Memorands PSRS tautas deputātiem
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
1918. gada 18. novembrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Mēs, 500 tūkstoši svinīgās manifestācijas dalībnieku, kas neatkarības gadadienā esam sapulcējušies Rīgā, ar lepnumu paziņojam, ka pēc 50 gadu pārtraukuma Latvijas tauta atkal ir izcīnījusi tiesības brīvi svinēt šo dienu kā valsts svētkus.
Mēs uzskatām, ka mūsu uz tautu pašnoteikšanās tiesībām balstīta cīņa par Latvijas neatkarību un suverenitāti nav pretrunā ar pārbūvi, bet gan sekmē pārbūves procesus, demokrātijas, tiesiskuma un atklātuma nostiprināšanos PSRS. Tāpēc aicinām jūs atbalstīt mūsu tautas centienus. Mēs savukārt visnotaļ atbalstīsim tos spēkus, kas cenšas izvest PSRS no politiskās, ekonomiskās un starpnacionālās krīzes, kurā tā ir nonākusi.
Mēs aicinām PSRS tautas deputātus:
– palīdzēt atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz Baltijas republikām, norobežoties no staļinisma noziegumiem pret Baltijas tautām, atzīt, ka Lietuva, Latvija un Igaunija ir tikušas iekļautas PSRS sastāvā ar varu un viltu, neņemot vērā to tautu gribu un rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
Mēs aicinām kategoriski vērsties pret jebkuriem varmācīgiem vai nevarmācīgiem centieniem aizkavēt Latviju un citas Baltijas valstis ceļā uz to patiesu valstisku suverenitāti un neatkarību, atzīt, ka turpmākās politiskās un ekonomiskās attiecības starp Baltijas valstīm un PSRS balstīsies tikai uz pilnīgas brīvprātības, līdztiesības un savstarpējas ieinteresētības pamatiem. Vienīgi Baltijas tautām pašām ir tiesības noteikt, vai turpmāk šīm attiecībām būs federācijas, konfederācijas, asociācijas vai cits raksturs. Jebkuri centieni ar steigā pieņemtiem likumiem centralizēt valsts varu un ekonomisko dzīvi, ierobežot masu patstāvību un unificēt daudznacionālās struktūras lemti neveiksmei un var tikai kaitēt PSRS starptautiskajam prestižam. Šīs attiecības var padarīt ciešākas, vienīgi respektējot tautu centienus pēc patstāvības, nevis apkarojot neatkarības kustību un inkriminējot tai ekstrēmismu, separātismu, nacionālismu, pat fašismu.
Mēs aicinām jūs drīzāk izstrādāt jaunu PSRS Konstitūciju un atteikties no tās staļiniski brežņeviskās Konstitūcijas, kuru konservatīvi birokrātiskās lielvalstnieciskās aprindas šobrīd mēģina izmantot, lai ierobežotu republiku tiesības un iejauktos to iekšējās lietās.
Mēs uzskatām, ka visu Baltijas republikās dzīvojošo nāciju un nacionālo grupu labklājība ir nesaraujami saistīta ar šo republiku ekonomiskās patstāvības neatliekamu īstenošanu. Administratīvi birokrātiskas centralizētas ekonomikas vadīšanas metodes ir pilnīgi bankrotējušas. Esam pārliecināti, ka tikai republiku ekonomiskā patstāvība var panākt ekonomikas pacēlumu un darīt galu runām par vienu tautu dzīvošanu uz citu rēķina. Republiku ekonomiskās patstāvības stūrakmenim ir jābūt šo valstu neierobežotām īpašuma tiesībām uz zemi un citām dabas bagātībām un ar republiku tautu darbu radītajām materiālajām vērtībām – uzņēmumiem, celtnēm u. c. Bez pilnām īpašuma tiesībām ekonomiskā patstāvība pārvērstos par tukšu saukli un neapturētu ārdošo bezsaimnieciskumu, kas visu valsti ved pretī ekonomiskam sabrukumam. Tāpēc mēs aicinām jūs apstiprināt galīgā veidā likumus par Baltijas republiku saimniecisko patstāvību un atļaut arī citām republikām iet to pašu ceļu.
Mēs pilnā mērā apzināmies, ka nacionāli konflikti un dažādu nacionālo grupu vardarbīgas sadursmes šobrīd ir traģiska realitāte vairākos PSRS reģionos. Mēs uzskatām, ka vienīgi tas ceļš, kas uzsākts Baltijas republikās, veidojot līdztiesīgas un savstarpējas cieņas pilnas attiecības starp nācijām un nacionālām grupām, garantē demokrātiskas, cilvēku un tautu tiesību normām atbilstošas sabiedrības izveidošanu.
Tāpēc mēs jūs aicinām atzīt, ka savienoto republiku tautām ir brīvi un patstāvīgi jāizlemj nacionālo attiecību jautājumi, to vidū jautājumi par valodu lietošanu un par nacionālo grupu tiesībām. Jebkuri mēģinājumi no centra iejaukties republiku iekšējās lietās var tikai saasināt starpnacionālās attiecības un novest pie traģiskām sekām.
Mēs, svinīgās manifestācijas dalībnieki, kas pārstāvam visus Latvijas novadus, paužam nelokāmu uzticību mūsu mērķim – brīvai, demokrātiskai, neatkarīgai Latvijas valstij – un apliecinām savu gatavību neatkāpties draudu un grūtību priekšā, ejot savu Baltijas ceļu uz šo mērķi.
Baltijas ceļš nekrustojas ar jūsu ceļu. Mūsu brīvība ir cieši saistīta ar jūsu brīvību. Patiesa tautu draudzība var pastāvēt tikai starp brīvām tautām. Cīnīsimies kopā par šādu tautu draudzību!
(Abus šos dokumentus 18. novembra manifestācijā Rīgā atbalstīja ap pusmiljons tās dalībnieku)
