Baltijas ģenerālgubernators Viktors Alksnis grib politisku stabilitāti

No Barikadopēdija
Versija 2014. gada 6. aprīlis, plkst. 16.46, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pie centrālkomitejas durvīm

Pēc preses konferences LKF CK ēkas žurnālisti pie ieejas sastapa pulkvedi Viktoru Alksni, kurš drošā solī devās pretī savam laikam — militārais apvērsums ir noticis. Turpat pie čekas ārdurvīm notika ekspresintervija.

Rietumu reakciju uz notikušo apvērsumu savienībā Viktors Alksnis komentēja tā: «Šī reakcija būs negatīva, bet tā ir Rietumu problēma. Arī attiecībā uz ekonomisko palīdzību savienībai reakcija būs negatīva, bet īpašas palīdzības jau nav bijis. Tāda attieksme Rietumiem bija arī pēc notikumiem Ķīnā. Pagāja divi gadi, un Ķīna tagad ir atkal uz normāla ekonomiska ceļa. Te notiks tāpat. Kādu laiku attiecības ar Rietumiem būs aukstas, bet pēc tam — redzēs…»

Ja LR Augstākā Padome darbosies pret ārkārtējā stāvokļa noteikto režīmu, tad to laikam atlaidīšot. Esot visādas metodes, kā to izdarīt, arī ar spēka palīdzību.

Pulkvedis Alksnis nepieļāva iespēju, ka Maskavā pēc kādā kabinetā pieņemta lēmuma notikumi varētu attīstīties citā virzienā. Viss norisēšot, pamatojoties uz PSRS likumiem, varu pārņēmušo rīcība būšot strikta un nepielūdzama.

Viktors Alksnis «LJ» apstiprināja, ka esot visnotaļ apmierināts — viņa pretkrīzes programma sākusi īstenoties. Viņš uzsvēra, ka šobrīd vispirms esot jāglābj ekonomika.

Uz «LJ» jautājumu, kā militārists iedomājas reformēt ekonomiku, Alksnis atbildēja: «Lai to izdarītu, vispirms jābūt politiskai stabilitātei. Ja tās nebūs, nenotiks arī ekonomiskās reformas. Pēc tam — lai ir demokrātija…» Alksnis neesot pret demokrātiju, taču pagaidām šis process esot jāiesaldē.

PSRS deputāts uzskata, ka pienācis laiks abām konfrontējošām pusēm Latvijā sēsties pie viena galda, lai izlemtu, kā dzīvot tālāk. Ja negribēšot saprast tos, kuri atbalsta «stingrās rokas politiku», būšot slikti.

Savu vietu notikušajā Viktors Alksnis vērtē pieticīgi — «esmu PSRS tautas deputāts, man nevajag nekādus posteņus, turpināšu savu deputāta darbību.» Viņš nesaredzot arī nekādas likumsakarības ar pašlaik Latvijā notiekošajām militārajām apmācībām (manevriem?) un varas maiņu PSRS. Tās esot pastāvīgas apmācības un ne ar ko neatšķiroties no iepriekšējām.

«Melnais pulkvedis» nevarēja atbildēt arī par jaunās valdības sastādīšanu. Durvis aiz viņa aizveras, Alksnis kopā ar čekistu svītu, kas, laimīgi smaidot, mūsu intervijas laikā bija rosījušies ap pulkvedi, aizsoļoja gar bruņuvestē tērpto un ar automātu bruņoto ieejas sargu, lai droši vien tūlīt sāktu veidot ārkārtēja stāvokļa komisiju un varbūt, Dievs pasarg, sastādīt represējamo sarakstus…

 

M. Nelsone