spēkiem atbrīvot no mītiņa dalībniekiem. Kā jau teikts, par operācijas vadītāju tika iecelts I. Rodionovs.
I. Rodionovs par saviem palīgiem norīkoja šādas personas: par palīgu Padomju armijas jautājumos — Aizkaukāza kara apgabala pirmo vietnieku I. Kuzņecovu, par palīgu iekšējā karaspēka jautājumos – iekšlietu karaspēka štāba operatīvās pārvaldes priekšnieku I. Jefimovu, par palīgu milicijas jautājumos – Gruzijas PSR iekšlietu ministru Š. Gorgodzi.
Operācijas izplānošanu uzdeva I. Rodionovam. Vienojās, ka operācija notiks tad, kad pie Valdības nama būs minimāls mītiņa dalībnieku skaits, Š. Gorgodzi republikas valdībai pieprasīja attiecīgu juridisku dokumentu šādas operācijas uzsākšanai. 8. aprīļa vakarā Gruzijas PSR Ministru Padome deva rīkojumu, kuru parakstīja bijušais Ministru Padomes priekšsēdētājs Z. Čheidze. Rīkojumā teikts: «Sakarā ar stāvokli, kāds izveidojies pilsētā, Gruzijas PSR Iekšlietu ministrijai, iesaistot iekšējā karaspēka un Padomju armijas karavīrus, veikt šādus sabiedriskās kārtības nodrošināšanas papildpasākumus:
— teritoriju, kas ietver Gruzijas Ministru Padomes ēku, pilnībā atbrīvot no pilsoņiem, kuri piedalās nesankcionētajos masu pasākumos;
— nepielaist pilsoņus pie Gruzijas PSR Ministru Padomes ēkas;
(Turpinājums sekos)
